Grieķija joprojām strīdas par PVN likmēm, bet aizdevēji cer vienošanos panākt šonedēļ 8
Informēti ES avoti aģentūrai AFP atklājuši, ka Grieķija ir piekritusi apmēram 90 procentiem starptautisko kreditoru izvirzīto prasību. Galvenās nesaskaņas pašlaik esot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tostarp Grieķija nevēlas piekrist aizdevēju prasībai paaugstināt PVN likmi restorāniem un viesnīcām no 11% līdz 23%.
Tomēr eiro zonas līderi pēc ārkārtas samita Briselē pirmdienas vakarā pauda cerību, ka šonedēļ izdosies panākt vienošanos, kas ļaus Grieķijai saņemt starptautiskā aizdevuma pēdējo maksājumu un izvairīties no maksātnespējas.
“Esmu pārliecināts, ka mēs panāksim galīgo vienošanos šīs nedēļas laikā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mums šonedēļ ir jāpanāk vienošanās,” preses konferencē pēc samita sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Pēc Grieķijas jaunāko priekšlikumu apspriešanas samitā eiro zonas līderi nolēma, ka eiro zonas finanšu ministriem ir jārīko sanāksme trešdien, lai detalizēti izstrādātu potenciālo vienošanos, kura tiks apspriesta ceturtdien un piektdien Briselē paredzētajā Eiropas Savienības (ES) samitā.
Arī Francijas prezidents Fransuā Olands pēc eiro zonas samita pauda optimismu par iespējām vienoties.
“Mēs virzāmies uz vienošanos,” viņš sacīja žurnālistiem.
“Ir jādara viss iespējamais, lai, trešdien tiekoties eiro zonas finanšu ministriem, būtu saskatāms risinājums,” teica Olands.
Vācijas kanclere Angela Merkele noraidīja iespēju, ka varētu tikt izpildīta Grieķijas prasība norakstīt daļu tās parāda, un sacīja, ka samitā nav apspriesta iespēja pagarināt Grieķijai piešķirtā aizdevuma atmaksas termiņu.
Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda uzsvēra, ka, lai panāktu vienošanos, priekšā ir “daudz darba un maz laika”.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sacīja, ka “vissvarīgākais ir, lai līderi uzņemtos pilnu atbildību par politisko procesu, lai izvairītos no sliktākā scenārija, kas nozīmē nekontrolētu, haotisku “Grexident””, ar to domājot nespēju novērst situāciju, ka Grieķijai ir jāatstāj eiro zona.
Tusks sacīja, ka trešdienas eiro zonas finanšu ministru sanāksme ir nepieciešama,” lai eiro grupa varētu panākt rezultātus (…), ar kuriem varētu iepazīstināt ceturtdienas rītā”.
Latviju eiro zonas samitā pārstāvēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka “attieksmei pret Grieķiju jābūt tādai pašai, kā pret jebkuru valsti, kam piešķirta starptautiskās aizdevumu programmas palīdzība.”
Grieķija un tās starptautiskie kreditori – EK, Eiropas Centrālā banka (ECB) un SVF – piecus mēnešus ilgās sarunās ir mēģinājuši panākt vienošanos, kas ļautu Grieķijai saņemt pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā.
Ja netiks panākta vienošanās, Grieķija, visticamāk, nespēs izpildīt savas saistības pret SVF 1,6 miljardu eiro apmērā, kuru termiņš ir 30.jūnijs. Ja saistības netiks izpildītas, Grieķijai draud haotiska izstāšanās no eiro zonas.
