Grīdas flīzes. Ieklāšanas instrukcija iesācējiem 0
Ierīkojot grīdas segumu telpās ar paaugstinātu mitrumu, visbiežāk izvēlas grīdas flīzes. Vannasistaba un tualete, virtuve un priekšnams – šajās telpās visbiežāk izmanto tieši flīzes. Turklāt flīzēm ir vēl kāda priekšrocība – tās ir salīdzinoši viegli ieklāt, ja vien pietiek pacietības izprast darba nianses, ir gana laika un vēlēšanās ietaupīt.
Kā izvēlēties vispiemērotākās flīzes konkrētajai situācijai? Flīžu izskats – krāsa, raksts un faktūra – ir tikai daži no aspektiem, kas jāņem vērā. Protams, var konsultēties ar pieredzējušu speciālistu specializētā veikalā. Pārdevējs lielveikalā ne vienmēr būs labākais padomdevējs.
Daudz apzīmējumu
Nav slikti, ja pats spēsiet kaut nedaudz orientēties apzīmējumos, ko uz flīžu iesaiņojuma norāda ražotājs. Par flīžu īpašībām norāda piktogrammas.
Piemēram, sniegpārsliņas attēls liecina par to, ka flīzes ir salizturīgas. Tās derēs arī telpām, kur gaisa temperatūra nokrītas zem nulles. Savukārt stilizēts zābaka attēls uz slīpas virsmas liecina, ka flīzes neslīdēs. Šāda īpašība svarīga vannasistabā, virtuvē un priekšnamā – visur, kur uz grīdas izlijis šķidrums vai ir pārvietošanās mitros apavos.
Ja uz iesaiņojuma ir dimanta vai urbja attēls, tas liecina, ka flīzes ir izturīgas pret triecieniem, piemēram, virtuvē uz grīdas krītošs trauks tām nespēs kaitēt.
Atsevišķa piktogramma norāda flīzes biezumu. Grīdai paredzētajām flīzēm tas visbiežāk būs 7–8 milimetri.
Ja uz iesaiņojuma ir piktogramma ar plaukstas attēlu, flīzes paredzētas izmantošanai tikai pie sienas, uz grīdas tās klāt nedrīkst atšķirībā no flīzēm, uz kuru iesaiņojuma uzdrukāta piktogramma ar zābaku nospiedumu attēlu.
Piktogramma ar saīsinājumu PEL norāda nodilumizturības klasi: I klase – telpām ar minimālu slodzi, kur parasti neiet ar ielas apaviem, II klase – telpām, kurās staigā mājas apavos, taču kustība joprojām nav intensīva. III klase būs piemērota virtuvei, IV klase jau derēs sabiedriskajās vietās, kā veikalos un citur. Šīs nodilumizturības klases flīžu izmantošana dzīvojamajās telpās vairs nav racionāla. V klase paredzēta telpām ar ļoti intensīvu noslodzi, flīzes spēj izturēt pat atsevišķu transportlīdzekļu slodzi.
Flīzes uz betona grīdas
Lai ieklātu flīzes uz betona grīdas, vispirms pienācīgi jāsagatavo tās virsma. Prasību nav daudz, taču tās ir būtiskas. Virsmai jābūt izturīgai, stabilai un jānodrošina saķere ar flīžu līmi.
Jāsāk ar izlīdzinošās kārtas pārbaudi. Vēlams izklaudzināt visu virsmu ar āmuriņu, lai konstatētu drūpošās vietas. Jāpaplašina un ar jaunu betonu jāaizpilda visas plaisas, iepriekš tās gruntējot. Virsma jāizvērtē ļoti rūpīgi. Ja rodas šaubas par tās noturību lielākās platībās, vislabāk pilnībā nokalt veco izlīdzinošo kārtu un ieklāt jaunu. Kārtas biezumam jābūt vismaz 30 milimetru.
Nākamais solis – jāpārliecinās, ka grīda ir horizontāla. Līmeņa izmaiņas nedrīkst pārsniegt 2–3 milimetrus.
Obligāti jānokaļ visi izciļņi, ja tādi konstatēti. Nelielas bedrītes aizpildīsies ar flīžu līmi, bet izciļņi neļaus izveidot līdzenu virsmu.
Grīdu rūpīgi izslauka, savāc putekļus un visu virsmu gruntē ar piemērotu sastāvu, vislabāk divās kārtās, ļaujot katram slānim pilnībā izžūt.
Jāuzvelk pamatlīnijas
Flīžu grīda tikai tad izcels interjeru, ja ikviena flīze būs precīzi orientēta un līdzeni novietota. Ir daudz paņēmienu, kā to paveikt. Vienkāršākais no tiem – pamatlīniju uzzīmēšana caur telpas centru un orientēšanās pēc šīm līnijām. Ir visai riskanti sākt flīzēšanu no vienas sienas – ikviens sienas nelīdzenums ar katru nākamo rindu būs arvien grūtāk noslēpjams.
