Vēl viena iespēja 5
Trešais zivju resursu apsaimniekošanas veids ir noteikts Zvejniecības likuma 23. pantā, proti, dabiskajos ūdeņos neatkarīgi no īpašuma veida var veikt specializētu zivju audzēšanu (akvakultūras darbības), ja ir saņemta pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Dabas aizsardzības pārvaldi, kā arī atsevišķos gadījumos – ar Valsts vides dienestu.
Šādu atļauju iegūt ir daudz sarežģītāk, jo tā paredzēta akvakultūras darbībām dabiskajos ūdeņos, kas ir daudz plašāka joma, turklāt uzņēmējs pats nosaka, cik daudz zivju audzēs un iegūs.
Lai ar plānotajām darbībām ezerā vai tā daļā varētu nodarboties, jāņem vērā arī daudzie vides piesārņojuma riski un citi nosacījumi (tāpat kā pirmajā gadījumā). Ja no pašvaldības tiks saņemta atļauja specializētai zivju audzēšanai, makšķerēšanu un zveju regulējošie noteikumi vairs nedarbosies. Uzsākot plānoto darbību, vajadzēs reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas nodrošinās zivju un/vai vēžu veselības uzraudzību to audzēšanas procesā. Ja izaudzētie akvakultūras produkti tālāk tiks piegādāti tirgum, audzētājam būs jāievēro pārtikas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
