Grieķi grimst parādos 0
Grieķijas parlamentā vakar bija paredzēts balsojums, vai pieņemt eirozonas kreditoru noteikumus jauna 85 miljardu eiro aizdevuma saņemšanai, daļai iedzīvotāju rīkojot streikus un protesta demonstrācijas, bet daļai atzīstot, ka jāpiekrīt kreditoru prasībām, lai glābtu valsti no finanšu sabrukuma.
Uzrunājot iedzīvotājus valsts televīzijā, premjeraministrs Aleksis Ciprs nodēvēja panākto vienošanos ar aizdevējiem kā “sliktu, bet labāko, ko Grieķija var saņemt”.
Bargā taupības pakete paredz augstākus nodokļus un pensijas vecuma palielināšanu, ko grieķi noraidīja 5. jūlija referendumā. Grieķijas kreisās valdības enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis aicinājis balsot pret kreditoru noteikumiem un atgriezties pie drahmas, taču sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 72% grieķu uzskata , ka vienošanās ar aizdevējiem ir nepieciešama, lai arī smaga. Premjeram Cipram solot uzņemties atbildību un nepamest valdības kuģi finanšu vētrā, Starptautiskais valūtas fonds brīdinājis, ka Grieķijas kreditoriem nāksies “krietni pārsniegt” līdzšinējos vērtējumus par aizdevuma apjomu, lai stabilizētu valsts finanses, atzīmē aģentūra AFP. Ciprs paziņojis, ka bankas var palikt slēgtas līdz brīdim, kamēr tiks panākta galīgā vienošanās ar eirozonu par jauno finansiālās palīdzības programmu, taču šis process var ilgt pat mēnesi. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 27. jūnija saglabā Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējumu. ECB šobrīd ir vienīgais finanšu avots, kas nodrošina Grieķijas banku un zināmā mērā arī visas valsts darbību. Ja Grieķija 20. jūlijā nenomaksās 4,2 miljardu eiro parādu ECB, naudas aprite apsīks, turklāt, lai izdzīvotu līdz 20. jūlijam, Grieķijai vajadzīgi vēl septiņi miljardi eiro, bet valsts kase ir tukša. Ja Grieķijas parlaments apstiprinās jaunā aizdevuma noteikumus, par tā piešķiršanu būs jālemj arī citu eirozonas valstu valdībām vai parlamentiem.
