Grieķija šantažē Eiropu 3
Grieķija lūgs Eiropas Savienībai uz sešiem mēnešiem pagarināt aizdevumu programmas termiņu, taču bez nepieciešamības ievērot iepriekšējā glābšanas plāna bargos taupības nosacījumus, vakar paziņojis Grieķijas valdības pārstāvis.
Valsts kase ir gandrīz tukša
Pēc smagām sarunām pirmdien Grieķija noraidīja eirozonas dalībvalstu finanšu ministru piedāvāto pagarinājumu pašreizējai valsts glābšanas programmai, valsts finanšu Janim Varufakim piedāvātos ierosinājumus nodēvējot par absurdiem un nepieņemamiem. Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka Grieķijai dots laiks līdz piektdienai, lai izlemtu, vai tā vēlas turpināt pašreizējās 240 miljardu eiro finanšu palīdzības programmas īstenošanu. Pašreizējās Grieķijas glābšanas programmas termiņš beidzas 28. februārī, un jebkuru jaunu vienošanos būtu nepieciešams apstiprināt nacionālajām valdībām, tāpēc kompromisa panākšanai laika kļūst aizvien mazāk. Ja Grieķija atsakās no plāna īstenošanas, februāra beigās valsts kasē var pietrūkt naudas algu, pensiju un pabalstu izmaksām. Grieķija vēlas aizstāt šo programmu ar jaunu aizdevumu, lai iegūtu laiku atrast pastāvīgu risinājumu parādsaistību krīzei un spētu panākt jaunu vienošanos starp Grieķiju un Eiropu, intervijā Vācijas raidsabiedrībai ZDF izteicies Grieķijas finanšu ministrs Varufakis, piebilstot, ka jauna vienošanās būtu “ļoti terapeitiska” Grieķijai. Nespēja panākt vienošanos par aizdevumu programmas termiņa pagarināšanu vai kredītlīnijas piešķiršanu līdz mēneša beigām nozīmētu, ka Grieķija ātri vien piedzīvotu maksātnespēju un pat varētu pārtraukt dalību eirozonā. Grieķijas parlaments piektdien gatavojas balsot par vairākiem sociālo reformu likumprojektiem, paziņojis Grieķijas premjerministrs Alekss Ciprs. Analītiķi atzīmē, ka tādējādi Grieķija gatavojas turpināt reformu plānus, kas var izrādīties pretrunā valsts saistībām, ko tā uzņēmusies starptautiskajā glābšanas programmā. “Mēs neļausimies psiholoģiskai šantāžai,” komentējot pirmdienas sarunu iznākumu ar eirozonas finanšu ministriem, norādīja Ciprs. “Sociālo reformu likumprojektu mērķis ir vērsties pret humanitāro krīzi, ko izraisījušas kļūdas glābšanas programmā”, paziņoja premjers un vēlēšanās uzvarējušās kreisās partijas “Syriza” līderis, solot “nepievilt Grieķijas iedzīvotāju uzticību”. Vācija, kas ir Grieķijas galvenais kreditors, paziņojusi, ka jebkāds starptautisku aizdevumu pagarinājums Grieķijai pēc šī mēneša beigām ir nešaubīgi saistīts ar reformām un taupības pasākumiem, par kuriem Atēnas vienojušās pašreizējās glābšanas programmas ietvaros.
“Marksists” finanšu ministra krēslā
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis aktīvi iesaistījies sarunās ar Eiropas Komisijas, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas (tā dēvētās troikas) pārstāvjiem, lai panāktu Grieķijai piešķirtā daudzmiljardu aizdevuma noteikumu pārskatīšanu. Sarunās ar EK un eirogrupas pārstāvjiem Varufakis “centās radīt nesaskaņas starp sarunvedējiem”, izplatot paziņojumus par dažādiem projektu uzmetumiem, kas netika apspriesti eirogrupā, EK viceprezidentu Valdi Dombrovski citē izdevums “EUobserver”. “Eirogrupā nav domstarpību, jo ir vienota izpratne, ka Grieķijai jālūdz pašreizējās palīdzības programmas pagarinājums,” teica Dombrovskis.
2015. gada janvārī Varufakis ievēlēts Grieķijas parlamentā kreisās partijas “Syriza” sarakstā un kļuvis par finanšu ministru premjerministra Aleksa Cipra valdībā. Parlamenta zālē Varufakis sēž kopā ar “Syriza” likumdevējiem, taču formāli nav partijas biedrs. Varufakis dzimis 1961. gadā Atēnās kreisi noskaņotā vidusšķiras ģimenē. Viņa tēvs cīnījies komunistu pusē Grieķijas pilsoņu karā un bijis ieslodzījumā, taču vēlāk kļuvis par valsts lielākā tērauda ražošanas uzņēmuma “Halyvourgiki” direktoru. Viņa māte aktīvi darbojusies Sociālistiskās partijas PASOK iedibinātajā Grieķijas Sieviešu savienībā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību.
Varufakis mācījies Birmingemas universitātē Anglijā, kur ieguvis ekonomikas doktora grādu. Viņš pievērsās ekonomikas studijām pēc tikšanās ar ekonomistu Andreasu Papandreu, kurš dibināja partiju PASOK un bija pirmais sociālists Grieķijas premjerministra amatā. 1988. gadā viņš gadu stažējās Kembridžas universitātē un pēc tam desmit gadus bija mācībspēks Sidnejas universitātes Ekonomikas fakultātē. Viņam ir Grieķijas un Austrālijas pilsonība. Pēc atgriešanās Grieķijā 2000. gadā Varufakis bija ekonomiskās teorijas profesors Atēnu universitātē un ekonomikas padomnieks privātfirmā “Valve Corporation.” No 2004. līdz 2006. gadam viņš bija premjera Papandreu ekonomikas padomnieks, taču pēc pāris gadiem kļuva par sociālistu valdības asu kritiķi. Varufakis ir autors vairākām grāmatām par ekonomikas teoriju un bieži uzstājies kā analītiķis raidsabiedrību BBC, CNN, “Sky News”, RT and Bloomberg TV raidījumos.
Varufakis pats sevi nodēvējis kā “brīvdomātāju marksistu”, kura pasaules uzskata veidošanos no bērnības līdz pat mūsdiernām ietekmējis Kārlis Markss. Intervijā laikrakstam “The Financial Times” Varufakis atzinis, ka “tas nav kas tāds, par ko es gribētu šodien daudz runāt “pieklājīgā sabiedrībā”, jo pati M-vārda pieminēšana atstumj klausītājus”. 2005. un 2006. gadā Varufakis ar instalāciju mākslinieci Danu Stratu, kas ir viņa otrā sieva (viņam ir meita no pirmās laulības), apceļoja virkni pasaules valstu, kur ir politiska, etniska un militāra spriedze: Palestīnu, Etiopiju, Eritreju, Kosovu, Ziemeļīriju, Kipru, Kašmiru un ASV un Meksikas pierobežu.
