Grieķijai «atelpu» nesola 0
Grieķijas premjerministrs Antonis Samarass mājup devies tukšām rokām – ne Vācijas kanclere Angela Merkele, ne Francijas prezidents Fransuā Olands nav apsolījuši Grieķijai dot papildu laiku taupības reformu īstenošanai. Tomēr abu valstu līderi nav arī pateikuši “nē”, atliekot lēmuma pieņemšanu līdz “troikas” ziņojumam septembrī vai oktobrī.
Lepnais lūdzējs
Preses konferencē Vācijas kanclera birojā vairs nepietiek sēdvietu un kameru ir tik daudz, it kā Berlīnē būtu ieradies Obama. Tomēr viesis ir tepat no Eiropas – Grieķijas premjers Antonis Samarass. Iespējams, šodien izšķirsies viņa valsts liktenis. Pirms Samarasa nokļūšanas preses uzmanībā par Grieķijas premjeru nostiprinājies lūdzēja tēls: viņš braucot izlūgties taupības programmu pagarinājumu uz diviem gadiem, viņš dodoties izdiedelēt kārtējo “pēdējo iespēju Atēnām”. Jā, “laiks” un “atelpa”, kā atzina pats Samarass, Grieķijai tiešām esot vajadzīgi. Par to viņš darba pusdienās piektdien runājis arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tomēr tas Grieķijas premjers, kurš kopā ar Vācijas valdības vadītāju pēc sarunām stājas žurnālistu priekšā, nepavisam neatgādina pazemīgu lūdzēju. Acīmredzami norūpējies, mazliet neveikls protokola ievērošanā, jo šī ir viņa pirmā ārvalstu vizīte kopš stāšanās amatā, taču lepns un pašpārliecināts. Viņš slavē reformas Grieķijā, viņš uzteic Grieķijas pilsoņus. Neesot šaubu, ka arī tā saucamās troikas jaunais ziņojums signalizēs, ka jaunās koalīcijas valdība Grieķijā “pavisam drīz gūs panākumus”.
“Mēs esam lepna tauta, mums nepatīk būt atkarīgiem no aizņemtas naudas. Mēs vēlamies nostāties paši uz savām kājām. Un mēs to paveiksim,” saka Samarass. Ar Merkeli Samarass esot runājis nevis par palīdzību, bet gan par izaugsmi un attīstību. “Mēs nelūdzam vairāk līdzekļu, bet gan laiku atelpai.”
Merkele velta Grieķijas premjeram daudz siltu vārdu. “Esmu dziļi pārliecināta, ka jaunā Grieķijas valdība premjerministra Samarasa vadībā dara visu, lai atrisinātu problēmas, ar kurām saskaras Grieķija. Mēs zinām, ka tas prasa lielus upurus, it sevišķi no grieķu pilsoņiem.” Piecus gadus ieilgusi recesija – tas esot ļoti smags ceļa posms. “Vācija vienmēr ir teikusi, ka tā Grieķiju tajā atbalstīs.” Merkele arī uzsver, ka Grieķijai jāpaliek eirozonā. “Jau kopš parādu krīzes sākuma es to vienmēr esmu skaidri norādījusi, un tas ir arī visas federālās valdības mērķis, ka Grieķija ir daļa no eirozonas, un es vēlos, lai Grieķija paliktu eirozonā.” Tomēr, no otras puses, ar Grieķijas labo gribu vien nepietiekot. Tai jāizpilda arī pienākumi, kurus tā uzņēmusies, un par sasniegumiem Vācijas valdība negribot “spriest priekšlaicīgi”: “Vārdi jāapliecina ar darbiem.” Lai izvērtētu Grieķijas paveikto, jāsagaida starptautisko aizdevēju ziņojums.
Pret Grieķijas kritiku
Kāds grieķu žurnālists vaicā, vai Samarass ar Merkeli apspriedis apvainojošo ziņu plūsmu par Grieķiju, kas pēdējo divu gadu laikā izaugusi par nevaldāmu straumi: “Tā ir vērsta ne tikai pret Grieķijas politisko kastu, bet arī Grieķijas pilsoņiem. Tas, ko mums nākas dzirdēt par sevi, ir patiesi cieņu aizskaroši.” Samarass piekrīt savam tautietim. Laikā, kad “tauta tik daudzu gadu garumā ir nesusi tik daudzus upurus”, uzbrukumi grieķiem ar šādiem “toksiskiem apgalvojumiem”, lai no kuras puses tie nāktu, tikai pasliktina situāciju.
“Kā gan lai sagaida no valdības izlēmīgu un nosvērtu rīcību, piemēram, saistībā ar privatizāciju, ja laikā, kad valdība ir ķērusies pie liela privatizācijas projekta īstenošanas, kas nozīmē gaismas parādīšanos tuneļa galā, ietekmīgs politiķis no vienalga kuras valsts presē pasludina, ka Grieķija drīz atgriezīsies pie drahmas?”
Šī negatīvo ziņu kakofonija esot jāizbeidz, uzsver Samarass. Ar viņu vienisprātis ir arī Vācijas kanclere: “Es katru dienu lasu Grieķijas preses apskatus, jo gribu zināt, kas tiek sacīts, justs un domāts no grieķu perspektīvas. Un tas, kas mums jāpanāk, ir divu patiesību apvienošana vienā patiesībā.” No vienas puses, tā esot patiesība, ka cilvēki Grieķijā nesuši lielus upurus, pildot starptautisko aizdevēju nosacījumus. No otras puses, divu gadu laikā, kopš sākta Grieķijas palīdzības programma un valstij garantēta lielas naudas piešķiršana, “mēs atkal un atkal nonākam pie punkta, ka tas, ko esam sagaidījuši, nav ticis īstenots.”
Pēc vizītes Berlīnē Samarass devās uz Parīzi, kur tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Francijas līderis jau pirms Samarasa vizītes bija ieradies Vācijā, lai apspriestos ar Merkeli un pēc sarunām ar Samarasu pauda Vācijas kanclerei līdzīgu nostāju: Grieķijai jāpaliek eirozonā, bet Atēnām ar darbiem jāpierāda sava uzticamība.
