Grieķijā atlaidīs 150 000 ierēdņu un samazinās minimālo algu 0
Degošas ēkas, izsistas veikalu vitrīnas, piedrazotas ielas, klaigājoši cilvēku pūļi un sadursmes ar policistiem – Grieķijas parlamentam apstiprinot skarbo taupības pasākumu paketi, Atēnas piedzīvoja vienas no vardarbīgākajām protesta akcijām.
Vēl pirms deputāti atbalstīja valstij izšķirošo taupības pasākumu kopu, galvaspilsētas ielās izgāja aptuveni simt tūkstoši cilvēku, kuru sadursmēs ar policistiem ievainoti vairāki desmiti kārtībsargu un demonstrantu.
Atēnas paklausa Briselei
Pieņemtie taupības pasākumi ir izšķirīgi, lai Grieķija saņemtu otro starptautiskā aizdevuma daļu – 130 miljardus eiro. Tos atbalstīja 199 no klātesošajiem 278 deputātiem. Koalīcijas partiju – PASOK un “Jaunā demokrātija” – četrdesmit vienu deputātu, kas balsoja pret taupības pasākumiem, nekavējoties izslēdza no savām partijām.
Taupības pasākumiem jāvārds vēl jāsaka eirozonas finanšu ministriem, kuri par to lems rīt. Pagājušajā nedēļā viņi noraidīja Grieķijas parlamenta sākotnēji izstrādāto taupības pasākumu plānu, sakot, ka tas ir nepilnīgs un budžeta samazinājumi jāveic par vēl papildu 325 miljoniem eiro. Tagad grieķu deputāti apgalvo, ka esot to izdarījuši – valsts tēriņi kopumā tikšot samazināti par 3,3 miljardiem eiro.
Parlamentāriešu apstiprinātie taupības pasākumi paredz līdz 2015. gadam atlaist aptuveni 150 tūkstošus uzblīdušajā valsts birokrātiskajā aparātā strādājošos, tāpat arī par divdesmit diviem procentiem tikšot samazināta minimālā alga (no 751 eiro uz 600 eiro), apcirptas pensijas.
Šādi soļi laikā, kad valsts ekonomika iesoļo lejupslīdes piektajā gadā un kad bezdarbs sasniedzis 21 procenta atzīmi, radījuši pamatīgu grieķu neapmierinātību, kas izpaudās aizvadītajā nedēļas nogalē, Atēnām piedzīvojot vienu no lielākajām cilvēku plosīšanās izpausmēm. Svētdienas pievakarē saniknotais pūlis policistus apmētāja akmeņiem un degmaisījuma pudelēm, bet kārtībsargi atbildēja ar asaru gāzi. Karst-asinīgākie demonstranti aizdedzināja vismaz 40 ēkas Atēnās, to skaitā kādu banku, arī kafejnīcas, valdības ēkas un Atēnu centrā esošo teātra namu, informē ziņu aģentūra “Associated Press”. Skandēdami “zagļi, zagļi”, protestētāji gribēja arī pārraut ap parlamenta ēku izvietoto policistu ķēdi un ielauzties ēkā. Tiesa, ar šā nolūka īstenošanu viņiem nesekmējās, un lielie kārtībsargu spēki demonstrantus atspieda atpakaļ.
Grieķiem vēl neļauj bankrotēt
Novērotāji Grieķijā teic, ka tik plašas demonstrācijas Atēnas nav piedzīvojušas kopš 2010. gada maija protestiem, kuros dzīvību zaudēja trīs cilvēki. “Vandalismam, vardarbībai un postažai demokrātiskā valstī nav vietas un tās netiks paciestas. Es aicinu sabiedrību saglabāt mieru. Šajos kritiskajos laikos mēs nevaram atļauties tādu “greznību” kā šādas protesta formas. Domāju, ikviens saprot, cik nopietna ir šī situācija,” pēc asajām demonstrācijām paziņoja Grieķijas premjerministrs Luks Papadems, piebilstot, ka parlamenta pieņemtie taupības pasākumi ir pamats turpmākām reformām un valsts ekonomikas atjaunošanai.
Ja eirozonas finanšu ministrus apmierinās Grieķijas parlamenta apstiprinātais taupības plāns, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un Starptautiskais valūtas fonds piešķirs grieķiem nepieciešamo aizdevumu. Tiesa, var izrādīties, ka arī ar šiem pasākumiem nebūs gana, brīdina vairāki finanšu analītiķi. Tas savukārt liek paturēt prātā iespēju, ka Grieķija varētu pamest eirozonu. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš vairākkārt izteikusies, ka par spīti lielajiem budžeta samazinājumiem grieķus varētu neizdoties glābt. “Neticu, ka Grieķija varētu pamest eirozonu,” paziņojis Itālijas premjerministrs Mario Monti, norādot, ka haotisks Grieķijas bankrots apdraudētu Eiropas finansiālo stabilitāti.
Viņaprāt, ja Grieķija atteiktos no bloka vienotās valūtas, tai sekotu citas finanšu krīzes novājinātās valstis, kas nozīmētu eirozonas galu, ziņo “AP”. To savukārt negrasās pieļaut Vācija, kas, aktīvi uzstājot uz taupības pasākumu ieviešanu, pamatīgi sadusmojusi grieķus.
“Galvenais eirozonas virzītājspēks ir Vācija. Uz spēles ir liktas milzīgas Berlīnes ekonomiskās intereses,” skaidrojis Monti.
Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns paziņojis, ka Grieķija pēc nozīmīgā parlamenta balsojuma ir spērusi soli tuvāk jaunajai glābšanas programmai, un pauda pārliecību, ka Atēnas spēs izpildīt arī pārējās starptautisko kreditoru prasības. “Balsojums Grieķijas parlamentā ir nozīmīgs solis tuvāk otrās palīdzības programmas apstiprināšanai,” teica Rēns. “Esmu pārliecināts, ka citas prasības, tostarp attiecībā uz 325 miljonu eiro ietaupīšanu, būs izpildītas līdz nākamajai Eirogrupas sanāksmei.” Rēns pauda nopēlumu grautiņiem, kas vakar izcēlās Atēnās protestos pret jaunajiem taupības pasākumiem. Pēc komisāra domām, nemieru cēlāji “nepārstāv Grieķijas pilsoņu vairākumu, kuri ir patiesi nobažījušies par savas valsts nākotni”.
