Padoms zemniekam. Grīdas fermās amonjaka klātbūtnes samazināšanai 0
Autors: Armīns Laurs, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Pēdējā laikā Nīderlandes slaucamo govju kūtīs arvien vairāk tiek izmantotas grīdas, kas samazina amonjaka izdalīšanos no kūtsmēsliem, kas uz tām atrodas. Pašlaik šādu grīdu plašāka lietošana tiek apsvērta arī Vācijā un Beļģijā. Izlasot šo rakstu, būs iespēja uzzināt ko vairāk par jauno tehnoloģiju, kas droši vien agrāk vai vēlāk nonāks arī līdz Latvijai.
Būtiska piena lopu labturības sastāvdaļa ir mikroklimats kūtī, ko sevišķi nelabvēlīgi ietekmē amonjaka klātbūtne kūts gaisā. Neraugoties uz to, ka nemitīgi tiek meklētas jaunas kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijas un paņēmieni, kas samazina amonjaka izdalīšanos no kūtīs esošajiem kūtsmēsliem, šis jautājums vēl joprojām ir aktuāls. Mūsdienās visās jaunuzceltajās, kā arī renovētajās piena lopu fermās govis tur nepiesieti un izmanto atpūtas boksus. Tādējādi samazinās būvniecības izmaksas, uzlabojas dzīvnieku turēšanas apstākļi un ievērojami samazinās apkalpojošā personāla darba patēriņš, taču šādās kūtīs ir diezgan platas mēslu ejas, tāpēc piemēslotās kūts daļas laukums, no kura izdalās amonjaks, ir vērā ņemams. Lai samazinātu amonjaka izdalīšanos no kūtīs esošajiem kūtsmēsliem, lieto dažādus būvniecības un tehniskos risinājumus, kā arī dažus citus paņēmienus.
Risinājumi amonjaka izdalīšanās samazināšanai
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas palielina amonjaka izdalīšanos no kūtsmēsliem, ir apkārtējās vides temperatūra. Jo augstāka temperatūra, jo intensīvāk notiek amonjaka izdalīšanās. Pēc iespējas mazāku gaisa sasilšanu kūtī siltajā gadalaikā var panākt, nodrošinot efektīvu dabisko un piespiedu ventilāciju, kā arī veicot jumta siltumizolāciju. Lielu ietekmi uz amonjaka izdalīšanos atstāj kūtsmēslu atrašanās ilgums kūtī. Jo biežāk kūtsmēsli tiek izvākti no kūts, jo mazāks ir izdalītā amonjaka daudzums. Mūsdienās kūtsmēslus izvāc no kūtīm, izmantojot skrēpertransportierus vai kūtīs ar režģu grīdām – režģu tīrīšanas robotus. Kā vieni, tā otri darbojas automātiskā režīmā, un to darbības biežumu var iestatīt pēc vēlēšanās. Pēdējā laikā tiek piedāvātas šķidrmēslu piedevas, kas kūtsmēslos izraisa ķīmiskus vai bioloģiskus procesus, kuru ietekmē amonjaka izdalīšanās samazinās. Latvijā iespējams iegādāties Güllemax un SlurryBugs piedevas. Piedevu pārdevēji savos reklāmu prospektos apgalvo, ka šīs piedevas var samazināt šķidrmēslu savākšanas sistēmas izraisīto amonjaka izdalīšanos, turklāt piedevas spējot likvidēt sacietējušus kūtsmēslu slāņojumus un noteku aizsērējumus, kā arī atmiekšķēt piekaltušus mēslus.
Vēl viens amonjaka izdalīšanās samazināšanas paņēmiens ir nekavējoties atdalīt urīnu (vircu) no pārējiem kūtsmēsliem. Pētījumi ir parādījuši, ka samazinājums var sasniegt 24–45%. Mazās saimniecībās, kur govis tiek turētās dziļās kūtīs uz pakaišiem, urīns nekavējoties iesūcas pakaišos. Seklajās piesietās turēšanas kūtīs šis paņēmiens realizējas tur, kur izmanto stieņa tipa kūtsmēslu transportierus ar atsevišķu vircas savākšanas reni mēslu kanāla apakšdaļā. Nepiesietās turēšanas kūtīs līdz šim urīna atdalīšanai no kūtsmēsliem nekas netika piedāvāts. Tagad šai virzienā sākušas nopietni darboties Nīderlandes firmas, kas izstrādājušas grīdas, kas atdala urīnu (vircu) no kūtsmēsliem. Tās ērtības labad sauc vienkārši par ekogrīdām.
Nīderlandē izstrādāto grīdu konstrukcijas ir ļoti dažādas, tāpēc dažas no tām tālāk aprakstītas sīkāk.
Firmas Anders Beton ekogrīda
Firmas Anders Beton ekogrīdu veido betona režģi, zem kuriem atrodas vircas krātuve. Režģu starpās ir ievietoti elastīgi gumijas ieliktņi ar vārstiem, caur kuriem virca notek vircas krātuvē. Režģu virsma ir ar rombveida rakstu, bet gumijas ieliktņu virsmā ir paralēlas gropes. Ieliktņu virsma pēc ielikšanas režģu starpās ir nedaudz zemāka par režģu virsmu. Lai nodrošinātu gumijas ieliktņa formas noturību, tajos ir iestrādāti divi stiklplasta stienīši. Ieliktņa sprauga, caur kuru iztek virca, ir 4 cm plata. Zem ieliktņa tiek ielikts vienvirziena spārniņu veida vārsts, caur kuru virca nonāk zemgrīdas vircas krātuvē. Vārsts ir izgatavots no elastīga materiāla, kas nodrošina, ka tas ir aizvērtā stāvoklī, kad caur to netek virca. Tādējādi vircas krātuve ir noslēgta no kūts.
