Grieķiem dod atelpu 0
Pēc vēl viena naksnīgu sarunu maratona eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) vienojās līdz 2020. gadam samazināt Grieķijas parādu par divdesmit procentiem no tās iekšzemes kopprodukta un piešķirt Atēnām tik nepieciešamo aizdevumu teju 44 miljardu eiro apmērā.
Tādējādi jau gandrīz sesto gadu ekonomiskajā lejupslīdē nonākusī valsts vismaz pagaidām ir paglābta no maksātnespējas.
Puscepts kompromiss vai jauna dzīve?
Vienošanās Briselē tika panākta pēc desmit stundu garas sanāksmes, kas bija jau trešā Grieķijai veltītā eirozonas un SVF rīkotā apspriede pēdējo divu nedēļu laikā, informē raidsabiedrība “BBC”. Karstās diskusijās tapusī vienošanās paredz Grieķijas parādu no pašreizējiem 144 procentiem no IKP samazināt līdz 124 procentiem 2020. gadā un līdz 111 procentiem 2022. gadā. Tāpat dota zaļā gaisma Atēnu ilgi gaidītajam palīdzības maksājumam. Līdz 13. decembrim Grieķijas kasē ienāks 34,4 miljardi eiro, bet vēl 9,3 miljardus eiro trīs maksājumos grieķi saņems nākamā gada pirmajos mēnešos. Lielāko daļu no šā aizdevuma paredzēts tērēt Grieķijas banku rekapitalizācijai, lai atjaunotu uzņēmēju un mājsaimniecību kredītspējas. Tāpat nauda tikšot izmantota valsts budžeta iztrūkuma segšanai.
Grieķijas premjerministrs Antonis Samars uzteica panākto vienošanos, sakot, ka “visiem grieķiem sākusies jauna diena”, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi norādīja, ka panāktā vienošanās stiprinās Eiropas un Grieķijas pozīcijas finanšu tirgos, bet eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers prātojis, ka sanāksmē runa nav bijusi tikai par naudu. “Svarīgi ir pildīt solījumus par labāku nākotni grieķu tautai un eirozonai,” sacījis Junkers. Tikmēr Grieķijas opozīcijas partijas vienošanos kritizējušas.
“Tas ir puscepts kompromiss, marles saite uz plaši asiņojošas brūces,” raidsabiedrībai “BBC” sacījis grieķu kreiso radikāļu partijas “Syriza” deputāts Dimitris Papadimulis. Viņaprāt, laba vienošanās būtu tad, ja Grieķijas parāds būtu samazināts uz pusi.
ECB, SVF un Eiropas Komisija izstrādājusi 240 miljardu eiro vērtu Grieķijas palīdzības programmu, no kuras Atēnas līdz šim saņēmušas aptuveni 150 miljardus eiro. Apmaiņā pret aizdevumu grieķiem tiek prasīts ieviest virkni taupības pasākumu, kā arī stingrai aizdevēju uzraudzībai nodot tās finanses.
Eirozonu pagaidām neatstās
Ja eirozona un SVF nebūtu panākušas vienošanos un Grieķija nebūtu saņēmusi aizdevumu, valsts kase decembrī būtu tukša un valdība vairs nespētu maksāt pensijas un algas valsts darbiniekiem. Arī šo vienošanos ne tuvu nevar uzskatīt par atrisinājumu Grieķijas ekonomiskajām problēmām, un, kā norāda britu laikraksts “The Guardian”, nosacīta stabilitāte Grieķijas finansēs nodrošināta vien līdz 2014. gadam. Vienlaikus tā norāda, ka pēc otrdienas agrā rītā panāktās vienošanās par nosacītiem ieguvējiem var dēvēties visi sarunu dalībnieki.
“Atēnas ieguvušas naudu, lai neļautu valstij noiet pa burbuli, Vācijas kanclere Angela Merkele izdarījusi visu, lai Grieķiju noturētu eirozonā vismaz līdz nākamgad paredzētajām Vācijas parlamenta vēlēšanām, bet SVF piespiedusi Eiropu kļūt nopietnai pret nestabilo situāciju Grieķijā,” secina “The Guardian”.
Daļa starptautisko finanšu analītiķu gan atzīmē, ka nule panāktās vienošanās lielākais trūkums – tajā maz runāts par Grieķijas ekonomisko izaugsmi. Tas nozīmē, ka Briseles amatpersonas Grieķijas dēļ sagaida vēl ne viena vien negulēta nakts.
