Grieķi atgriežas pie zemes 3
Lai gan jauniešu bezdarbs visā Eiropas Savienībā (ES) pamazām sāk samazināties un šī gada maijā bija nokrities līdz 23,3%, pēc “Eurostat” datiem, bez darba aizvien ir 3,4 miljoni jauniešu līdz 25 gadu vecumam.
ES dienvidu valstīs situācija ir daudz drūmāka nekā pārējās dalībvalstīs – Itālijā jauniešu bezdarbs maijā bija 43%, bet Grieķijā 58%. Grieķu jaunieši kā beidzamo izeju redz atgriešanos pie lauksaimniecības un aizvien biežāk izmanto šo risinājumu.
No saules enerģijas pie citroniem
Grieķijas ekonomiskās grūtības ilgst jau sešus gadus, tostarp četrus no tiem Atēnas īsteno ar Briseli saskaņotos taupības pasākumus. Bezdarbs valstī aizvien ir ļoti augsts – bez darba ir 27,5% no visiem aktīvajiem iedzīvotājiem, bet jauniešu vidū ir vēl divreiz lielāks. Šādos apstākļos aizvien vairāk grieķu jauniešu pievēršas lauksaimniecībai. Grieķijas Lauksaimniecības ministrija pagaidām nav pētījusi šo tendenci, tāpēc neeksistē oficiāli dati par jauno lauksaimnieku skaitu. Arodbiedrības vēsta par aptuveni 40 000 jaunu lauksaimnieku kopš 2010. gada. “Lielākā daļa no viņiem ir jaunieši, kas krīzes rezultātā palikuši bez darba, bet nevēlas gaidīt labākus laikus, turot rokas klēpī,” laikrakstā “Balkānu Kurjers” skaidro agronoms Iliass Kantaross.
Džannis ir viens no tādiem jauniešiem. Pirms diviem gadiem Džannim piederēja neliels uzņēmums, kas pārdeva saules baterijas. Jau universitātē viņš nolēma pievērsties atjaunojamajai enerģijai, jo tobrīd Grieķijas valdība atbalstīja šo nozari un solīja drošu un labi apmaksātu karjeru jaunajiem speciālistiem, kas ieguldīs alternatīvajā enerģijā.
Tagad viņa uzņēmums ir bankrotējis un Džannis saimnieko pirms dažiem gadiem mirušā vectēva mājās, kur audzē citronus un apelsīnus. Lai gan Grieķijas valdība īsteno vairākas atbalsta programmas cilvēkiem, kas kā Džannis pirmoreiz pievēršas lauksaimniecībai, viņš vēl nav oficiāli reģistrējis savu saimniecību. “Es baidos, ka izmaksas būs lielākas nekā atbalsts, ko es varētu saņemt,” viņš taisnojas. Savu preču pārdošanai jaunietis izmanto mātes licenci.
Džannis saimnieko tikai gadu, tomēr viņam ir izdevies pārdot pietiekami augļu, lai par iegūto peļņu varētu izdzīvot. Turklāt Džannis atzīst: “Šāda dzīve man patīk. Esmu atgriezies pie pamatiem: svaiga gaisa, dabas, fiziska darba. Mans vectēvs būtu lepns par mani!”
Ne visiem sokas uzreiz
Iespējas lauksaimniecībā ir lielas, arī tādēļ, ka Grieķijā lauksaimniecība līdz pat aizvadītā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem bija visienesīgākā valsts tautsaimniecības nozare, tikai beidzamajos četrdesmit gados to pārspējusi rūpniecība un pakalpojumi. Tomēr arī atgriešanās pie zemes ietver risku. “Ir uzradušies daudzi konsultanti, kas sliktos nolūkos izmanto cilvēku izmisumu un iesaka viņiem risinājumus, kas neattaisnojas,” stāsta Kantaross.
Visbiežāk tā notiek ar eksotisko augu un dzīvnieku audzēšanu. Grieķijā pieprasījums pēc tiem ir ļoti mazs, bet audzētāju jau tagad daudz vairāk nekā citās ES valstīs. Daudz izdevīgāk, pēc ekspertu novērojumiem, ir audzēt Grieķijai tradicionālas lauksaimniecības kultūras kā kviešus un lēcas. Vienīgais izņēmums ir vīngliemeži, jo pieprasījums pēc tiem pasaulē joprojām pārsniedz piedāvājumu, tādēļ par produkcijas pārdošanu nav jāraizējas.
Adželiki Miha jau trešo gadu audzē vīngliemežus. Pirms tam viņa strādāja par krupjē Lutraku kazino, tomēr, valsts ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, tika atlaista. Pēc ilgstošiem neveiksmīgiem darba meklējumiem jaunā sieviete nolēma kļūt par vīngliemežu audzētāju. Lai to paveiktu, Adželiki lūdza tēvam atdot viņai lietošanā daļu no ģimenei piederošās zemes un paņēma nomā vēl vienu zemes gabalu ar mērķi no pirmā darbības gada saražot divas vai trīs tonnas vīngliemežu. Šā iemesla dēļ Adželiki ir atgriezusies dzīvot vecāku mājās, kamēr viņas vīrs ir palicis Tebē, kur strādā fabrikā.
Pa šo laiku Adželiki ir iemācījusies daudz, tomēr viņai vēl nav izdevies gūt peļņu. Dažu iesācējas kļūdu dēļ, ko viņa pieļāvusi, tiecoties pēc iespējas ātrāk nopelnīt, pirmo divu gadu produkcija ir bijusi daudz mazāka, nekā gaidīts. Tomēr viņa ir pārdevusi visu saražoto un tagad jau drošāk raugās nākotnē.
Vīngliemežu audzētāju vidē Adželiki jau ir pazīstama un nereti tiek aicināta uz konferencēm sniegt padomus tiem, kas vēlas iesaistīties šajā biznesā. “Tā ir sava veida atzinība, un es par to priecājos. Un tiešām ceru palīdzēt cilvēkiem neatkārtot manas kļūdas,” atzīst gliemežu audzētāja. Un šāds savstarpējs atbalsts palīdzēs Grieķijai ātrāk izrāpties no recesijas bedres.