Firmas Anders Beton ekogrīdas priekšrocības:
– tā atdala vircu (urīnu) no pārējiem kūtsmēsliem;
– ir izslēgta amonjaka nokļūšana no vircas krātuves kūtī;
l pateicoties grīdas virsmā izmantotā betona un gumijas kombinācijai, tā ir pietiekami mīksta, bet betona joslas nodrošina optimālu govju nagu dilšanu;
– mēslus no grīdas virsmas var novākt ar tradicionālo kūtsmēslu izvākšanas tehniku.
Firmas Anders Beton ekogrīdas trūkumi:
– grīdas režģu formas dēļ ir iespējama vircas novadīšanas spraugu aizsērēšana;
– grīdas virsma nav pilnīgi gluda, jo gumijas ieliktņi ir nedaudz iegremdēti betona režģos.
– Firmas Anders Beton ekogrīdas cena 2016. gadā bija 115–145 EUR/m².
Firmas Proflex ekogrīda MeadowFloor
Arī firmas Proflex ekogrīdu MeadowFloor veido betona režģi, zem kuriem atrodas vircas krātuve. Tie ir pārklāti ar rievotu gumijas pārklāju, kura spraugās ir iestrādāti vārsti, kas neļauj amonjakam ieplūst atpakaļ kūtī. Pārklāja joslās ir šķērsām novietotas 10 mm platas gropes, kurām no joslas vidus ir 6% kritums attiecībā pret vircas notecēšanas spraugām. Gumijas pārklājs ir piestiprināts pie režģiem ar betona klucīšiem. To virsmām ir sīks kvadrātveida raksts, kas veicina govju nagu dilšanu. Klucīšu virsma ir nedaudz zemāk par gumijas pārklāja virsmu. Klucīši pie režģiem tiek pielīmēti.
Firmas Proflex ekogrīdas priekšrocības:
– govīm pa šādu grīdu ir ērti un droši pārvietoties;
– šo ekogrīdu var uzklāt jau uz kūtī esošas režģu grīdas;
– grīdas virsmas var tīrīt ar tradicionālo kūtsmēslu izvākšanas tehniku.
Firmas Proflex ekogrīdas trūkumi:
= lielās mīkstā gumijas pārklāja virsmas dēļ nenotiek pietiekama govju nagu dilšana;
– liels roku darbs, pielīmējot pārklāja nostiprināšanas klucīšus.
– Firmas Proflex ekogrīdas MeadowFloor cena 2016. gadā bija 100–120 EUR/m².
Firmas Proflex ekogrīda
Ekogrīdu Patent Komfort G6 var uzstādīt kūtīs, zem kurām ir vircas krātuve. Grīdu veido betona bloki ar plakanu rievotu virsmas rakstu, lai tā nebūtu slidena. Virsmā ir iestrādātas renes ar iegareniem caurumiem, caur kuriem virca notek vircas krātuvē. Renei garenvirzienā starp caurumiem ir 9% kritums, kas nodrošina ātru vircas aiztecēšanu. Grīdas virsmas un reņu tīrīšanai lieto skrēpertransportieri, kam apakšpusē ir tapas. Pusapaļā renes dibena forma nodrošina labu renes iztīrīšanu. Ekogrīdu Patent Komfort G6 ir iespējams nokomplektēt arī ar vārstiem, kas neļauj amonjakam no zemgrīdas vircas krātuves ieplūst atpakaļ kūtī.
Citu firmu ekogrīdas
Nīderlandē bez minētajām firmām ekogrīdas piedāvā arī firmas HGI Betonindustrie un HCI Welzijnsvloer. HGI Betonindustrie piedāvātās ekogrīdas pēc darbības principiem ir līdzīgas firmas Proflex grīdām. Atšķirībā no citām firmām HCI Welzijnsvloer grīdas pēc savas konstrukcijas ir ļoti vienkāršas. Tās ir līdzenas grīdas, kam ir 1,5% kritums uz mēslu ejas vidu vai atpūtas boksu virzienā vircas notecēšanai. Nobeigumā vēl jāatzīmē, ka par pamatu pasākumiem, kas vērsti amonjaka izdalīšanās ierobežošanai no kūtsmēsliem, ir ne tikai vēlēšanās uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Galvenais ir globālais jautājums – cīņa pret apkārtējās vides piesārņošanu ar amonjaku. Ar pētījumiem ir pierādīts, ka viens no lielākajiem vides piesārņotājiem ar amonjaku ir lauksaimnieciskā ražošana, tostarp iegūtie kūtsmēsli. Kūtsmēslu uzkrāšana un izmantošana rada aptuveni 70% no kopējā lauksaimniecības produkcijas ražošanā izdalītā amonjaka daudzuma, bet minerālmēslu lietošana un citi faktori – tikai 30%. Tas izskaidro arī tādu dārgu pasākumu kā grīdu, kas samazina amonjaka izdalīšanos, ieviešanu.
Rakstā izmantoti žurnāla Top Agrar materiāli
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
