Grieķija gatava pieņemt aizdevēju priekšlikumus 0
Grieķija, nespējot atmaksāt parādus ārzemju kreditoriem, paziņojusi, ka esot gatava pieņemt lielāko daļu aizdevēju ieteikto reformu priekšlikumu, cerot noslēgt jaunu vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs vēstulē Eiropas Savienībai, Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam valūtas fondam apliecinājis, ka Grieķija pieņems nedēļas nogalē publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuros gan esot jāveic daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi, lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi.
Grieķijas valdība par reformu priekšlikumu 5. jūlijā izsludinājusi referendumu. Grieķijas iesniegtie labojumi paredz pievienotā vērtības nodokļa atlaides saglabāšanu Grieķijas salās, uz vairākiem mēnešiem atlikt reformas par pensionēšanās vecumu un uz ilgāku laiku saglabāt “solidaritātes piemaksas” nabadzīgajiem pensionāriem.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible paziņojis, ka Grieķija raida juceklīgus signālus, un aicinājis to izskaidrot savu pozīciju pirms tālākām sarunām. Viņš noraidīja iespēju noslēgt vienošanos ar Grieķiju pirms nedēļas nogalē paredzētā referenduma. Par izveidojušos sarežģīto situāciju Vācijas finanšu ministrs pilnībā vainoja grieķu līderu uzvedību, kas vairs neesot saprotama nevienam. Vakar uzrunājot Vācijas parlamenta deputātus, lai skaidrotu valsts nostāju Grieķijas finanšu krīzes jautājumā, kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Grieķijas parāda lietā nekas netiks lemts līdz 5. jūlija referendumam. “Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,” piebilda Merkele. Viņa uzsvēra, ka negrib pusgatavu kompromisu ar Grieķiju, bet gan rezultātu, kas globalizētajai pasaulei parādītu, ka ES turas pie saviem likumiem un vērtībām. “Es nevēlos, lai mēs tiktu cauri krīzei jebkādā iespējamā veidā, pēc iespējas ātrāk rast mieru un teikt, ka viss ir kārtībā,” teica Vācijas kanclere. “Es gribu, lai Eiropa no krīzes iznāktu spēcīgāka, nekā tajā iegāja, lai mēs būtu stipri, jo mēs konkurējam ar Ķīnu, Indiju, Dienvidameriku un citiem, lai mēs varētu pārliecinoši aizstāvēt savas intereses, mūsu uzņēmējdarbības, darba, dzīves veidu un mūsu vērtības – brīvību, cilvēka cieņu un likuma varu.”
Analītiķi norāda uz pretrunīgajām ziņām par to, vai Atēnas joprojām plāno nedēļas nogalē rīkot referendumu un vai šajā jautājumā atbalsta “jā” vai “nē” balsojumu. Premjers Ciprs pirmdien valsts televīzijā aicināja grieķus noraidīt aizdevēju (SVF, ECB un ES) priekšlikumus, paužot gatavību atkāpties no premjera amata, ja referendumā grieķi teiks “Jā”. Otrdienas vakarā pāris stundas pirms termiņa parāda atdošanai SVF Ciprs nosūtīja vēstuli EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram, paužot gatavību pieņemt lielāko daļu aizdevēju ieteikto reformu priekšlikumu. Kā ziņo aģentūra AFP, avots diplomātu aprindās Atēnās atklājis, ka Grieķijas premjerministra vietnieks Jannis Dragasakis esot ieteicis Cipram pieņemt aizdevēju piedāvājumu un atcelt referendumu.
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa grieķu referendumā balsotu pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču pēdējās dienās pieaudzis to cilvēku skaits, īpaši pēc kapitāla kontroles pasākumiem un banku slēgšanas, kuri balsotu par vienošanos. Grieķijas referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem neatbildīs starptautiskajiem standartiem, ja notiks 5. jūlijā, kā plānots, vakar paziņojis Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjēns Jaglands. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem par referendumu jāpaziņo vismaz divas nedēļas pirms tā norises, lai dotu laiku diskusijām, jāformulē skaidrs jautājums, uz ko vēlētājiem referendumā jāatbild, un jāpiesaista starptautiskie novērotāji. Grieķija par referendumu paziņoja sestdien, un valdība aicinājusi vēlētājus balsot pret kreditoru priekšlikumiem. Tomēr, ko šāds rezultāts nozīmēs valstij un tās dalībai eirozonā, joprojām nav skaidrs.
