– Tā ir laba ideja, bet nav kā grāmata, kuru aizvērt un pēc tam paskatīties tikai pēc 50 gadiem, kas no tā visa palicis. Tas vairāk ir process un kolektīvās apziņas veidošana, un tad ir jautājums – kurš piedalās tās veidošanā?

– Gandrīz visiem kanona vērtību trijniekā bija ierakstīts mežs. Cilvēki mežu uztver ļoti dažādi – vieniem tā ir brīnišķīga atpūtas vieta, citiem – bizness, vēl kādi tur izmet atkritumus.

U. Rotbergs: – Lai gan mežs ir visa dabas daudzveidība, vai esat dzirdējuši, ka zemkopības ministrs atskaitās – šogad nocirtām tik un tik koku, bet dabas daudzveidība saglabājās, jo mēs veicām tādus un tādus pasākumus? Nocērtot koku, nekas slikts nenotiek, nocērtot mežu, tiek nocirsts ne tikai koks, bet viss, kas tam dzīvoja līdzās, visi pasažieri.

Neviens nekad nav jūsmojis ne par kailcirtēm, ne kantainu zivju dīķi vai hesu. Līdzībās runājot – mums ir Pļavnieku arhitektūra, kas nevienam nepatīk, un ir senā arhitektūra, kas patīk. Dabā ir līdzīgi – tu vari ar savu pļavnieku, ķengaraga un bolderājas domāšanu iet un taisīt mežsaimniecību vai darboties lauksaimniecībā, taču tās ir milzīgas izvēles, kurām ir blaknes – viena atstāj iespaidu uz dabu, otra – uz prātu. Ja mežsargs iestāda Jaungada eglītes un pēc 30 gadiem iet uz mežu, tad viņš arī neko vairāk neredz kā strīpā sastādītas eglītes. Ainava uz tevi iedarbojas atgriezeniski.