Neslēpj, ka no sirds vēlas atgriezties Latvijā. Saruna ar ārstu Uģi Gruntmani 0
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības priekšsēdētājs, Teksasas universitātes profesors endokrinologs Uģis Gruntmanis nesen kā viesprofesors strādāja Rīgas Stradiņa universitātē, lai pēc tam dotos lasīt lekcijas Havaju universitātē, bet vēlāk lidotu uz Japānu, kur plānota tikšanās ar ārstiem, kuri pie viņa ir mācījušies. Viņš neslēpj, ka no sirds vēloties atgriezties Latvijā.
Ja jums piedāvātu kļūt par veselības ministru, jūs to uzņemtos?
U. Gruntmanis: Nevajadzētu domāt, ka amats pats par sevi dod kādas būtiskas iespējas kaut ko mainīt, ja nav precīzi atrunātas politiskā atbalsta garantijas. Cilvēkiem, kuri piekrīt ieņemt augstus amatus, ir jābūt skaidram redzējumam, ko viņi vēlas paveikt, un jāpārliecinās, vai viņu iecerēto plānu atbalstīs tie, kas viņu vēlas iecelt amatā. Amats pats par sevi, kurā tu esi ielikts, bet nespēj veikt būtiskus uzlabojumus, mani nekad nav interesējis.
Esmu dažreiz pārsteigts, ka cilvēks, pieņemot amatu, vai nu tas būtu slimnīcas vadītāja, vai ministra, vai kāds cits ļoti svarīgs amats, pirms tam nevienojas ar politiķiem, kas tad īsti viņam būs jāpaveic.
Ieliek cilvēku amatā un pēc tam nostājas pret visu, ko viņš vēlas darīt!
Bet, ja rastos situācija, ka politiķiem pēc 28 gadu pauzes tomēr būtu vienota vīzija par to, kas valstī jāizdara veselības aprūpes jomā, un tā sakristu ar manu redzējumu, tad gan ļoti labprāt uzņemtos šo politisko amatu un ticu, ka varētu paveikt daudz, jo izprotu Latvijas problēmas Eiropas Savienības un pasaules veselības aprūpju kontekstā.
Vai plānojat iestāties kādā partijā?
Esmu vairākkārt aicināts iestāties vienā vai otrā partijā, bet vienmēr esmu teicis: nē. Esmu atbalstījis visas reformu partijas un paudis savu viedokli, kas būtu jāmaina veselības aprūpē. Man ir ļoti svarīgi arī tas, kas notiek augstākajā izglītībā un zinātnē, jo bez tām valsts progress nav iedomājams un iespējams.
Jūs esat izteicies, ka šogad medicīnai papildus piešķirtie 200 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta esot tērēti bez izpratnes, nesaprotot, kas ir kritiski svarīgi. Ko jūs ar to domājat?
Vispirms jau to, ka vajadzētu finansiāli atbalstīt veselības aprūpes mugurkaula iestādes – trīs universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo ir beidzot jāpanāk, lai ārsti strādātu tikai tur pilnu darba laiku, nevis vēl citās darba vietās. Igaunijā šis jautājums jau sen ir atrisināts – Tartu universitātes slimnīcas mediķiem nav vajadzības skriet uz citām ārstniecības iestādēm, lai piestrādātu.
Savukārt Latvijā ārstus nevar piespiest strādāt vienā slimnīcā, ja alga par darba slodzi pēc nodokļu nomaksas ir ap 700 eiro jeb pieciem eiro stundā,
tāpēc lielākā daļa personāla piestrādā citās ārstniecības iestādēs. Līdz ar to pacientiem šajās mugurkaula iestādēs ir lielākas rindas, lēnāks ārstniecības process un vājāka studentu un rezidentu apmācība.
