Gribu iemācīties latviski, lai omīte saprot. “LA” par valodu aptaujā latviešus citās valstīs 15
Iluta Kēfere, dzīvo Vācijā 16 gadus: “Pati ar bērniem sarunājos latviski. Mums arī bijušas trīs auklītes, kuras mani ir atbalstījušas bērnu latviešu valodas apguvē. Man ir ļoti svarīgi, lai bērni apgūtu latviešu valodu, jo tā ir mātes valoda. Kopā ar bērniem lasām grāmatas latviešu valodā, skatāmies filmiņas un vasarā apmeklējam nometni ārzemju latviešiem “Satikšanās Tēvu zemē”. Būtu jauki, ja latviešu valodas apmācība un mācību materiāli ārzemēs būtu pieejamāki. Taču es uzskatu, ka visa sākums ir ģimenē un ģimene liek pamatus valodai un citām vērtībām. Mani bērni latviešu valodu saprot pilnībā, bet diemžēl nerunā, jo pietrūkst valodas vides. Mana trīsgadīgā Jūle šogad pēc ciemošanās Latvijā paziņoja, ka ļoti grib iemācīties latviešu valodu, lai omīte viņu saprot!”
Anita Mainele-Pičukāne, dzīvo Īrijā 10 gadus: “Šeit mēs runājam tikai latviešu valodā. Latviešu valodā runājam gan ģimenē, gan arī ar visiem draugiem no Latvijas. Arī citu man zināmu latviešu bērni runā latviski. Uzskatu, ka pamats valodai jāieliek ģimenē. Tā kā man mazu bērnu nav, grūti spriest, vai nepieciešams lielāks atbalsts no Latvijas latviešu valodas mācīšanai ārvalstīs, bet domāju, ka atbalsta nekad nevar būt par daudz.”
Kristīne Bērziņa, dzīvo Anglijā 13 gadus: “Dzīvojot Anglijā, tomēr sarunājamies latviešu valodā – tā ir mūsu dzimtenes valoda, ko nedrīkst aizmirst. Protams, svešā zemē nenākas tik bieži komunicēt ar latviešiem, tas liek nedaudz atsvešināties. Darbā nerunājam latviski, jo šo valodu neviens, izņemot latviešu kolēģus, nesaprot. Saviem bērniem Anglijā lasu dažādas pasaku grāmatas latviešu valodā, ko atsūtīja mani vecāki no Latvijas. Ja nesanāk izlasīt pasakas, tad noder internetvidē pieejamās audiogrāmatas. Paši arī sekojam līdzi dažādiem ziņu portāliem latviešu valodā. Bērnam ir svarīgi mācīties savu dzimto valodu, jo nedrīkst aizmirst dzimtās saknes, lai gan atrodies pavisam citā pasaules vietā. Vasarās dodamies atpakaļ uz Latviju, varētu pat teikt, ka šī došanās ir kā svaigs gaiss pēc Anglijas vides un cilvēkiem, kas tur dzīvo. Būtu lieliski, ja bērniem būtu iespējas arvien vairāk papildināt savas zināšanas latviešu valodā, piemēram, dažādi pulciņi vai pasākumi, kas veicinātu dzimtās valodas apguvi daudz labāk un ļautu nostiprināt jau esošās zināšanas.”
Jānis Avots, dzīvo Čehijā četrus gadus: “Ģimenē vienmēr runājam latviski. Es nespētu iedomāties, ka ar bērniem sarunājos citā valodā. Mācu un stāstu viņiem par dzimteni, protams, nedaudz ir grūti, jo svešvaloda nospiež dzimto valodu. Tad reizēm pats attopos, ka rakstu bez garumzīmēm, vai, piemēram, runājot ar kādu latvieti, pasaku vārdu svešvalodā. Protams, valodas zināšanas ir jākopj kā dārzs, bez tā nevar iztikt. Bērniem lasu dažādas grāmatas, skatāmies latviešu animācijas filmas, kas pieejamas internetā. Palīdz arī tas, ka bieži braucam uz Latviju, tāpēc nevaru gluži apgalvot, ka valodu esmu aizmirsis pavisam, jo tas tā nekad nenotiks. Protams, ir svarīgi, lai bērni zina savu mātes un tēva dzimto valodu, jo tas ir kaut kas vairāk par dzimtenes mīlestību un piederību. Tās ir saknes, ko nekad nedrīkst apcirst un aizmirst. Uzskatu, ka ārzemēs dzīvojošiem latviešiem vajadzētu vairāk satikties, kā arī veidot dažādas organizācijas. Šādu organizāciju izveide sekmētu kopības sajūtu latviešu vidū, kā arī viņu bērniem un ģimenēm lieti noderētu latviešu valodas atsvaidzināšanā.”