Pirmo pamatlīniju parasti novelk caur istabas centru tās garenvirzienā. Līniju visvieglāk uzvilkt ar auklu, kura pirms tam apstrādāta ar krītu. Auklu piestiprina pie grīdas istabas pretējās pusēs, paceļ uz augšu un atlaiž. Atsitoties pret grīdu, krīts iezīmēs taisnu līniju. Tad līdzīgā veidā novelk perpendikulāru līniju. Protams, ja iespējams, var izmantot lāzernivelieri, kas ievērojami atvieglos darbu.
Protams, šīs līnijas nav aksioma, ko nevar pārkāpt. Tās visbiežāk izveido tā, lai darba laikā telpā varētu ērti ieiet un nebūtu riska uzkāpt uz tikko ieklātajām flīzēm (skatīt shēmu).
Flīžu izvietojumu var iepriekš izmēģināt, tās izliekot bez līmjavas. Tas ļaus novērtēt iespējamo rezultātu un to, cik flīžu būs jāsagriež, kādi būs atgriezumi. Meistari iesaka flīzes izvietot tā, lai nebūtu jāizmanto flīžu strēmeles, kas ir šaurākas par trešdaļu no veselas flīzes platuma. Savukārt flīžu ieklāšana pa diagonāli ļaus vizuāli maskēt to, ka sienas nav perpendikulāras viena otrai.
Noteikti jau laikus jāizlemj, kādā secībā flīzes tiks ieklātas, – no tālākā stūra uz tuvāko vai telpu sadalot vairākos sektoros. Jāsaprot arī, vai flīzes tiks savienotas šuve šuvē vai pamīšus. Pēdējo variantu gan labāk uzticēt pieredzējušiem meistariem, īpaši, ja nepieciešams īstenot dizainera izveidotu rakstu.
Izvēlamies darbarīkus un materiālus
Darbam vajadzēs špakteļlāpstiņas: gan parasto – 100–250 mm platu, gan ar robiņiem, kuru dziļums ir 8–10 mm. Būs vajadzīga arī gumijas špakteļlāpstiņa šuvošanai.
Nepieciešams arī celtniecības mikseris vai jaudīga urbjmašīna ar attiecīga izmēra lāpstiņu mūrjavu maisīšanai un piemērots trauks – vislabāk plastmasas celtniecības spainis. Neiztikt arī bez līmeņrāža, gumijas āmuriņa nepakļāvīgāko flīžu novietošanai vēlamajā vietā. Jāpadomā, ar ko vajadzības gadījumā flīzes varēs piegriezt: derēs gan flīžu griešanai paredzētas ierīces, gan leņķa slīpmašīna ar dimanta disku.
Pietiekamā daudzumā jāiegādājas arī flīžu plastmasas krustiņi un ķīlīši, kas ļaus ievērot attālumus starp flīzēm un izlīdzināt tās pēc augstuma attiecībā vienai pret otru. Krustiņi maksā ap 30 centu par 100 gabaliem. Katrā šuvē starp divām blakusflīzēm būs vajadzīgi divi krustiņi.
Mūsdienās neviens vairs flīžu līmi nejauc pats, bet iegādājas gatavus maisījumus. Tos izvēlas atkarībā no telpas ekspluatācijas apstākļiem.
Darba kārtība
Līmi sajauc ar ūdeni atbilstīgi ražotāja norādījumiem, līdz iegūta viendabīga masa. Pēc sajaukšanas līmei ļauj piecas minūtes uzbriest un pēc tam maisa vēl divas trīs minūtes. Flīžu līmi nevajag iejaukt pārāk lielā daudzumā, bet tikai tik, cik spēsiet izlietot laikā, ko uz iesaiņojuma norādījis ražotājs. Ja līme sāk strauji sacietēt, tā jāizmet. Ar ūdeni to atjaukt nedrīkst, jo zudīs līmes īpašības.
!!! Flīzes pirms līmēšanas nedrīkst mērcēt ūdenī! Šo paņēmienu savulaik lietoja, flīzes līmējot uz parastas cementa javas. Mūsdienu līmes paredzētas uzklāšanai uz sausas flīzes! Pārliecīgs mitrums kavēs līmes pielipšanu flīzei.
