– Kā vērtējat visus šos aizdevuma gadus? Vai bija vērts izsniegt starptautisko aizdevumu, vai Grieķiju varēja glābt citādi? 11
– Grieķija izdarīja milzīgu kļūdu. Tā pati sevi nesagatavoja eiro valūtai. Mēs iestājāmies eirozonā, bet turpinājām izšķērdīgu politiku. Grieķijas valsts parāds auga, 2008. gadā sasniedzot ļoti augstu līmeni. Tad, kad iestājās pasaules ekonomiskā krīze, mēs attapāmies, iedzīti stūrī, jo starptautiskajos tirgos vairs nespējām paši finansēt savu parādu. Iejaucās Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds, un mēs izvairījāmies no bankrota, kas būtu atgādinājis notikumus Argentīnā. Protams, tagad mēs esam ļoti daudz naudas parādā – 320 miljardus eiro, kas ir līdzvērtīga summa 180 procentiem no mūsu iekšzemes kopprodukta. Lai šo naudu iegūtu, mums tagad ir jāievēro stingra taupības politika, kas ir samazinājusi mūsu iekšzemes kopproduktu par 28 procentiem, savukārt bezdarbs no deviņiem procentiem pakāpās līdz 27 procentiem. Tagad ekonomika pamazām atgūstas, un, manuprāt, ja mēs rīkosimies pareizi un sekosim Portugāles un Īrijas piemēram, kuras arī lūdza palīdzību, tad no krīzes izkļūsim.
– Ko centriski labējā valdība izdarīja nepareizi, kas iedeva atbalsta kārtis “Syriza”?
– “Syriza” palīdzēja sociāldemokrātu partijas “PASOK” bijušie vēlētāji. Tā ilgstoši bija pie varas, taču tagad iegūst labi ja piecus sešus procentus balsu. Cilvēkiem patīk “Syriza” tādēļ, ka starp citiem solījumiem tā apgalvo, ka cels pensijas, samazinās nodokļus un tā tālāk, kas nav reāli solījumi, jo Grieķijas valsts finanses nav labā stāvoklī. Partija, kas sola palielināt valsts tēriņus un tajā pašā laikā mazināt nodokļus, visticamāk, nesaka taisnību.
