“Mani vecāki mani neatbalstīja!” Pusaudži Latvijā stāsta par vakcināciju pret Covid-19 63
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča uzsver, ka tieši šā vecuma jaunieši jau vairākas nedēļas, pirms tika pieņemts lēmums par pusaudžu vakcināciju, aktīvi interesējās par šo iespēju.
Vakcinācija notiek ar “Pfizer-BioNTech” ražoto vakcīnu “Comirnaty”.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska skaidro: “Ražotāji “Pfizer” un “BioNTech” bija vienīgie, kas vakcīnas pirmsreģistrācijas pētījumos bija iekļāvuši cilvēkus no 16 gadu vecuma.
Tāpat viņi pašlaik ir vienīgie, kas Eiropas Zāļu aģentūrai iesnieguši pieteikumu, lai reģistrētu vakcīnu vecuma grupai no 12 līdz 15 gadu vecumam, – un būs pirmie, kas to varēs reģistrēt lietošanai šajā vecuma grupā.
Arī pārējo ražotāju klīniskie pētījumi, t.sk. jaunākām vecuma grupām, ir procesā vai noslēgušies, piemēram, “Vaxzervia” ražotāju vakcīna tika pētīta pat vecuma grupā no pieciem gadiem. Vakcīnu reģistrēšanu veic Eiropas Zāļu aģentūra.”
Kitija Gaze ir 17 gadus veca jauniete, kura ir lēmusi par labu vakcinācijas procesam – viņa stāsta, ka galvenais iemesls, kādēļ viņa vēlējusies vakcinēties, ir ilgas pēc normālas dzīves.
“Vēlos, lai viss atgriežas ierastajās sliedēs. Vēlos pulcēties ar draugiem, doties uz pasākumiem un pavadīt laiku ārpus mājas. Jo vairāk cilvēku piekritīs vakcinēties, jo labāka būs vakcinēto statistika, un tas savukārt var mudināt arvien vairāk cilvēku pieņemt šo lēmumu.”
Kitija skaidro, ka viņu neesot mākušas bažas vai bailes: “Esmu apmierināta ar lēmumu, arī mani draugi ir vakcinējušies. Tas ir pareizais lēmums, jo vīruss ir tiešām bīstams, un es nevēlos apdraudēt citus.”
Kitijas vecāki meitu atbalstījuši – paši arī ir vakcinējušies. Ar ģimenes ārstu meitene konsultējusies nav, vakcīnai pieteikusies pati caur “manavakcina.lv”, kas bijis vienkārši, ātri un ērti.
Vienīgā blakusparādība pēc pirmās potes – nedaudz sāpīga roka dūriena vietā, taču nogurums vai slikta pašsajūta neesot novērota.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka tie jaunieši, kuriem ir dota pilna interneta bankas piekļuve, digitālais identifikācijas rīks “smart id”, vienkārši reģistrēties vakcīnai var lapā “manavakcina.lv”.
Jāņem vērā tas, ka noteikti jāizvēlas kāds no lielajiem vakcinācijas centriem, kurā būs pieejama “Pfizer” vakcīna: “Ja pusaudzim nav iespējams autorizēties elektroniski, aicinām zvanīt pa tālruni 8989 un tieši tāpat pieteikties vietās, kur ir pieejama konkrētā vakcīna. Trešais variants ir vakcinācija pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē – arī tur jānoskaidro, vai ir iespējams vakcinēties ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu.”
Ministrs stāsta, ka jau pirmajā pieteikšanās dienā jauniešu aktivitāte ir bijusi liela – interesi izrādījuši vairāki simti pusaudžu, un tas pirmajai pieteikšanās dienai esot ļoti pozitīvs rādītājs.
Aptaujas dati liecina, ka tieši jaunieši ir aktīvākie vakcinācijas atbalstītāji: vecumā no 18 līdz 24 gadiem noteikti vakcinēsies 47% respondentu, un 16% ir tādi, kuri varētu vakcinēties, taču vēlas nogaidīt. Datu par jaunākiem cilvēkiem vēl nav.
