Gribi operāciju? Vakcinējies! Prasība ne tikai Cēsu, bet arī Stradiņu klīnikā 4
Sociālo tīklu lietotājus satraucis Cēsu klīnikas lēmums no 17. decembra plānveida operācijas veikt tikai tiem pacientiem, kuri būs vakcinējušies pret gripu. Kā ar pacientu tiesībām izvēlēties? Turklāt vakcīna ir maksas. “Veselam.lv” noskaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir arī Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.
Cēsu klīnikā noteikts, ka vakcinācijai ir jābūt veiktai ne vēlāk kā 14 dienas pirms plānotās operācijas un apliecinājums par vakcināciju ir ieraksts potēšanas pasē vai ģimenes ārsta apliecinājums veidlapā.
Tiem pacientiem, kuri veselības apstākļu dēļ nevar vakcinēties, jāuzrāda speciālista atzinums, kas to apliecina.
“Pacientu par nepieciešamību vakcinēties informē ārsts, nozīmējot pacientu uz operāciju. Ja iestāšanās brīdī Cēsu klīnikā netiek uzrādīti vakcinācijas dokumenti, plānveida operācija netiks veikta!” teikts paziņojumā.
Stingra, tomēr rekomendācija
Cēsu klīnikas infekciju slimību kontroles ārste Areta Vītola šo prasību skaidro ar rūpēm par pacientu drošību un pēcoperācijas komplikāciju riska samazināšanu. Slimnīcā gripas vīrusi gaisa pilienu veidā viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra, bet pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts. Pievienojoties vīrusu infekcijai, operēto pacientu stāvoklis var krasi pasliktināties. Vakcinēties pret gripu iespējams gan pie ģimenes ārsta, gan Cēsu klīnikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā.
Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas interneta mājaslapā izvietots paziņojums par to, ka visiem pacientiem, kuri stājas slimnīcā uz plānveida operācijām, jābūt vakcinētiem pret gripu. To vēlams veikt vismaz desmit dienas pirms paredzētās plānveida stacionēšanas, ja tā jau nav veikta šajā rudens un ziemas sezonā.
Stājoties slimnīcā, jāņem līdzi potēšanas pase ar atzīmi par veikto vakcināciju. “Šī ir rekomendācija – stingra, tomēr tikai rekomendācija. Nevaram runāt par obligātu prasību, varam vien atgādināt – cilvēks, kurš dodas, piemēram, uz sirds operāciju slimnīcā nevakcinējies, pakļauj sevi ļoti nopietnam riskam. Paša pacienta interesēs ir būt vakcinētam, turklāt lielai daļai pacientu valsts kompensē pusi no šīs vakcīnas izmaksām,” uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs.
Slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga stāsta, ka šī rekomendācija tiks nosūtīta arī visiem Latvijas ģimenes ārstiem, aicinot pārliecināties, ka viņu pacienti, kuri ārstēsies Stradiņu klīnikā, ir vakcinēti. Arī slimnīcas ārsti un medicīnas māsas apzinās riskus, kas saistīti ar gripu un tās komplikācijām, tādēļ personāls aktīvi pret to vakcinējas.
Vidzemes slimnīcā un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā aicinājumam vakcinēties pret gripu pagaidām ir tikai rekomendējošs raksturs. Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila: “Esam izsūtījuši apkārtrakstu iedzīvotājiem, atgādinot, ka vakcinācija pret gripu pirms operācijas ir ļoti, ļoti vēlama. Arī ārsti pirms plānveida operācijām pārrunā šo jautājumu ar saviem pacientiem. Mūsu poliklīnikā esam atvēruši arī speciālu vakcinācijas kabinetu, kur pacients var vakcinēties ar trīs vai četru komponentu gripas vakcīnām. Tas gan ir maksas pakalpojums.”
Arī Rīgas Austrumu slimnīcā nav šādas striktas prasības. “Nevaram nevienu piespiest vakcinēties pret gripu. Tomēr pacientiem ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds slimības, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, vēl pirms gripas sezonas to rekomendējam darīt, informējot par riskiem, kādiem cilvēks sevi pakļauj, saslimstot ar gripu,” norāda slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.
Slimību profilakses un kontroles centra viedoklis
Centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja: “Vakcinācija pret gripu ir rekomendējama visiem, īpaši riska grupām, tajā skaitā pacientiem ar hronisku saslimšanu, senioriem virs 65 gadu vecuma, pacientiem, kas ilgstoši uzturas sociālās aprūpes iestādēs vai slimnīcās, tajā skaitā personām, kurām tiek veiktas operācijas.
Gripas epidēmijas laikā augstāks inficēšanās risks ir cilvēkiem, kas atrodas slēgtā kolektīvā, piemēram, izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādē. Savukārt pacientiem, kuri ārstējas slimnīcās, ir ne tikai lielāks inficēšanās risks, bet saslimšana negatīvi ietekmē atveseļošanās procesu, to pagarina un var izraisīt pacienta nāvi.
15–30% cilvēku, kuri miruši no gripas, inficējušies, ārstējoties slimnīcās, tajā skaitā pēc sarežģītām, piemēram, sirds, aknu vai citām operācijām.
Ārstniecības iestāžu pienākums ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus slimību ierobežošanai. Slimību profilakses un kontroles centrs atbalsta slimnīcu centienus pasargāt pacientus, īstenojot gripas profilakses pasākumu plānus, kas ietver arī plānveida pacientu, darbinieku vakcināciju un ierobežojumus pacientu apmeklējumiem. Tā ir starptautiski pieņemta prakse pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes nodrošināšanai.”
Nacionālā veselības dienesta speciālisti norāda, ka nav tādu normatīvu ar norādi par plānveida operāciju veikšanu gripas epidēmijas laikā tikai pret gripu vakcinētiem pacientiem. Tas var būt ārstniecības iestādes iekšējais lēmums.
