Grieķijā nodokļu parādniekiem atņems īpašumu 0
Grieķijai nespējot izkļūt no parādu bedres, lai gan valsts saņēmusi daudzmiljardu aizdevumu no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda, Grieķijas nodokļu pārvalde vakar paziņojusi, ka tiks konfiscēts īpašums personām, kas nav nokārtojušas nodokļu parādus.
Piesaista ārzemju ekspertus
Grieķijas Finanšu ministrija paredz izsūtīt brīdinājumus par īpašumu konfiskāciju nodokļu nemaksātājiem, kuru parāds pārsniedz 10 000 eiro, ja viņi 20 dienu laikā neiesniegs plānu nodokļu parāda nomaksai, raksta izdevums “Euobserver”. Grieķijas valdībai cenšoties īstenot virkni taupības pasākumu un ierobežot budžeta izdevumus, aptuveni puse uzņēmēju joprojām izvairās no nodokļu maksāšanas, bet tūristu iecienītajās Vidusjūras salās tādu ir vairāk nekā puse. Eksperti lēš, ka katru gadu netiek nomaksāti nodokļi un sociālās iemaksas par aptuveni 60 miljardiem eiro, atstājot milzīgu robu valsts budžetā. Pēc Grieķijas Finanšu ministrijas datiem, šā gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi bija par 1,5 miljardiem eiro mazāki, nekā plānots, turklāt finanšu krīzi vēl padziļina jau sešus gadus ilgstošā saimnieciskā lejuslīde, kas nogremdējusi vairāk nekā 20 procentus valsts ekonomikas. Finanšu ministrija izveidojusi piecu ekspertu darba grupu, kurā ir divi bijušie nodokļu dienestu vadītāji no Īrijas un Zviedrijas, kam jāsniedz valdībai priekšlikumi stāvokļa uzlabošanai.
Neatkarīgas nodokļu ekspertu darba grupas izveidošanu kā noteikumu finanšu palīdzības sniegšanai pieprasīja Grieķijas kreditoru troika: ES, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds.
Pēc ES Statistikas pārvaldes datiem, Grieķijā ir trešais zemākais nodokļu iekasēšanas apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. 2011. gadā Grieķijas nodokļu pārvalde ievāca nodokļus 34,9 procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta, apsteidzot tikai Īriju un Spāniju.
Merkeli apsūdz melošanā
Vācijas parlamentā izskatot kārtējā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, opozīcijas partijas asi kritizēja valdību par reālā stāvokļa slēpšanu. Īsi pirms debatēm Bundestāgā žurnāls “Der Spiegel” publicēja Vācijas Centrālās bankas iekšējai lietošanai paredzētu ziņojumu, kurā apgalvots, ka Grieķijai būs vēl vairāk jāatvieglo noteikumi aizdevuma saņemšanai un līdz 2014. gada sākumam ES būs jāvienojas par jaunas palīdzības programmu Atēnām. Vācijas Centrālās bankas ziņojumā norādīts, ka ES 240 miljardu eiro palīdzības programma ir saistīta ar “ārkārtīgi augstiem” riskiem. Vācijas Centrālās bankas ieskatā troikas lēmums jūlijā par kārtējā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 5,8 miljardu eiro apmērā bija “politiski motivēts”.
Opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas runasvīrs budžeta jautājumos Karstens Šneiders nekavējoši apsūdzēja Merkeli Vācijas tautas mānīšanā par reālo situāciju Grieķijā, brīdinot, ka “iedzīvotājus gaida skarba pamošanās pēc vēlēšanām”, kas paredzētas 22. septembrī.
“Apstrīdot papildu palīdzības nepieciešamību Grieķijai, kanclere melo tautai pirms vēlēšanām,” apgalvoja Šneiders. Nesen izveidotās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” vadītājs Bernds Luke izteicies, ka Merkele “met smiltis acīs” vēlētājiem. Vācijas bankai un finanšu ministram, Merkeles sabiedrotajam Volfgangam Šoiblem atturoties no komentāriem, Eiropas Centrālās bankas galvenais ekonomists Livio Straka paziņojis, ka pat “drošās paradīzes” valstis kā Vācija vai ASV nav pasargātas no eiro krīzes radītajiem finanšu triecieniem. Starptautiskā valūtas fonda Brazīlijas nodaļas izpilddirektors Paulu Batista paziņojis, ka neatbalsta SVF lēmumu turpināt finanšu palīdzību Grieķijai, jo tās budžeta iztrūkums turpina palielināties.
