Grieķijas palikšana eirozonā zem jautājuma zīmes 2
Grieķiem svētdienas referendumā noraidot starptautisko aizdevēju noteikumus un ievirzot valsti politiskas un finansiālas neskaidrības zonā, šodien Briselē paredzēta ES virsotņu apspriede, lai lemtu par tālāko rīcību.
Rosība Briseles gaiteņos
Vakar tikās eirozonas finanšu ministru vietnieki, šodien Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers rīko telekonferenci ar Eiropas Centrālās bankas vadītāju, Eirogrupas priekšsēdi, Eiropadomes prezidentu un Eirogrupas valstu finanšu ministriem. Vēl šodien Junkers paredzējis uzrunāt Eiroparlamenta deputātus, bet vakarā piedalīties virsotņu apspriedē. Vakar Parīzē darba pusdienas ieturēja Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Apspriežot referenduma rezultātus, abi līderi bijuši vienisprātis, ka grieķu tautas balsojums ir jārespektē, atklāja Merkeles birojs. Avots diplomātu aprindās izteicies, ka Merkele ir noskaņota prasīt atbildību no Grieķijas amatpersonām par izveidojušos smago situāciju, bet Olands ieturējis piekāpīgāku toni. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka ES tagad vajadzētu sākt apspriest iespējamo humāno palīdzību Grieķijai. Viņš arī pauda skepsi par Grieķijas valdības solījumiem, ka pēc kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem nedēļas garumā Grieķijas bankas jau šajās dienās spēs atsākt darbu.
Grieķija ievirzās pelēkajā joslā
Grieķiem noraidot starptautisko aizdevēju prasības turpmākas finanšu palīdzības saņemšanai valsts ekonomikas glābšanai, Grieķija ir ievirzījusies pelēkajā joslā, viešot neskaidrību par valsts palikšanu eirozonā, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs referenduma rezultātu nodēvējis par spožu dienu Eiropas vēsturē un grieķu tautas un demokrātijas uzvaru, kas stiprināšot valdības pozīcijas sarunās ar ārzemju kreditoriem.
Ciprs jau pasteidzies paziņot, ka viņa valdība spēšot panākt jaunu vienošanos ar kreditoriem 48 stundās, bet to apšauba gan grieķu, gan ārzemju eksperti. Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, kurš vadīja sarunas ar ārzemju kreditoriem, paziņojis, ka atkāpjas no amata, jo esot uzzinājis, ka ārzemju kreditori izteikušies, ka viņa klātbūtne varētu apgrūtināt tālākas sarunas. Piecos gados Grieķija saņēmusi aptuveni 240 miljardu eiro finanšu palīdzību, taču pagājušajā nedēļā nespēja atdot pusotru miljardu eiro parādu Starptautiskajam Valūtas fondam, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kas kļuvusi maksātnespējīga. 20. jūlijā Grieķijai jāatmaksā parāda daļa Eiropas Centrālajai bankai, kas pagaidām nav slēgusi Grieķijai pieeju ārkārtas palīdzības fondam 90 miljardu eiro apjomā, dodot iespēju iedzīvotājiem izņemt bankomātos vismaz 60 eiro dienā.
ES amatpersonas uzskata, ka, referendumā noraidot finanšu palīdzības turpināšanas noteikumus, Grieķija ir izbalsojusi valsti no eirozonas. Referendums tika sarīkots steigā, jautājumi formulēti neskaidri, iedzīvotājiem negūstot skaidru izpratni par valsts saimniecības nākotni atkarībā no balsojuma iznākuma. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka trīs ceturtdaļas grieķu vēlas valsts palikšanu eirozonā, lai gan vairākums nobalsoja pret taupības pasākumiem.
Ciprs sadedzina tiltus uz kompromisu
“Referenduma rezultāts ir ļoti negatīvs Grieķijas nākotnei,” paziņojis Eirogrupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerans Dijselblums. “Lai atveseļotu Grieķijas ekonomiku, smagi pasākumi un reformas ir neizbēgamas,” viņš teica, piebilstot, ka gaida Grieķijas amatpersonu priekšlikumus.
Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels izteicies, ka Grieķijas valdība ved iedzīvotājus pa bezcerības taku. “Ciprs ir sadedzinājis pēdējos tiltus, pa kuriem Eiropa un Grieķija varētu virzīties uz kompromisu,” Gabriels teica intervijā laikrakstam “Tagesspiegel”. “Sakot “nē” eirozonas noteikumiem, ir grūti iedomāties sarunas par daudzu miljardu eiro palīdzības programmu.” Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelts Grieķijas referenduma iznākuma vērtējumā bija atturīgāks, paziņojot, ka “nē” balsojums sarežģī situāciju, taču durvis paliekot atvērtas tūlītējai sarunu atsākšanai. “Ko mēs noteikti negribam,” sacīja Beļģijas ministrs, “pieņemt lēmumus, kas apdraudētu monetāro savienību.” Neviena valsts līdz šim nav atstājusi 19 valstu eirozonu, kas tika izveidota 1999. gadā.
Grieķija iedzen sevi strupceļā
Lai gan lielākā daļa ES valstu vadītāju un amatpersonu atturējās no savu pirms referenduma pausto brīdinājumu par neskaidro Grieķijas nākotni atkārtošanas, Slovākijas finanšu ministrs Peters Kazimirs paziņojis, ka Grieķija ir spērusi soli uz aiziešanu no eirozonas. Somijas ārlietu ministrs Timo Soini no eiroskeptiskās partijas “Īstenie somi” televīzijas kanālam MTV teica, ka Grieķijas nākotne eirozonā ir atkarīga no Eiropas nodokļu maksātāju vēlmes maksāt. “Nevar tā būt, ka viņi Grieķijā nobalso par to, ka viņi saņem citu eirozonas dalībvalstu nodokļu ieņēmumus,” norādīja Soini.
