Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz? 11
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nav daudz būvniecības materiālu, kas savu īpašību dēļ varētu sacensties ar kaņepju spaļu vieglbetonu. Pilnībā dabisks, ilgmūžīgs, siltuma noturīgs, regulē mitrumu, nedeg, antialerģisks, nepūst, nodrošina labu skaņas izolāciju un pat absorbē CO2. Neapšaubāmi izcils produkts, taču kāpēc celtniecībā joprojām retums?
Ja reiz būvē, tad lai pašam patīk
“Visi sintētiskie materiāli – vates, plēves, putuplasts u. c. – man uzdzen zosādu. Pirms tam dzīvojām dzīvoklī, un kā namu nosiltināja ar akmens vati, gaisa kvalitāte jūtami pasliktinājās, tāpēc savai māja meklēju ekoloģisku risinājumu,” stāsta Rolands Melbārdis, kurš ar ģimeni jau otro gadu dzīvo no kaņepju spaļu vieglbetona būvētā divstāvu mājā Vaidavas ciemā.
Vai, tāpat kā daļēji tiek kompensēta elektromobiļu iegāde, vajadzētu
atbalstīt arī energoefektīvu māju būvniecību no ekomateriāliem, tostarp
no kaņepju spaļu vieglbetona?
Informāciju par kaņepju izmantošanu celtniecībā nejauši uzgājis tīmeklī – uzrunājusi kāda namsaimnieka pieredze, tāpēc sācis pētīt iespējas ko līdzīgu uzbūvēt arī pašam. Gribējies dabiskus materiālus, labu siltumnoturību ziemā un vēsākas telpas vasaras karstumā, lai nav jātērē papildu enerģija dzesēšanai. Četros gados māja bijusi gatava. Procesu nesteidzinājis – ja reiz būvē pats sev, tad jāpatīk ne tikai rezultātam, bet arī celtniecības gaitai, turklāt ilgais laiks palīdzējis izvairīties no kļūdām.
Labam rezultātam nepietiek tikai ar kaņepju vieglbetona sienām – arī apdarei jāizvēlas dabiski, elpojoši materiāli – iekštelpās parasti izmanto ar kaļķa apmetumu, ārsienām der arī koks, flīzes u. c. Ja uz sienām klās tvaika necaurlaidīgus, sintētiskus materiālus, tās zaudēs 80% īpašību un paliks tikai kā siltuma izolators.
Rolands māju apšuvis ar neēvelētiem dēļiem, kas nokrāsoti ar kokdarvas krāsu. Starp sienu un ārējās apdares materiālu tika atstāta sprauga gaisa cirkulācijai. Arī citiem būvniecības materiāliem un konstrukcijām izvēlējies ekoloģisku risinājumu, kas, kā aplēsis saimnieks, kopumā izmaksas palielināja par apmēram 30%. Aprēķinot visus izdevumus, viena kvadrātmetra cena sanākusi ap 1300 eiro. Rolands uzskata, ka ir tā vērts, un iesaka šo celtniecības materiālu arī citiem – brīnišķīgs risinājums!
Mājas būvniecību viņš uzticēja pieredzējušiem celtniekiem no “Hemp Eco Systems Latvia”, ko var saukt par kaņepju vieglbetona aizsācēju Latvijā kopš 2013. gada, kad tā vadītājs Uģis Pauriņš savā īpašumā Tīnūžos uzcēla paraugmāju. Astoņos gados uzņēmums uzbūvējis ap 40 privātmāju. Kad pašu zemē pieprasījums mazinājies, pastrādājuši arī ārzemēs, kur ekonami ir lielākā cieņā.
Kaņepes celtniecībā – no 14. gadsimta
Kaņepju izmantošana celtniecībā nav nekāds jaunums, piemēram, Francijā saglabājušies nami pat no 14. gadsimta ar kaņepju vieglbetona siltinājumu, stāsta U. Pauriņš. Mūsdienās izmantotajam materiālam ir līdzīgs sastāvs, tikai modernizēts un pielāgots klimatiskajiem apstākļiem.
Par jaunām biznesa iespējām celtniecībā pieredzējušais uzņēmējs sācis interesēties laikā, kad būvniecība Latvijā piedzīvoja lielāko krīzi – iedvesmojis raksts žurnālā “Forbes” par kaņepju audzēšanas ienesīgo biznesu, kur no hektāra varot nopelnīt 15 tūkstošus latu! Vēlāk atklājies, ka skaitlī pieļauta kļūda par vienu nulli, taču tikšanās kaņepju audzētāju seminārā Krāslavā ar tagadējo Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītāju Gunti Vilnīti un Eiropas kaņepju audzētāju konferencē Ķelnē – ar ēku renovācijā un būvniecībā pieredzējušo uzņēmēju Jorgenu Hempelu viņam izrādījusies liktenīga. Drīz vien devies ciemos pie J. Hempela uz Šveici, apguvis tur kaņepju spaļu vieglbetona tehnoloģiju un noslēdzis līkop par franšīzi. Tagad esot neatkarīgs būvnieks.