Tad, kad ir panākts, ka ārsts strādā un māca topošos ārstus vienā ārstniecības iestādē, ir svarīgi ieviest kvalitātes un kvantitātes kritērijus, lai zinātu, cik pacientu ir apskatīti, izmeklēti, izoperēti… Nepieciešamas arī pacientu aptaujas, lai objektīvi varētu noskaidrot, kuriem kolēģiem jākļūst profesionālākiem un kuri ir tie, no kuriem mums visiem vajadzētu mācīties. Pašreizējā sistēma, kad notiek subjektīvas darbinieku pieņemšanas un atlaišanas, degradē ticību godīgākai veselības aprūpes pārvaldībai.
E-veselība, ar kuru tikko iepazinos, ir nefunkcionāla, jo vienas slimnīcas mediķi nevar redzēt, kā pacients ārstēts otrā vai trešā slimnīcā. Tas būtiski pasliktina aprūpi un to sadārdzina, jo tiek darītas lietas, kas jau citur izdarītas.
Valstī beidzot tiek ieviesta sirds un asinsvadu slimību profilakses programma, taču, iekļaujot tajā sievietes no 40 gadiem, nevis no 50 gadiem, kā to rekomendē Eiropas kardiologu asociācija, rodas sadārdzinājums un netiks iegūti plānotie rezultāti. Izsviežam naudu, kur tas nebūtu jādara, un citām būtiskām lietām tās nepietiek.
Pozitīvi ir tas, ka daļa no papildus piešķirtās naudas ir izlietota slimniekiem, kuri sirgst ar ļaundabīgajiem audzējiem, lai viņi varētu tikt pie mūsdienīgiem medikamentiem.
Informācijas tehnoloģiju laikmetā būtu strauji jāievieš tā sauktās e-konsultācijas, lai ģimenes ārsts vai jebkurš cits speciālists varētu elektroniskajā vidē uzdot jautājumus bez pacienta klātbūtnes citam zinošam speciālistam un tādējādi pārliecinātos, ka visi diagnostiskie testi ir veikti pareizi, pirms cilvēks tiek vizītē pie šī grūti pieejamā konsultanta. E-konsultācijām vajadzētu būt apmaksātām, un tās būtiski samazinātu pacientu rindas.
Neesmu slēpis, ka esmu par privātajām ārstniecības iestādēm, bet nav pieņemami tas, ka ārsts no universitātes slimnīcas skrien izstrādāt valsts kvotas savā specialitātē uz privāto ārstniecības iestādi, lai varētu iztikt un uzturēt ģimeni, jo šādā situācijā ir neiespējama normāla darba organizācija lielajās valsts ārstniecības iestādēs.
Kaut gan Finanšu ministrija ziņo, ka valsts budžetā ir 517 miljoni eiro liels pārpalikums, nekas gan neliecina, ka politiķi pildīs savus solījumus un, sākot no janvāra, turpinās palielināt mediķu algas par 20 procentiem.
Ja paskatāmies, cik daudz no valsts budžeta veselības aprūpei piešķir, piemēram, Ungārija un Polija, valstis ar identisku IKP uz vieni iedzīvotāju kā Latvijai, tad šajās valstīs skaidri redzams, ka tur veselības aprūpe ir daudz būtiskāka prioritāte, nekā tā bijusi jebkad pēdējos 28 gados Latvijas Saeimai un valdībai. Šīs valstis veselības aprūpei piešķir 4,5 un 5%, kamēr mēs gadiem nespējam sasniegt 4% no IKP. Igaunijas kopējais tēriņš veselības aprūpē ir nedaudz virs sešiem procentiem, salīdzinot ar Anglijas 8,5% no iekšzemes kopprodukta. Lai mēs tiktu līdz Igaunijas līmenim, valsts daļā ir nepieciešami vismaz 500 miljoni eiro.
Amerika ir dzīvs piemērs tam, ka, piešķirot arvien vairāk naudas medicīnai, problēmas pašas par sevi neatrisinās, jo ir jābūt skaidri noteiktiem, caurspīdīgiem kvalitātes, kvantitātes un diagnostikas/ārstniecības cenu aprēķiniem.
Ir jābūt sazobei starp lielāku finansējumu un ļoti stingru un caurspīdīgu darba kvalitātes uzlabošanu, kā arī jānodrošina caurspīdīgums finansējuma tēriņos.