Jaunieši neslimo – tas ir mīts
“Mani vecāki mani neatbalstīja. Viņi uzskata, ka tas nav nepieciešams, jo bērni šā vai tā neslimo. Es gan uzskatu, ka tā gluži nav, jo gadījumi var būt dažādi. Par laimi, vakcinācijai nav nepieciešama vecāku piekrišana,” stāsta sešpadsmitgadīgā Elīna, kura ļoti gaidījusi šo iespēju.
Viņa stāsta, ka uzticas zinātnei un esot bijis ļoti žēl, ka ilgu laiku viņas vecuma jaunieši neesot varējuši vakcinēties.
“Jā, protams, ja apskatām statistiku, jauni cilvēki slimo un mirst retāk, taču iespēja tomēr pastāv – kāpēc riskēt? Un man ir liela atbildība pret pārējo sabiedrības daļu, piemēram, pret vecākiem cilvēkiem, citu riska grupu pārstāvjiem. Vakcīnai pieteicos, zvanot pa 8989, un jau pēc nedēļas pienāca mans vakcinācijas laiks. Viss ļoti ātri un vienkārši.”
Dace Zavadska apstiprina Elīnas teikto par to, ka arī bērni un jaunieši var saslimt.
“Pusaudži ir tā sabiedrības daļa, kurā noris visdzīvīgākais sociālais kontakts. Tā ir neatņemama un ārkārtīgi nozīmīga viņu dzīves sastāvdaļa, tāpēc sadzīves atgriešanās ierastajās sliedēs viņiem ir īpaši svarīga. Tomēr arī bērni un jaunieši slimo ar Covid-19, un saslimstība viņu vidū ir proporcionāli atbilstoša saslimstībai pārējā sabiedrībā.
Pieredze rāda, ka visbiežāk slimības gaita pusaudžiem ir viegla vai pat asimptomātiska. Nepamanot slimību, risks to izplatīt ir augsts, tādēļ ir svarīgi, lai ne tikai tās sabiedrības grupas, kurām slimības gaita var noritēt smagāk, bet arī visi kopumā būtu pēc iespējas plašāk vakcinēti. Vakcinācija ir veids, kā kopīgi varam pasargāt gan sevi, gan apkārtējos cilvēkus.”
Zavadska skaidro: satraucoši esot tas, ka 2–4 nedēļas pat pēc asimptomātiski pārslimota Covid-19 bērniem un jauniešiem retos gadījumos var rasties tā sauktais MIS-C jeb multisistēmu iekaisumu sindroms.
“Tas skar vairākas bērnu orgānu sistēmas – elpceļus, bieži arī sirds, gremošanas orgānus un citas, un tas ir potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis.”
Motivācija – drošības sajūta
Jauniete Paula stāsta, ka viņai pēc pirmās potes sākusi reibt galva – licies, ka telpā visi runājuši ļoti skaļi. Apjukums un nedaudz dulla galva.
Viņa atklāj, ka baiļu par blakusparādībām neesot bijis, bet pats potēšanas process meiteni ir satraucis vienmēr: “Esmu ļoti jutīga un bailīga, un parasti man sākas reibonis, taču par blaknēm gan nesatraucos.”
Viņas galvenā motivācija vakcinēties – drošības sajūta. Vecākiem meitene neko teikusi neesot, bet iepriekš ģimenes lokā šis jautājums esot apspriests.
“Vecāki teica, ka man neko neuzspiedīs un ļaus darīt to, ko vēlos. Vakcināciju pasniedzu kā faktu, nevis kā jautājumu, un viņi bija ļoti priecīgi, ka izdarīju tādu izvēli. Mana izvēle nozīmē to, ka es vairs nepakļauju sevi riskam. Abi vecāki ir vakcinējušies, arī manas draudzenes vakcinējas, un es sapratu – lai iet, nekas slikts nenotiks. Negribēju dzīvot ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka man bija šī iespēja, bet to neizmantoju.”
Paulai esot bijusi nedaudz paaugstināta temperatūra (37,4), neilgi sāpējusi roka dūriena vietā. Nu meitene ir priecīga, ka vakcinētajiem jau būs atvieglojumi – dzīve lēnām atgriežas pareizajās sliedēs.