Kur klāt līmi – uz flīzes vai grīdas? Der gan viens, gan otrs variants. Vienam būs parocīgāk noklāt ar līmi lielāku laukumu un koncentrēties uz flīžu izvietošanu. Citam vienkāršāka šķitīs katras atsevišķas flīzes pārklāšana ar līmi. To var klāt gan uz grīdas, gan flīzēm, tikai rievas, ko atstāj robotā līmes uzklājamā špakteļlāpstiņa, jāorientē perpendikulāri. Katra flīze rūpīgi jānoorientē un jāizlīdzina attiecībā vienai pret otru, protams, ievērojot līmeni un izmantojot flīžu krustiņus. Tie ļaus veidot vienāda platuma šuves. Flīžu līme nedrīkst palikt šuvēs, jo vēlāk tās tiks aizpildītas ar šuvošanai paredzēto masu.
Krustiņus izvelk, kad līme pietiekami sacietējusi, lai flīze vairs nekustētos. Kad līme pilnībā nožuvusi, tos būs daudz grūtāk izvilkt.
Gan iesācējiem, gan pieredzējušiem meistariem darbu atvieglos flīžu izlīdzināšanas sistēma, kas sastāv no plastmasas enkuriem un ķīļiem. Simt enkuru maksā aptuveni septiņus eiro, 100 ķīļu – astoņus eiro. Enkurus var izmantot tikai vienu reizi, ķīļus – atkārtoti. Enkurus novieto 2 cm attālumā no flīzes stūriem, tad no jau nolīmeņotās flīzes puses ievieto speciālu rievotu ķīli, līdz abu flīžu līmenis izlīdzinās. Sistēmu atstāj līdz pilnīgai līmes sacietēšanai. Pēc tam ar gumijas āmuriņu izsit ķīļus un nolauž enkurus. Tie izveidoti tā, lai izturētu stiepšanu, bet viegli lūztu pie horizontālas slodzes. Zem flīzēm paliek tikai enkura kāja.
Kad līme pilnībā nožuvusi, atliek vien aizdarīt šuves ar piemērotas krāsas šuvotāju. Tās var būt izgatavotas gan uz cementa, gan epoksīda sveķu bāzes. Sastāvu iestrādā ar gumijas špakteļlāpstiņu, nekavējoties notīrot lieko šuvotāja daudzumu. Vēlāk to izdarīt būs daudz grūtāk. Pēc 20–30 minūtēm flīzes nomazgā ar mitru sūkli.
PADOMI
• Plānojot flīzes klāt vannasistabā vai virtuvē, jāizvēlas materiāls, kura mitruma uzsūkšanas spēja ir mazāka par trim procentiem.
• Jo flīzes lielākas, jo darbs veiksies ātrāk, taču nelielās telpās ar sarežģītu sienu konfigurāciju tās nebūs izdevīgas, jo būs pārāk daudz atgriezumu, arī vizuāli šāds risinājums neizskatīsies glīti. Turklāt tieši liela izmēra flīzes kvalitatīvi ieklāt ir visgrūtāk.
• Pērkot vairākus flīžu iesaiņojumus, svarīgi, lai flīzes būtu no vienas partijas, – dažādās partijās flīžu tonis var nedaudz atšķirties.
• Jāpārliecinās, vai iesaiņojumā nav mehāniski bojātu flīžu, – jūs taču maksājat par kvalitatīvu preci! Tāpat flīzes jāiegādājas ar 10 procentu rezervi – flīzējot neizbēgami radīsies atgriezumi. Tie arī būs tie desmit liekie procenti. Ja flīzes plānots ieklāt pa telpas diagonāli, rezervei jābūt vismaz 15 procentu.
UZZIŅA
• Atkarībā no izejmateriāla un izgatavošanas tehnoloģijām izšķir keramikas, akmensmasas un mozaīkas flīzes.
• Keramikas flīzes izgatavo no baltā vai sarkanā māla, kam pievienotas kvarca smiltis un citi dabīgi materiāli. Keramikas flīzes (izņemot klinkera) paredzētas tikai sienu un grīdu apdarei.
• Akmensmasas flīzes tiek izgatavotas no māla, pievienojot tam kaolīnu vai sasmalcinātu akmens pulveri un krāsu veidojošus minerālus. Ražošanas procesā akmensmasa tiek ekstrudēta. Ekstrudēšanas rezultātā flīze iegūst blīvu struktūru, kas nodrošina augstu virsmas izturību pret triecieniem, nodilumu, temperatūras izmaiņām vai nokrišņu ietekmi.
• Izšķir stikla, keramikas un akmens mozaīkas flīzes – funkcionāli un estētiski atšķirīgus apdares materiālus. Ar mozaīku iespējams noklāt slīpas, liektas vai lauztas virsmas, veidojot noapaļotas formas.
• Stikla un keramikas mozaīka ir vieglāka, tāpēc labāk piemērota sienu, nišu, kolonnu vai citu telpas daļu apdarei, bet akmens mozaīka – dekoratīvai grīdas apdarei.
