Grieķija balansē uz bankrota sliekšņa 0
Vakar, beidzoties parāda atmaksas termiņam Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Grieķijai balansējot uz maksātnespējas robežas, Atēnās turpinājās sarunas par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera iesniegto iespējamo “pēdējā brīža” risinājumu Grieķijas glābšanai no bankrota. Grieķijas valdība vakar, dažas stundas pirms beidzās tās starptautiskās glābšanas programmas termiņš, pieprasīja divu gadu vienošanos ar Eiropas Savienību, lai segtu valsts finansēšanas vajadzības un veiktu parādsaistību restrukturizāciju.
“Pēdējā brīža” sarunas
Informācijas avots EK aprindās norādījis, ka šī vienošanās ietvertu nedēļas nogalē prezentēto reformu priekšlikumu pieņemšanu un to atbalstīšanu 5. jūlijā paredzētajā referendumā. Ja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs šo piedāvājumu pieņemtu, tas dotu iespēju rīkot vēl vienu Eirogrupas sanāksmi, lai noformētu vienošanos, piebildis informācijas avots. Grieķijai 30. jūnijā bija jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet Ciprs jau dienu iepriekš paziņoja, ka tas nav iespējams. Vakar Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis apstiprināja, ka valsts nespēs ievērot otrdien noteikto termiņu, lai atdotu parādu SVF. Tas nozīmē, ka Grieķija kļuvusi par pirmo valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību neizpildi kopš Zimbabves 2001. gadā. Turklāt 20. jūlijā Grieķijai jāizpērk Eiropas Centrālajai bankai piederošās parādzīmes 3,46 miljardu eiro vērtībā. Grieķijas valdība par katru cenu grib saglabāt līdz 2020. gadam priekšrocības trūcīgākajiem pensionāriem, bet EK prasa to ātrāku atcelšanu. Diskusija par šiem priekšlikumiem vakar Atēnās turpinājās visaugstākajā līmenī, atsaucoties uz Grieķijas radio, ziņoja raidsabiedrība BBC. Tikai pagājušās nedēļas laikā no Grieķijas bankām aizplūda aptuveni četri miljardi dolāru. Lai apturētu naudas aizplūdi, līdz 6. jūlijam slēgtas Grieķijas bankas, bet no bankomātiem var izņemt tikai līdz 60 eiro (ja tajos ir naudaszīmes). Grieķijas valdības pārstāvis paziņojis, ka aptuveni tūkstotis banku nodaļu tiks atvērtas trešdien, lai dotu iespēju pensionāriem, daudziem no kuriem nav kredītkaršu, izņemt līdz 120 eiro.
Ciprs kaunina Eirogrupas ministrus
Pirmdien, runājot valsts televīzijas kanālā, Ciprs aicināja grieķus noraidīt aizdevēju (SVF, ECB un EK) priekšlikumus, jo tad Grieķijai būšot “daudz spēcīgāki ieroči” pie sarunu galda. Ciprs, kurš kaunināja Eirogrupas finanšu ministrus par Grieķijas aizdevumu atmaksas grafika nepagarināšanu, piebilda, ka esot gatavs atkāpties no premjera amata, ja referendumā grieķi teiks “jā”. “Ja grieķu tauta grib taupības plānu bezgalīgu turpināšanu, kas neļaus mums pacelt savu galvu, mēs cienīsim šo lēmumu, taču mēs nebūsim tie, kas to pildīs,” viņš teica. Finanšu ministrs Varufakis paziņojis, ka apsver iespēju iesniegt prasību Eiropas Tiesā, ja ES pēc 5. jūlija referenduma gribētu izslēgt Grieķiju no eirozonas, jo ES līgumi neparedzot šādus noteikumus. Intervijā laikrakstam “The Daily Telegraph” Varufakis apgalvoja, ka Grieķijas dalība eirozonā nav apspriežama un valdība izmantos visas legālās tiesības.
Jautājums, uz ko referendumā jāatbild grieķu vēlētājiem, ir formulēts visai sarežģīti: “Vai varētu tikt apstiprināts vienošanās plāns, kuru 25. jūnijā Eirogrupai iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds un kuram ir divas daļas, kas veido vienu priekšlikumu? Pirmais dokuments ir “Reformas pašreizējās programmas izpildei un tālākā rīcība” un otrais dokuments ir “Parāda ilgtspējības iepriekšēja analīze”. Atbilžu varianti: “Nav apstiprināts/Nē” vai “Apstiprināts/Jā”.
Savās likstās grieķi vaino Vāciju
Intervijā raidsabiedrībai BBC daži grieķu pensionāri valsts finanšu likstās vaino Vāciju, kam skaužot, ka grieķi lielāko gada daļu dzīvo siltā saulītē. Citi pārmet Eiropas turīgajām valstīm, ka tās esot vainīgas, jo aizdevušas Grieķijai pārāk daudz naudas, ko neesot iespējams atmaksāt. Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jābūt vienlīdzīgām, argumentē kāds pensionārs. Lielajām valstīm ir tik daudz pieredzes, bet Grieķija ir tik maza, viņš žēlojas un jautā, vai tās nevarētu palīdzēt Grieķijai izkļūt no šīs ķezas. Eiropas Komisijas prezidents Junkers, kurš savulaik aktīvi veicinājis Grieķijas uzņemšanu ES 1981. gadā, atceras, ka nav varējis pieļaut, ka valsts, kas devusi pasaulei Platonu un citus dižgarus, “atrastos otrajā līgā”. Interneta izdevumā “Politico” Junkers atzinis, ka jūtas Cipra valdības nodots, un aicinājis grieķu vēlētājus balsot pret viņu.
Analītiķi uzskata, ka taupības režīma piecos gados Grieķija ir īstenojusi ļoti maz saimniecisko un strukturālo reformu, par ekonomiskās augsmes lielāko kavēkli minot valsts samudžināto nodokļu sistēmu. Grieķijā pievienotās vērtības nodoklim, kura pamatlikme ir 23%, ir vēl sešas zemākas likmes, piemēram, pārtikai, degvielai un zālēm. Zemāks PVN ir daudzo salu iedzīvotājiem, lai veicinātu cilvēku palikšanu uz dzīvi šajās attālajās vietās un uzturētu tūrisma nozari. Arī pensiju sistēma ir ļoti sarežģīta, paredzot daudz izņēmumu dažādu profesiju darbiniekiem, kam ir tiesības uz agrāku pensionēšanos.
