Grieķi ievēl galēji kreisos 0
“Grieķija atstāj aiz muguras katastrofisko taupību, tā atstāj aiz muguras bailes un autoritārismu, tā atstāj aiz muguras piecus gadus ilgušo pazemojumu un ciešanas,” pie Atēnu universitātes uzrunājot savus atbalstītājus, paziņoja Aleksis Ciprs, kura vadītā galēji kreisā partija “Syriza” nedēļas nogalē notikušajās vēlēšanās svinēja pārliecinošu panākumu.
Par Cipra vadīto partiju nobalsoja 36,34 procenti Grieķijas vēlētāju. Bet par līdzšinējo varas partiju “Jaunā demokrātija” savas balsis atdeva vien 27,81 procents grieķu, dodot tai otro vietu. Parlamentā iekļuva arī galēji labējā partija “Zelta rītausma”, kas ieguva 6,28 procentus balsu (17 vietas parlamemtā), nesen izveidotā proeiropeiskā partija “To Potami”, par kuru nobalsoja 6,05 procenti grieķu (17 vietas), kā arī komunisti ar 5,47 procentiem (15 vietām), taupības politikas pretinieki “Neatkarīgie grieķi” ar 4,75 procentiem (13 vietām) un līdzšinējās koalīcijas partija “PASOK” ar 4,68 procentiem (13 vietām). Iekļūšanai parlamentā partijām bija jāpārvar trīs procentu slieksnis.
Grieķijā vēlēšanās uzvarējusī partija tradicionāli saņem papildus 50 vietas parlamentā. Tādējādi “Syriza” panākums ļāva tai nodrošināt 149 no kopā parlamentā esošajām 300 deputātu vietām. Cipra partijai pietrūka divas vietas līdz absolūtajam vairākumam. Lai to nodrošinātu, Cipram būs jāmeklē atbalsts pie citām parlamentā iekļuvušajām partijām. Vakar dažas stundas pirms premjerministra amata zvēresta došanas Ciprs vienojās par sadarbību ar galēji labējo partiju “Neatkarīgie grieķi”, kuri arī iebilst pret taupības pasākumiem. Šīs partijas līderis Panoss Kamenoss vakar pēcpusdienā laikrakstam “The Financial Times” paziņoja, ka “valstij ir valdība”, norādot, ka viņa vadītā partija atbalstīs Cipru. “Syriza” un “Neatkarīgo grieķu” veidotajai koalīcijai būs 162 deputātu atbalsts parlamentā. Domājams, jaunā valdība tiks apstiprināta šovakar vai rīt no rīta.
Ciprs izvirza savus noteikumus
Priekšvēlēšanu kampaņā 40 gadus vecais Ciprs solīja attīrīt Grieķijas politisko sistēmu no korupcijas sērgas, izrevidēt valsts ierēdniecību, samazināt nodokļu nastu vidusšķirai, kā arī stingri vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, ko masveidā īsteno, kā viņš to nodēvējis, “oligarhiskā biznesmeņu šķira”.
Eiropas Savienības amatpersonām lielākās raizes sagādāja Cipra solījums uzstāt uz to, lai starptautiskie aizdevēji pārskata noteikumus, pēc kādiem Grieķijai tiek piešķirta finansiālā palīdzība. Apmaiņā pret finansiālo palīdzību starptautiskie aizdevēji – ES, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds jeb tā dēvetā “troika” – prasa, lai grieķi īsteno stingrus taupības pasākumus, tostarp tēriņu samazināšanu un nodokļu celšanu. Ciprs paziņojis, ka šādi noteikumi dzen Grieķijas ekonomiku vēl lielākā postā, nevis tai palīdz. “Syriza” partijas vadītājs grib arī panākt, lai starptautiskie aizdevēji noraksta vismaz pusi no 319 miljardu eiro lielā valsts parāda, raksta laikraksts “The New York Times”. Ciprs spriež, ka parāda dzēšana un atviegloti noteikumi finanšu palīdzības saņemšanai ļautu valdībai palielināt tēriņus, kas savukārt stimulētu ekonomisko izaugsmi un samazinātu bezdarbu.
Pret šādiem noteikumiem iebilst starptautiskie aizdevēji un Vācija, kuras valdība, kā janvāra sākumā rakstīja žurnāls “Der Spiegel”, pat esot gatava pieņemt Grieķijas izstāšanos no eirozonas, ja Grieķijas nākamā valdība neturpinās taupības politiku un gribēs pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Bez palīdzības nevar iztikt
Kaut arī pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas Ciprs paziņoja, ka “mēs izbeigsim taupības apburto loku”, viņa kareivīgais tonis ir nedaudz pierimis. “Syriza” līderis esot apņēmies panākt vienošanos ar aizdevējiem, un paziņojis, ka nemaz nevēlas Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Grieķijas pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas naktī uz 28. februāri. Ja līdz tam laikam Cipra valdība nevienosies ar starptautiskajiem aizdevējiem par palīdzības programmas pagarinājumu, tai var rasties problēmas, lai nodrošinātu gan algas valsts sektorā strādājošajiem, gan pensijas. Finanšu analītiķi norāda, ka Grieķijai februāra beigās būs vajadzīgi vismaz septiņi miljardi eiro, lai tā varētu izpildīt savas saistības līdz vasarai, kad atkal būs nepieciešama kārtējā aizdevuma daļa. Turklāt britu žurnāls “The Economist” aprēķinājis, ka Cipram būs nepieciešami arī vairāk nekā 11 miljardi eiro, lai viņš varētu izpildīt visus pirms vēlēšanām dotos solījumus, tostarp par nodokļu samazināšanu vidusšķirai, kā arī bezmaksas elektrību un veselības aprūpi mazturīgajiem.
“Skaidrs, ka Grieķija arī turpmāk būs atkarīga no [finansiālā] atbalsta, un skaidrs, ka šis atbalsts tiks nodrošināts tikai palīdzības programmas ietvaros,” intervijā Vācijas televīzijas kanālam “ARD” uzsvēra Vācijas centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans. Grieķijai izstrādātā palīdzības programma nodrošina Grieķijas valdībai samērā mazus aizņēmuma procentus, savukārt Grieķijas bankas ir atkarīgas no ECB finansējuma.
Francijas prezidents Franusā Olands bija viens no retajiem kādas valsts valdības līderiem, kurš publiski apsveica Cipru ar panākumu, norāda interneta vietne “EUObserver”. “Ceru, ka mūsu valstis attīstīs ciešu sadarbību eirozonas izaugsmes un stabilitātes nodrošināšanai,” paziņoja Olands. Tikmēr Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons mikroblogošanas vietnē “Twitter” ierakstīja, ka “grieķu vēlēšanas palielinās ekonomisko neskaidrību Eiropā”. Arī Somijas valdības vadītājs Aleksandrs Stubs paziņoja, ka kategoriski iebilst pret Grieķijas parāda norakstīšanu.