Iesākums izdevies jaudīgs. “Man bija skaidrs, ka šādu māju būvniecību ar bukletiņiem neuzsāksi, tāpēc vajadzēja demo māju, kur cilvēki var atbraukt un apskatīties materiālu. Nosaucot vārdu “kaņepes”, ļaudīm asociācijas ir ļoti dažādas, daudziem arī smīns – o, forši, var būvēt un pīpēt…”
Jaunajā paraugmājā tika rīkoti semināri, aicināti arhitekti, plašsaziņas līdzekļos parādījās raksti un televīzijas sižeti, un drīz vien nāca pirmie pasūtījumi, ar kuriem gājis diezgan raibi. “Sapratām, ka būvniecību ietekmē laika apstākļi, klimats utt., vajadzēja pamainīt sastāva receptes, jo nederēja tas pats, kas Eiropas dienvidos. Nākamais solis – kā būvi pabeigt? Jāliek kaļķa apmetums, bet meistari, kas to prot darīt, nebija atrodami, tāpēc apguvām paši. Ko tikai nedarījām – lasījām grāmatas, braucu uz Beļģiju pie apmetuma ražotāja, viņš saka, re, kur maisiņš, nopērc un klāj virsū, saku – mūsu tirgum tas ir par dārgu! Un to visu iemācījāmies, tikai darot,” skaidro U. Pauriņš.
Mājā var uzelpot!
Kaņepju spaļu vieglbetons triumfu piedzīvoja 2014. gadā, kad “Nova” institūta un uzņēmuma “Coperion” rīkotajā pasākumā tika atzīts par trešo labāko biomateriālu. Arī no pasūtītājiem būvnieki lielākoties saņemot labas atsauksmes. Cilvēki, kuriem ir astma vai apgrūtināta elpošana, kaņepju mājā vārda tiešā nozīmē uzelpo. U. Pauriņš uz paraugmāju Tīnūžos speciāli uzaicinājis sievasbrāli, kurš kā astmas slimnieks pēc 10 minūtēm atzinis, ka jūtas lieliski.
Ar līdzīgu pieredzi dalās Andris no Pierīgas, kurš ar ģimeni “kaņepju” namā dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus. Viņa dzīvesbiedre atzinusi, ka šeit vairs neizjūt elpošanas grūtības, ar kurām bija saskārusies iepriekš. “Tas bija viens no mērķiem, kad nolēmu šo materiālu izmantot mājas siltināšanā, tiesa, nedaudz nospēlēja arī modes tendence, jo būvniecību sākām 2015. gadā, kad ekomateriāli kļuva populārāki un vairāk pieejami,” viņš skaidro. Intereses pēc ar termokameru pārbaudījis arī siltuma noturību, un rezultāts nelika vilties, savukārt šovasar lielajā karstumā pārliecinājies, ka, pa nakti izvēdinot un dienā turot logus ciet, mikroklimats saglabājas patīkami vēss. Ieguvumi atsverot cenu, kas viņa mājai sanākuši apmēram par 20 līdz 25% lielāki nekā celtnei no ierastākiem materiāliem.
Ikšķilnieks Vents Vēverbrants, kas būvniecību uzsāka šopavasar, atzīst, ka diez vai būtu izvēlējies kaņepju vieglbetonu, ja pašam nebūtu kokmateriālu mājas karkasam. Cenas dēļ likšot nevis koka logus, bet plastmasas ar stiklšķiedru. Būvnieku Uģi pazinis jau iepriekš, taču par viņa uzņēmējdarbību uzzinājis Ķīpsalas izstādē “Māja”. “Man patika vienkāršība procesā, ka materiāls ir no dabiskām sastāvdaļām, ļoti labi elpo un notur siltumu un sienām nepieciešams tikai apmetums no iekšpuses un ārpuses. Nekādas vates, plēves, skrūves! Un tu nedzīvo kā kārbiņā, kur mākslīgi jāpievada gaiss,” stāsta V. Vēverbrants. Jaunajā mājā cerot ievākties nākamās vasaras beigās.
