Grieķijas premjers Ciprs varētu pārspēt Dombrovska “veiksmes stāstu” 3
“Grieķijas ekonomika ir atgriezusies [uz izaugsmes ceļa],” mierīgā, uzsvērti lēnā un pārliecinošā tembrā pagājušajā nedēļā eirozonas žurnālistiem paziņoja Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Kā vienmēr baltā kreklā ar atpogātu apkaklīti. Kad pirms trim gadiem viņu pirmoreiz ievēlēja par premjerministru, viņš dāvanā no Itālijas kolēģa Mateo Renci saņēma zīda kaklasaiti. Viņš apsolīja to apsiet tikai tad, kad Grieķijas parādu krīze būs atrisināta. Tagad? “Varbūt nākamvasar,” daudznozīmīgi pasmaida premjers.
Ar izaugsmi no parādu bedres
Grieķija parādus vēl nav atmaksājusi un krīt vēl dziļāk. Nupat janvārī saņēma trešo pārskaitījumu 6,7 miljardu apjomā un jūnijā plānots pēdējais, sasniedzot 86 miljardus. Pavisam astoņu gada laikā saņemti 326 miljardi (no kuriem 100 miljardi jau ir “atlaisti”), veidojot parādu nastu 178% apmērā no IKP.
Tomēr atšķirībā no Latvijas Grieķijā budžets pērn jau bija ar pārpalikumu. Tagad tāds būšot trīs gadus pēc kārtas, sola Grieķijas Finanšu ministrijas amatpersonas. Ekonomika kopš 2008. gada līdz 2015. gadam zaudējusi ceturtdaļu – 27,1%, bet pērn IKP jau sāka augt – par 1,6%, šogad pieaugums sagaidāms 2,4% apmērā.
Neraugoties uz šādu izaugsmi, visu parādu atdošana termiņā – līdz 2060. gadam – liekas nereāla. Sliktie kredīti ir apmēram 70 miljardu eiro apmērā, no kuriem bankām izdevies pārdot vien desmito daļu.
“Nogrieza pensiju!”
“Neesmu mierā ar šādu izaugsmi. Manam vectēvam bija 800 eiro pensija, no kuras iztiku arī es. Tagad ir tikai 500,” nosaka uz ielas sastaptais divdesmitgadīgais Andreass. To pierāda skaitļi – bezdarbs vēl pirms pāris gadiem bija 27,5%, bet jauniešu vidū – pat 48,7%. To apliecina domnīcas “DiaNEOsis” pērn veiktā aptauja – vienai trešdaļai jauniešu bezdarbnieku vecāki ir pensionāri, bet 48% jauniešu ienākumi ir atkarīgi no vecākiem, kuri dzīvo no rokas mutē un, protams, palīdz bērniem. Pēc reformas noteikta minimālā pensija € 384 apmērā plus darba gados nopelnītais. Pensijā tiek tikai tad, ja 40 gadi nostrādāti, taču ne vēlāk kā 67 gadu vecumā.
Bezdarbu, it īpaši jauniešu, kā būtiskāko sociālo skaitli, kas jāmaina, nosauca arī Grieķijas premjers. Pēdējo trīs gadu laikā radītas vairāk nekā 3200 jaunas darba vietas, kas par 7% samazinājušas bezdarbnieku skaitu. Draudošais “Grexit” pamazām pārvēršas par “Grinvest”. Darba vietas rada investori – Pirejas ostas pārņemot ķīniešu kuģošanas kompānijai COSCO, kanādiešiem pārņemot raktuves Ziemeļgrieķijā, frančiem bankas un vācu telekomunikāciju līderim vietējo OTE –, arī daudzi Krievijas uzņēmēji.
Vietējie oligarhi negribēja konkurenci ekonomikā. “Kaut arī izziņota bija finanšu krīze, faktiski tā bija konkurētspējas krīze,” žurnālistiem tagad atzīst Panoss Cakloglu, Atēnu Ekonomikas un biznesa universitātes profesors. “Cēloņi: nenotikusī pensiju reforma, izaugsme bija balstīta uz patēriņu un aizņemšanos, dvīņu deficīts (budžeta un tekošā konta) pārsniedza 10%.” Arī citās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, toreiz daudzi uzskatīja, ka grieķi jāizslēdz no eirozonas. Tikai tagad redzams, ka tā būtu bijusi kļūda.