Diemžēl valstī kopumā nav izstrādāti principi, kā vērtēt un uzlabot kvalitāti. Es lieku cerības uz Latvijas Ārstu biedrību, kura kopā ar profesionālajām asociācijām varētu ieviest būtiskas izmaiņas un uzlabojumus.
Lai uzlabotu asociāciju, klīniku, universitāšu pārvaldi, būtu jāsamazina termiņš, cik ilgi viens cilvēks drīkst vadīt asociāciju, klīniku, medicīnas centrus un nodaļas. Mums ir jāiet slavenās Meijo klīnikas (ASV) ceļš, kur ir skaidri zināms, ka vadītājs amatā var atrasties vienu termiņu (piecus gadus). Ja šiem pieciem darba gadiem ir augsts kolēģu novērtējums, tad tiek dota iespēja strādāt vēl vienu termiņu, bet ne ilgāk. Ir skaidrs, ka desmit gadi vienā amatā ir maksimums, jo pēc tam samazinās vadītāja, pat izcila vadītāja, spējas ieviest jauninājumus.
Latvijā daudzām profesionālajām mediķu asociācijām, klīnikām un medicīnas centriem no neatkarības sākuma ir vieni un tie paši vadītāji. Tas būtiski bremzē attīstību. Notiek varas centralizācija, un jaunie kolēģi brauc projām no valsts, jo jūt, ka nespēj būtiski ietekmēt procesus.
Kādi tad ir topošie ārsti, ar kuriem tiekaties, lasot lekcijas?
Es redzu nesabojātu entuziasmu un gribu strādāt, mainīt lietas. Taču redzu arī to, ka, pietuvojušies rezidentūras beigām un sapratuši šo iekšējo konjunktūru, kura vairākās specialitātēs ir ļoti neveselīga, kā arī pārliecinājušies par necaurspīdīgiem procesiem medicīnas iestādēs, labākie jaunie ārsti dodas strādāt uz citām valstīm.
Taču esmu pārliecinājies, ka mums ir arī izcili paraugi, kas spēj nodrošināt koleģiālu darbu sadalījumu, caurspīdīgu pārvaldi, un no tiem vajadzētu mācīties.
Ja runājam par augstskolas beigšanas un sertifikācijas eksāmeniem, tad jāvaicā, kurā valstī vēl rezidentiem ir zināmi jautājumi pirms beigu eksāmena? Atliek vien iemācīties atbildes.
Lai rastos pārliecība, ka ārstu zināšanas ir Eiropas līmenī, vajadzētu kārtot Eiropas eksāmenu. Lai gan Eiropas Savienībā šis eksāmens ir brīvprātīgs, tam vajadzētu būt absolūti svarīgai prasībai, virzot personas augstiem amatiem universitātēs un klīnikās. Šeit paraugs būtu jāņem no ASV un Kanādas, kur katram ārstam, augstskolas pasniedzējam, profesoram reizi desmit gados ir jānokārto resertifikācijas eksāmens, kas norit astoņas stundas. Tas dod iespēju objektīvi novērtēt mediķu zināšanas un pārliecināties, ka tās atbilst mūsdienu standartiem.
Es lieku lielas cerības uz Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības jauno vadību. Jauno ārstu aktivitāte liecina, ka viņiem ir liela vēlēšanās panākt, lai lietas notiktu godīgāk un caurspīdīgāk, un Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība vienmēr viņus ir atbalstījusi un turpinās to darīt.
Nav jau tā, ka lielākās veselības aprūpes problēmas ir tikai Latvijā – medicīnas speciālistu trūkumu izjūt daudzas valstis. Ungārijas mediķi dodas lielākas algas meklējumos uz Austriju, Norvēģijas māsiņas brauc strādāt uz Lielbritāniju utt.
Savukārt Anglijas ārsti dodas strādāt uz Austrāliju un Jaunzēlandi, jo tur mediķu algas ir būtiski augstākas nekā Lielbritānijā un tur tiek atzīti viņu diplomi. Nav labi, ja izglītība pilnībā tiek iegūta vienā valstī, jo tad trūkst sapratnes, kā lietas notiek citās valstīs.