Arī Santa (17) nolēmusi, ka jāvakcinējas, lai iegūtu drošības sajūtu un dzīve atgrieztos normālās sliedēs: “Man patīk ceļot, satikties ar draugiem, ģimeni, iet uz treniņiem. Visi pārējie ģimenes locekļi jau ir saņēmuši vakcīnas pirmo devu, tad nu beidzot ir pienākusi arī mana kārta.”
Bažas meiteni mākušas neesot līdz brīdim, kad ģimenes ārste paziņojusi, ka pusaudžus vakcinēt gan nevajadzētu.
“Viņa uzskata, ka bērni tāpat izslimo vāji vai bez simptomiem, tāpēc tam neesot jēgas. Taču es un mani vecāki esam par vakcināciju, un es uzskatu, ka šis ir pareizais lēmums, kuru izdarīju es pati bez kaut kāda ārējā spiediena.”
Kliedēt bažas
Vakcinācijas biroja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Stūre skaidro, ka satraukumam un bažām nav pamata – pirmsreģistrācijas pētījumi apliecina, ka vakcīna ir droša un efektīva smagas saslimšanas un nāves novēršanā.
Tāpat jāsaprot: uzskats, ka slimo tikai vecāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām, ir mīts.
“Pirmkārt, vakcinācija pasargā pašu vakcinēto personu. Esam pieraduši uzskatīt, ka ar vīrusu smagi slimo tikai vecāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām, tomēr Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti arvien biežāk saskaras ar gadījumiem, kad smagi saslimuši ir arī bērni un pusaudži.
Otrkārt, vakcinācija mazina slimības izplatīšanos sabiedrībā kopumā, līdz ar to – jo vairāk vakcinētu personu, jo mazāk iespējas slimībai izplatīties un mazāk iespēju vīrusam mutēt, tādējādi kļūstot bīstamākam.”
Informācija par vakcīnu drošumu, efektivitāti var iegūt gan pie sava ģimenes ārsta, gan Slimību un profilakses kontroles centra mājas lapā, gan arī Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.
Arī Dace Zavadska ir pārliecināta: “Vakcinācija ir vienīgais drošais ceļš, kā samazināt iedzīvotāju veselības un dzīvības apdraudējumu pandēmijas apstākļos.”
Tāpat Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja norāda, ka atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem sagatavo un sniedz Slimību profilakses un kontroles centrā, kas pieejamas arī viņu interneta vietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/atbildes. Tikpat uzticams resurss angļu valodā ir, piemēram, https://www.cdc.gov/ – Centers for Disease Control and Prevention jeb ASV Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapa.
Tur tiek apstiprināts tas, ka, lai gan jaunieši tiešām ar Covid-19 slimo retāk un vieglākā formā, saslimšanas iespēja netiek izslēgta. Vakcinējoties tiks pasargāts gan pats pusaudzis, gan pārējā sabiedrība.
ASV Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka “Pfizer/BioNTech” vakcīna, ar kuru tiek vakcinēti pusaudži, ir droša: “Jā, arī bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, pēc vakcīnas saņemšanas var būt blakusparādības. Tās var ietekmēt viņu ikdienas gaitas (skola, treniņi u.tml.), taču blakusparādībām būtu jāizzūd pāris dienu laikā.”
Uzziņa
• Pusaudži vecumā no 16 gadiem tiek vakcinēti ar “Pfizer-BioNTech” ražoto vakcīnu “Comirnaty”
• Lai vakcinētos, vecāku atļauja nav nepieciešama
• Pusaudžu vakcinācija notiek lielajos vakcinācijas centros, pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē ar noteikumu, ka tur pieejama “Pfizer” vakcīna
• Pieteikties vakcinācijai var vietnē “manavakcina.lv” vai zvanot pa tālruni 8989
Uzziņa
• Līdz 28. maijam vietnē manavakcīna pieteikušies 3593 jaunieši 16 un 17 gadu vecumā, no tiem jau 2988 ir izveidots pieraksta laiks. Tātad aptuveni 10% no 16, 17gadīgajiem jauniešiem ir pieteikušies caur manavakcina.lv, bet jāuzsver, ka pieraksta un vakcinācijas iespējas ir arī pie ģimenes ārstiem un ārstniecībās iestādēs.
• Līdz šim ir vakcinēti 2447 16 un 17 gadus veci jaunieši.
Avots: Veselības ministrija
