– Kādas ir kreiso radikāļu parijas “Syriza” izredzes uzvarēt? 11
– Saskaņā ar aptauju datiem tās apsteidz centriski labējo partiju “Jaunā demokrātija” par trim četriem punktiem, taču, protams, aptauju dati ne vienmēr ir precīzi un vēlēšanu iznākums var būt pilnīgi citāds, gluži kā tas bija prezidenta vēlēšanās Rumānijā un Horvātijā. “Syriza” ir radikāla kreisā spārna partija, kas līdz šim bija ieguvusi piecus procentus balsu, taču 2012. gadā tā pieaudzēja savu popularitāti līdz 27 procentiem. Tagad saskaņā ar aptauju datiem tā varētu sasniegt no 30 līdz 33 procentiem balsu. Vēlēšanu likums Grieķijā paredz bonusā 50 vietu parlamentā partijai uzvarētājai. Ja tā būs “Syriza”, tā saņems šo bonusu, varētu izveidot valdību vai atrast partijas, ar ko sadarboties, un izveidot vairākumu parlamentā. “Syriza” ekonomiskā programma nesaskan ar Eiropas kontekstu, piemēram, tā paredz, ka Grieķija atmaksātu tikai piecdesmit procentus sava parāda, kam nekad nepiekritīs kreditori un mūsu partneri Eiropas Savienībā. “Syriza” arī pieprasa palielināt valsts izdevumus par vismaz 11 līdz 12 miljardiem eiro gadā, lai finansētu sociālo jomu, taču Grieķijai nav šādas naudas. Valsts nevar to arī iegūt starptautiskajos tirgos vai prasīt eirozonas valdībām vēl papildu aizdevumu. Var gadīties arī, ka “Syriza” uzvar vēlēšanās un aizmirst par savu radikālo programmu.
– Vai, jūsuprāt, joprojām pastāv risks, ka, īstenojot “Syriza” programmu, Grieķijai galu galā palūgs izstāties no eirozonas, jo tā nespēs pildīt nosacījumus?
– Valsti nevar tā vienkārši izmest no eirozonas. Visi vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā, taču, lai atbilstu vienotās valūtas zonas nosacījumiem, ir jāveic zināmi taupības pasākumi, jāierobežo valsts tēriņi un tajā pašā laikā jāpanāk, lai valsts kasē ienāktu vairāk naudas, jāpiesaista investori no ārzemēm un tā tālāk. Ja “Syriza” īstenos radikālu politiku, mēs nebūsim spējīgi īstenot eirozonas likumos prasīto. Neviens mūs nelūgs aiziet no eirozonas, taču mūsu ekonomika nebūs spējīga atkopties un attīstīties, līdz ar to, ja mēs attapsimies ārpus eirozonas, tad tas nebūs bijis saskaņā ar valsts politiku, bet gluži vienkārši būs noticis nelāgs negadījums.