Nupat netālajā Turkalnē savas mājas pārbūvi no kaņepju spaļu vieglbetona uzsācis arī G. Vilnītis. “Vajadzēja rekonstrukciju, zvanīju Uģim, viņš saka, lai pasūtu skiču projektu pie arhitekta. No kā gribot taisīt? Man taču kā asociācijas vadītājam vajag kādu stūrīti, kur parādīt kaņepes būvniecībā!” viņš pasmaida.
Spaļus pērk ārzemēs vai audzē paši
Pēc sparīgā 2013. gada pieteikuma tomēr nesekoja strauja māju būvniecība, un kaņepju lauki neizpletās līdz horizontam. Pietrūka uzņēmības un spēka pašiem gādāt par jaudīgu pārstrādi, tāpēc tagad profesionāli būvnieki kaņepju spaļus iepērk no kaimiņiem lietuviešiem, kas Ķēdaiņos par miljonu eiro strauji uzbūvēja rūpnīcu, vai citur ārzemēs. “Lietuviešiem bija vēlme riskēt un darboties, taču viņiem ne vienmēr pietiek izejvielu – šādas rūpnīcas var pastāvēt veiksmīgi, ja paši zemnieki piedalās kā līdzīpašnieki, citādi par izejmateriālu nav garantiju, ka tas būs katru gadu,” spriež U. Pauriņš un piebilst, ka ar kaimiņiem neesot viegli sadarboties – klibojot termiņi, cenu politika un arī kvalitāte. Francijā ražotajam materiālam tomēr varot vairāk uzticēties.
Netrūkst uzņēmīgo, kas savai jaunbūvei materiālu vēlas iegūt paši, stāsta asociācijas vadītājs G. Vilnītis. “Izklausās vilinoši – no 1,5 ha kaņepju lauka sanāk materiāls sienām 100 m2 mājai. Kad man zvana un saka, ka grib audzēt kaņepes šādam mērķim, iesaku, lai vispirms izlasa kaņepju audzētāja rokasgrāmatu un sameklē, kas tās pārstrādās, tāpēc ka paši to nevar izdarīt.
Pie mums pārstrāde nelielos apjomos notiek Krāslavā, kur kaņepēm pielāgotas linu pārstrādes iekārtas, kaut kas ir Skaistkalnē, var vest uz Lietuvu,” viņš skaidro. Audzētājiem jārēķinās, ka transportēšanas izdevumi un pārstrāde materiālu sadārdzinās, turklāt jāpārliecinās par kvalitāti, lai spaļi būtu attīrīti no piemaisījumiem un putekļiem, citādi materiāls veidosies blīvāks un neparādīs tās īpašības, kas raksturīgas kvalitatīvam produktam.
Pēc G. Vilnīša aplēsēm, jo precīzas statistikas neesot, vairākus gadus nemainīgi Latvijā kaņepes tiek audzētas 900 ha un tikai ap 100 ha no tām – stiebriem un šķiedrai, pārējās – pārtikai vai savam priekam. Kaņepju audzētāji līdzās platību maksājumiem saņem arī papildu atbalstus, tostarp ja kaņepes audzē pārtikai kā proteīnkultūru.
Vajag ES un valsts atbalstu
Paliek neatbildēts jautājums – ja reiz cilvēku un vides veselībai tik labs materiāls, kāpēc “kaņepju” mājas neaug kā sēnes pēc lietus? G. Vilnītis min piemēru par Vāciju, kur valsts savulaik izveidojusi piecu gadu atbalsta programmu māju būvniecībai no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp ražotiem arī no kaņepēm. Uzbūvētas kaņepju pārstrādes rūpnīcas gan Vācijā, gan Polijā.
Katrs, kurš nodevis māju ekspluatācijā un varējis pierādīt, ka tās būvniecībā izmantoti zaļi materiāli, saņēmis valsts atbalsta finansējumu, taču, tikko tas beidzies, apsīkusi interese par šādu būvniecību, kā arī kaņepju pārstrādes rūpnīcu darbība. Lai gan mūsdienās sējas kaņepes daudzviet ir reabilitētas, tomēr joprojām palikušas negatīvās sekas, ko atstājusi ASV politika, ilgstoši aizliedzot visu veidu kaņepju audzēšanu un izmantošanu pārtikā, tekstilindustrijā, celulozes ražošanā, kas atbalsojās arī Eiropā.
Plašākai kaņepju būvmateriālu lietošanai nepieciešams gan atbalsts Eiropas Savienības kabinetos, gan pašu mājās no Ekonomikas ministrijas, ir vienisprātis asociācijas vadītājs G. Vilnītis un būvnieks U. Pauriņš. Eiropas kaņepju audzētāju asociācija vismaz esot vienojusies par spēcīgu kandidatūru nozares lobijam. Iespējams, ka tāds būtu vajadzīgs arī pašu mājās, lai pievērstu uzmanību tik progresīvam celtniecības materiālam, kas spēj absorbēt CO2, radot negatīvu materiāla bilanci!
