Grieķija lūgs atlaist parāda grožus 0
Grieķijas valdība drīzumā gatavojas vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu atvieglot smago parādu nastu. Grieķijas premjerministrs Antonis Samarass nākamās nedēļas vidū galvaspilsētā Atēnās tiksies ar eirogrupas līderi Žanu Klodu Junkeru un pēc tam dosies uz Berlīni un Parīzi, lai sēstos pie sarunu galda ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Tas, ka Grieķijas politiķi šādi rīkosies, nebija noslēpums. Ne velti ārkārtas vēlēšanās jūnijā pieprasīt pārskatīt aizdevuma nosacījumus solīja vai visas populārākās partijas.
Atkal mazinās algas un pensijas
Kā vēsta šonedēļ angliski rakstošā laikraksta “Financial Times” rīcībā nonākušie dokumenti, Grieķijas varas nodoms ir lūgt Eiropas līderiem un starptautiskajiem aizdevējiem pagarināt parāda atdošanas laiku no diviem līdz četriem gadiem, kas nozīmētu mazāk drastiskus jostas savilkšanas pasākumus. Saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem Grieķijai līdz 2014. gadam budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 11,5 miljardiem eiro (8,5 miljardi latu), lai valsts varētu pretendēt uz nākamo aizdevuma programmas daļu. Kur ietaupīt miljardus, Grieķijai jāizdomā līdz septembrim, kad valstī ieradīsies aizdevēju komisija, lai secinātu, vai izsniegt nākamo aizdevuma programmas daļu 31,5 miljardu eiro jeb 22,13 miljardu latu apmērā, kuru nesaņemot Grieķijai iestātos bankrots.
Ja Grieķijas lūgumu izpildītu, taupības programmu varētu pagarināt līdz 2016. gadam, taču, ja tas izdotos, Grieķijai vajadzētu vēl 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) papildu naudas, kas nebūt neradītu sajūsmu aizdevējos, lai gan, kā apgalvo ārvalstu presē paustās ziņas, Atēnu valdība šādus līdzekļus neprasīs. Grieķijas premjerministra padomnieks ekonomikas jautājumos Janis Mourmourass laikrakstam “Financial Times” norādījis, ka budžeta deficīta samazināšana tādā apjomā, kādā tā ir prasīta līdz 2014. gadam, ir pārmērīga un pašiznīcinoša. Grieķijai tas prasītu papildu algu un pensiju griešanu, kā arī vismaz 40 000 valsts sektorā strādājošo atlaišanu.
Apsver izstāšanās plānu
Tikmēr diplomātiski avoti ir skeptiski par to, vai, piemēram, Vācijā Grieķijas lūgumu sadzirdēs, jo īpaši tādēļ, ka pēdējā laikā no Vācijas valdošās politiskās elites puses pavīdējusi ideja, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas nemaz nav tik neiespējama, ko pat apstiprinājis eirogrupas līderis Žans Klods Junkers. Arī vārdā nenosauktas amatpersonas Briselē aģentūrai “Reuters” paudušas, ka Grieķija ir tālu no tiem mērķiem, kurus tai jau šobrīd vajadzēja sasniegt, lai ar laiku varētu atdot no aizdevējiem saņemto naudu.
“Līderi centīsies visiem spēkiem noturēt Grieķiju eirozonā tik ilgi, cik vien tā turpinās reformas, lai gan joprojām saglabājas nekontrolētas izstāšanās risks, ja oficiālais atbalsts Grieķijai tiks liegts,” prognozē finanšu konsultāciju kompānijas “Merrill Lynch” ekonomists Markus Sontāgs.
“Eiropas līderiem būs jāuzklausa Grieķijas valdība, citādi Grieķiju nāktos izslēgt no eirozonas, un tam viņi vēl nav gatavi, šādai rīcībai nav risinājuma,” norāda ekonomikas eksperts Jānis Ošlejs. Atsaucoties uz citu analītiķu teikto, viņš prognozē, ka neskaidrība Grieķijas lietās ilgs vismaz līdz gada nogalei, iekams politiķi būs vienojušies izveidot ciešāku politisku Eiropas Savienību, lielākas pilnvaras uzticot Briselei.
Tieši par šo jautājumu uzbangojušas diskusijas ietekmīgākajā Eiropas valstī Vācijā, kur gan valdošā elite, gan opozīcijas spēki apsver iespēju rīkot referendumu par lielāku konstitucionālo varu Briselei. Vācijas kanclere Angela Merkele ciešākas politiskās savienības nostiprināšanu Eiropā nosaukusi par vienīgo izeju no krīzes. Tagad valdības galvai, atbalstot nepieciešamību rīkot referendumu, piebalsojis arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vastervelle.
Tikmēr neoficiāli avoti Briselē apgalvo, ka politikas veidotāji dara visu iespējamo, lai Grieķiju noturētu eirozonā. Šobrīd Eiropas Centrālā banka un eirozonas valstu nacionālās bankas apsver iespēju nest kārtējos zaudējumus, lai samazinātu Grieķijas parādu nastu par vismaz 70 – 100 miljardiem eiro.
