Grieķijā briest varastrīce 4
Nedēļu pirms 25. janvāra ārkārtas parlamenta vēlēšanām Grieķijā aptaujās vadībā ir galēji kreisā opozīcijas partija “Syriza”, apsteidzot centriski labējo partiju “Jaunā demokrātija” un radot neskaidrību par valsts tālāko kursu.
Spriedelē ar “greksitu”
Pēdējā politisko spēku samēra pārbaude notika aizvadītā gada nogalē, kad parlamentam arī trešajā balsošanas kārtā neizdevās ievēlēt jaunu prezidentu un likumdevējiem saskaņā ar konstitūciju nācās izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Premjerministrs Antonis Samars panācis, lai vēlēšanas tiek rīkotas “tik ātri, cik iespējams, – 25. janvārī, jo valstij nav laika, ko zaudēt, lai netiktu apdraudēti nestie upuri un ekonomikas atlabšana,” ziņo aģentūra AFP. Kaislības uzkurināja izdevuma “Spiegel Online” ziņojums pirms divām nedēļām, ka Vācijas valdība esot gatava pieņemt Grieķijas izstāšanos no eirozonas, ja Grieķijas nākamā valdība neturpinās ievērot taupības pasākumus un vēlētos pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Gan Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, gan Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible brīdinājis grieķus no iespējamās kursa maiņas un atteikšanās no pēdējo gadu laikā īstenotajām reformām. “Es negribētu, ka pie varas nāk ekstrēmi spēki. Es dotu priekšroku jau zināmām sejām,” izteicies Junkers, komentējot vēlēšanu iespējamo iznākumu Grieķijā. Analītiķi atzīmē, ka vācu politiķu brīdinājumi var izraisīt “atgrūšanas reakciju” grieķu sabiedrībā, kas atceras nacistu okupācijas laiku Otrajā pasaules karā. Eiroparlamenta spīkera Martina Šulca ieskatā “bezatbildīgie pieņēmumi un spriedelējumi par “greksitu” (“Greek exit” – Grieķijas izstāšanās no eirozonas) nenes labumu,” viņa teikto citē laikraksts “Die Welt”. “Nelūgti komentāri, kas Grieķijas tautai var radīt priekšstatu, ka viņu ziņā nav izšķirt nākotni balsošanā, bet tā ir atkarīga no Briseles vai Berlīnes, var iedzīt elektorātu radikālo spēku rokās,” sacīja Šulcs. Vācija nav mainījusi savu nostāju jautājumā par Grieķijas vietu eirozonā un joprojām vēlas, lai Atēnas paliek vienotās valūtas blokā, paziņojis Vācijas valdības pārstāvis, ziņo aģentūra DPA.
Likumdevējiem jāseko tautas gribai
Aptaujas liecina, ka pašreizējā premjerministra Antoņa Samara pārstāvētā konservatīvā partija “Jaunā demokrātija” atpaliek no kreisās partijas “Syriza”, kas vēlas pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī atteikties no bargās taupības politikas. “Opozīcija panāca vēlēšanu rīkošanu valsts ekonomikai iespējami sliktākajā brīdī,” uzskata parlamenta deputāte Dora Bakojana, kas pārstāv konservatīvos. Opozīcijas partijas “Syriza” līderis Aleksis Ciprs izteicies, ka šī esot “vēsturiska diena Grieķijas demokrātijai”.
“Kad vairākums tautas ir apņēmies pārtraukt finansiālās palīdzības nolīgumu un taupības politiku, tad likumdevējiem neatliek nekas cits kā pildīt savu pienākumu un sekot tautas gribai,” norādīja Ciprs. Viņš piebilda, ka Samara valdība jau pieder pagātnei un ka drīz pagātnei piederēs arī starptautisko aizdevēju uzspiestās vienošanās, ko jaunā valdība atteiktos pildīt. Viņa vadītā opozīcija grib panākt starptautiskas konferences rīkošanu Grieķijas parādu būtiskai samazināšanai. Ciprs, kurš cer uz starptautisko aizdevēju un ES piekāpšanos, brīdinājis biznesa aprindas, ka tām nāksies “dejot pēc “Syriza” valdības mūzikas”. Analītiķi gan atzīmē, ka galēji kreisajai partijai diez vai izdosies iegūt absolūto vairākumu, lai patstāvīgi veidotu valdību, ziņo raidsabiedrība BBC. Ja Grieķijas, kas jau aizņēmusies 250 miljardus eiro, parādu lietā netiek rasts risinājums, Atēnām var nākties pamest eirozonu, satricinot ES un globālos finanšu tirgus.
Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs vakar intervijā avīzei “The Financial Times” paziņojis, ka “nevēlas ietekmēt” Grieķijas vēlēšanas, taču “stingri iebilst pret parādu atlaišanu” Grieķijai, ko grib panākt partija “Syriza” un tās koalīcijas partnere Zaļo partija.
No skolēnu vadoņa līdz opozīcijas līderim
Partijas “Syriza” līderis un “seja” ir 40 gadus vecais Aleksis Ciprs, jaunākais politiskās partijas vadītājs valstī, kura vēršanās pret ES un starptautisko aizdevēju taupības prasībām padarījusi viņu populāru plašos sabiedrības slāņos, ko saniknojusi nodokļu celšana un algu cirpšana. Viņa kritiķi apsūdz Cipru populismā un atzīmē, ka viņš nav paskaidrojis, kā viņa noraidījums ES taupības plānam var tikt savienots ar atbalstu valsts palikšanai eirozonā.
Ciprs dzimis 1974. gada 28. jūlijā Atēnās trīs dienas pēc Grieķijas militārās huntas gāšanas. Skolas gados viņš daudz laika pavadīja futbola laukumā un joprojām ir aizrautīgs futbola kluba “Panathinaikos” atbalstītājs. Ciprs piedzima par vēlu, lai cīnītos ar militāro huntu, bet 1991. gadā 17 gadu vecumā vadīja savas vidusskolas telpu pārņemšanu, protestējot pret labējās valdības nepopulārajiem izglītības reformas plāniem.
Skolēni vairākus mēnešus dzīvoja savās klasēs un uzkopa skolas telpas. Viņa vienaudži atceras, ka jau padsmitnieka vecumā Ciprs izcēlies ar savaldību un nosvērtību salīdzinājumā ar protesta kustībā iesaistīto jauniešu tūkstošu vājo izpratni par kustības mērķiem. Vēl mācoties vidusskolā, Ciprs, kas apveltīts ar lieliskām polemista dotībām, iesaistījās sarunās ar nozares ministru par izglītības reformām un informēja par to preses pārstāvjus. Kā skolēnu līderis viņš guva pirmos politiskos panākumus un skolā satika arī savu nākamo sievu, savu klasesbiedri Betiju Bazianu, ar kuru kopā izaudzinājis divus bērnus. Viņu jaunākā dēla vidējais vārds ir Ernesto, cieņas apliecinājums kubiešu revolucionāram Če Gevaram un liecība par vecāku saikni ar kreisajām idejām.
Mācoties Atēnu Nacionālajā tehniskajā universitātē, Ciprs izveidoja kreiso radikāļu un zaļo studentu grupu koalīciju, kas bija aizmetnis partijas “Syriza” izveidei. 2006. gadā jaunizveidotā partija piedalījās Atēnu pašvaldības vēlēšanās.
Cīņā ar pieredzējušajiem konkurentiem par Atēnu mēra amatu jaunpienācējs Ciprs palika trešais, ko var uzskatīt par vērā ņemamu panākumu. Viņa vienkāršais un atklātais darbības stils guvis atbalstu gan partijas aprindās, gan vēlētāju vidū. “Viņa tuvība un pieejamība daudziem atgādināja tos laikus, kad vēlētāji mēdza saukt politiķus vārdā un varēja saņemt atbildes uz tiešiem jautājumiem,” intervijā BBC izteikusies Atēnu pašvaldības darbiniece Elpida Ziouva. Ciprs, kuram ir inženiera diploms un pilsētplānošanas maģistra grāds, mēdz pārvietoties Atēnās ar motociklu, nevis limuzīnā kā citi grieķu politiķi, un labprātāk tērpjas kreklā, nevis uzvalkā ar kaklasaiti. 2013. gadā Ciprs tika nosaukts kā kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam no Eiropas zaļo un kreiso partiju grupas. “Aleksis Ciprs ir kļuvis par grieķu jaunās paaudzes politiķu simbolu, kas cenšas ienākt telpā, ko gadu desmitiem aizņēma konservatīvā vecā paaudze,” atzīmē BBC.