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atbildē uz jautājumu par konkrētu atbalstu produktam ar klimata pārmaiņu laikā tik nepieciešamām īpašībām pagaidām “atšaudās” ar vispārīgām frāzēm, taču vienlaikus arī informē par Atveseļošanas fonda programmā paredzēto finansējumu Zaļā kursa produktu izstrādei, kurā uzsvars likts, lai “mūsu uzņēmēji kopā ar zinātni varētu radīt un attīstīt jaunus inovatīvus produktus, tostarp ražotu tos uz vietas Latvijā, kā arī piedalītos lielos starptautiskos pasākumos, lai veicinātu produkta mārketingu un noietu arī ārvalstīs.”
Iespējams, ka minētais fonds noderēs jaunu celtniecības materiālu izstrādei, kas top sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošo pētnieku Māri Šinku. “Patlaban vairākos zinātniskos projektos notiek izpēte, lai būvniecības procesu padarītu daudz industriālāku un materiālu varētu izmantot plašāk.
Tagadējais būvniecības process ar kaņepju vieglbetonu ir laika un darbietilpīgs, un daudzstāvu ēku sienās šo materiālu ir ļoti grūti izlietot, tāpēc domājam par paneļiem, ko varētu izmantot arī cita veida būvniecībā. Jaunu lietojuma veidu kaņepju vieglbetonam varētu pavērt 3D printēšana, kas ļautu izgatavot precīzākas brīvas formas konstrukcijas un nebūtu nepieciešami veidņi.”
Video skat. la.lv
UZZIŅA
Kaņepju spaļu vieglbetons
✔ Izmanto ēku sienu un grīdu izbūvē, kā arī sienu, pārsegumu un jumtu siltināšanā.
✔ Sastāv no kaņepju spaļiem, hidratēta kaļķa, minerālajām piedevām un ūdens.
✔ Izturīgs pret atmosfēras iedarbību – salu, ultravioletajiem stariem, mitrumu. Noturība mērāma gadsimtos.
✔ Struktūra un iestrādes tehnoloģijas palīdz ietaupīt apkuri ap 40%, salīdzinot ar citiem siltumizolācijas materiāliem.
✔ Regulē mitruma daudzumu telpās, radot vienmērīgu un patīkamu mikroklimatu.
✔ Sastāvā esošais kaļķis spaļus un koka konstrukciju pasargā kā dabisks antipirēns.
✔ Nodrošina telpās sārmainu un antialerģisku vidi.
✔ Kaļķis kā dabisks septiķis pasargā pret pūšanu, pelējumu, kukaiņiem un grauzējiem.
✔ Materiāla porainība un kaļķa apmetuma cietā virskārta nodrošina labu skaņas izolāciju.
✔ Kaļķis cietēšanas procesā absorbē CO2.
Avots: SIA “Hemp Eco Systems Latvia”
EKSPERTA VIEDOKLIS
Pārliecinošs eko materiāls
Ilgvars Ābols, arhitekts, “Arhitekta Ābola birojs”: Kaņepju spaļu vieglbetonu pārliecinoši var saukt par eko materiālu, kas ir laba alternatīva materiāliem, kas šobrīd pieejami būvniecībā. Viss pārējais, ko it kā sauc par eko, ir visai tālu no šī nosaukuma. Piemēram, koka karkasa ēkas, kas tiek ietītas plēvē no iekšpuses un ārpuses, ir plastmasas siltumnīca.
Taču šīm ēkām koka karkass tiek aizpildīts ar kaņepju vieglbetonu, kas veidots no dabiskām izejvielām, pa vidu lējumam nav nekādu plastikāta starpliku, sienas ir kā viens vesels mūris. Salīdzinot ar citiem materiāliem, tam ir laba siltuminerce – uzsilstot ēka lēnām atdziest un karstā laikā ir otrādi –, materiāls darbojas kā termoizolators, un telpas iekšā tik ātri nesakarst.
Mitruma cirkulācija ir pozitīva, jo neveidojas rasa vai pelējumi, materiāls ir elpojošs un patīkams dzīves videi. To var izmantot arī tikai siltumizolācijai. Nav problēmu veidot iekšējo un ārējo apdari, izmantojot tradicionālus apmetumus, koka dēlīšus ārpusē, kas tehniski ir vienkārši un ērti izdarāms.
Jāpadomā par pārējiem materiāliem, ja izmanto kaņepju vieglbetonu, vai rīģipša starpsienas, plastmasas logi būs labi?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