Mums jāmācās no labākajiem paraugiem un jāatmet sliktais, tikai tad būs iespējams būtisks progress.
Populācijas noveco, un ir skaidrs, ka visās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, vajadzēs labi sagatavotus ārstus. Tāpēc paldies 12. Saeimai par Diasporas likuma pieņemšanu. Tā jau nebūs, ka ārsti, inženieri, arhitekti un citi straumēm plūdīs atpakaļ uz Latviju, taču šī vienkāršotā kārtība, kas dos iespēju Latvijā pielīdzināt un atzīt ārvalstīs iegūto izglītību, akadēmisko grādu un profesionālo kvalifikāciju, palīdzēs nodrošināt atvērtāku atgriešanās procesu.
Kā jūs vērtējat valdības veidošanas procesu?
Kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, no malas raugoties, pārņem milzu žēlums. Valsts prezidents precīzi pateica, ka balsu pārsvars jaunajām partijām apliecina, ka Latvijas tauta vēlas reformas. Bet, redzot, ka par Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju ievēl ļimončiku, meli un pašlabuma meklētāju un ka tikai daži deputāti balsoja pret, tu saproti, ka kaut kas nav kārtībā. Vai tiešām ZZS nebija labāku kandidātu? Tā atkal ir atklāta iespļaušana cilvēkiem sejā.
Es no sirds aplaudēju un to esmu teicis arī Bordāna kungam, ka ir jābūt šīm sarkanajām līnijām. Pretējā gadījumā pazūd tik svarīga morālā stīga, kas ir un kas nav valstī pieņemams. Es saprotu, ka politikā viss nav balts un melns un ir jāvienojas, bet ir taču kaut kādas līnijas, kuras mums vajag uzskatīt par nepārkāpjamām. Viena no šīm līnijām ir cilvēki, kas bijuši vadošās personas komunistiskajā partijā, cīnītāji pret NATO, ļimončiki, kas domā tikai par savu personīgo kabatu…
Mums būtu jāņem vērā citu valstu labie piemēri. Kaut vai tas – ja tev ir apsūdzība, ja esi iekšā tiesas procesā, tad būtu tikai godīgi pateikt, ka es atkāpjos, kamēr ilgst tiesas process. Man Amerikā ļoti patīk tas, ja tev pieķeras klāt par nopietnām lietām, tad, neraugoties uz to, vai esi miljonārs vai miljardieris, gada laikā ir zināms, vai esi atbrīvots vai sēdi cietumā.
Lasu intervijas ar Satversmes tiesas tiesnešiem un redzu, ka ir cilvēki, kas domā citādi un grib kaut ko mainīt. Bet kāpēc Latvijā šīs pārmaiņas notiek tik lēni?
Jūs esat paziņojis, ka aizejat projām no Teksasas universitātes. Kāpēc?
Esmu septiņpadsmit gadus kopā ar ģimeni dzīvojis un strādājis Dalasā. Pēc rezidentūras beigšanas no asistenta kļuvis par vienu no pasaules labākās universitātes profesoriem un gribētu savu pieredzi nodot Latvijai.
Manā profesionālajā dzīvē ir bijis maz atvaļinājumu. ASV tie ir īsi, līdz divām nedēļām, tāpēc kopā ar sievu Terēzi un dēlu Teodoru, kuram tūdaļ apritēs desmit gadu, esam nolēmuši līdz vasarai paceļot un iepazīties, kā darbojas medicīnas un augstākās izglītības sistēmas Āzijā.
Teodoram ir desmit gadu, viņš mācās ceturtajā klasē, un šis ir pēdējais brīdis, lai viņš nākamgad sāktu mācības Latvijā.
Man kopā ar ģimeni ir simtprocentīga doma atgriezties Latvijā 2019. gada vasarā, un ceru, ka šis atgriešanās process būs veiksmīgs.