Kam tagad tic grieķi? Eiropai arvien mazāk – vairs tikai trešdaļa uzskata, ka ES ir labākā izvēle, bet trešdaļa labprātāk veidotu savienību ar Krieviju, norāda Teodoris Georgakopouloss, “DiaNEOsis” satura direktors. Šī aptauja uzrāda arī simpātijas: krievi ir labāki par amerikāņiem, bet bēgļi labāki par vāciešiem. Patiesībā tā parāda, cik ļoti tuvu Grieķija bija bezdibenim, kad 2015. gada referendumā, negribēdams piekrist starptautisko aizdevēju prasībām, Ciprs aicināja balsot pret taupības prasības īstenošanu. Tā arī tautas vairākums – 61,3% – nobalsoja. Tas ļāva viņam palikt pie varas un pēc desmit dienām vienoties ar aizdevējiem, lai valsti glābtu no bankrota. Tostarp pat par vēl lielāku pensiju samazinājumu un lielākiem nodokļiem nekā tai variantā, ko referendumā noraidīja balsotāji…
Pat pēc 300 miljardu saņemšanas 57,3% grieķu ir pārliecināti, ka viņu dalība ES ir izdevīgāka eiropiešiem nekā pašiem. Reālie ienākumi kritušies un nodokļus piedzen drastiskāk, bet izaugsmes pirmos augļus savos makos vēl neredz, tāpēc grieķu sabiedrībā mājo eiropesimisms.
Reformām ne gala, ne malas, dažas uz papīra
Jāatgādina, ka Grieķijā bija trīs programmas. Pirmās divas aprija katra pa 100 miljardiem eiro, bet vēl nesniedza vēlamo rezultātu. Trešajā programmā (pašreizējā, pēc 2015. gada) pensiju reforma ir tikai viena no daudzajām īstenotajām. Vēl Grieķija palielināja PVN līdz 23%, noņēma piemaksas ierēdniecībai, paātrināja tiesu lēmumu pieņemšanu, veica valsts īpašumu privatizāciju par 50 miljardiem utt. Visas nav iespējams uzskaitīt. To ir vairāk nekā Latvijā. Atsevišķas strukturālās reformas Grieķijā veiktas daudz plašāk, dziļāk un, uzdrošinos salīdzināt, efektīvāk nekā Latvijā. Kaut gan pastāv risks, ka daļa paliks uz papīra.
Ierēdniecības kvalifikācija sākotnēji bija zemāka nekā Latvijā – darbā pieņēma radiniekus vai dzimtā ciema ļaudis. Toties pērn ieviesta digitālā platforma, kurā kandidāti var pieteikties ierēdņa darbā visā valsts aparātā un kurā notiek viņu prasmju e-vērtēšana, skaidro Olga Gerovasili, administratīvo reformu ministre. Apkarojot nedeklarēto darbu, ziņošanā ir ieinteresēti paši darbinieki, jo daļa no soda naudas tiek ieskaitīta darbinieku sociālajās iemaksās, stāsta Grieķijas darba ministre Efija Ahtsioglu. Savukārt sods tiek samazināts, ja pieķerto nelegālo darba devējs tūdaļ pieņem darbā. 15% bezdarbnieku strādājot nelegāli, lielākoties mazajos restorāniņos un veikaliņos.
Atkārtotais veiksmes stāsts?
ES ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisī atzīst, ka “Grieķija ir nogājusi 80 līdz 90% no tā ceļa, kas tai bija jānoiet. Vissvarīgākais, ka izaugsme Grieķijā ir atgriezusies.”
Starptautisko aizdevēju uzraudzības programmu paredzēts slēgt, ja vien grieķi līdz Lieldienām spēs izstrādāt izaugsmes stratēģiju. “Pēc tam Eiropas Komisija īstenos pēcuzraudzību stabilai finanšu politikai, kas balstītos uz grieķu pašu izstrādātu izaugsmes stratēģiju. Līdz 21. jūnija eirogrupas sanāksmei Luksemburgā tai jābūt iesniegtai, kad mēs varētu lemt par programmas noslēgšanu augustā. Grieķijai jākļūst par normālu eirozonas valsti, kas pilnībā uzņemas atbildību par savu politiku,” nosaka Moskovisī. Kā redzam pēc Latvijas pieredzes, pēcuzraudzības periodā Eiropas Komisijas rokās vairs nebija sviras, kas spiestu īstenot apsolītās reformas. Vai tā būs arī Grieķijā?
“Francija likusi galdā interesantu ideju: saistīt parādu atvieglošanu ar izaugsmi,” vēsta komisārs un sakās “jau strādājam pie mehānismiem, kas būtiski varētu samazināt parādu nastu Grieķijai un kas būtu saistīti ar ekonomisko veikumu”.
Aleksis Ciprs, pārliecināts komunists un ateists, galēji kreisās partijas “Syriza” līderis, pretēji premjeram Valdim Dombrovskim Latvijā, vienmēr runājis pretī starptautiskajiem aizdevējiem un aicinājis tautu protestēt. Arī tagad viņš uzskata, ka taupības politika bija kļūda un ka vajadzēja tikai strukturālās reformas, kas tiek veiktas tagad.
Paradoksāli, izteikti labējā reformu politika, kādu piespieda īstenot aizdevuma nosacījumi, sākusi nest augļus – bezdeficīta budžetu, ekonomikas pieaugumu, vairāk darba vietu, ko Ciprs uz vēlēšanām 2019. gada rudenī jau varēs pasniegt kā savas politikas panākumu. Un tikt ievēlēts trešoreiz. Vasarā pirms vēlēšanām tad viņš ar pompu pirmoreiz varēs uzsiet kaklasaiti.
