Agrāk nodevas maksāja baronam, tagad – valstij. Kad kāps nekustamā īpašuma nodoklis? 14
Valdība joprojām izskata risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku un taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanu, taču skaidrs, ka pārmaiņas būs pieauguma virzienā. Ekonomisti spriež, ka NĪN celšana ir “mazākais ļaunums”, bet mājokļu īpašniekiem no tā vieglāk nekļūst.
Valdis Āboliņš smejas, ka viņa “mežmalas būdiņa” ar katru gadu kļūst arvien vērtīgāka. Vismaz tāds secinājums varētu rasties no nekustamā īpašuma nodokļa rēķiniem, ko viņš reizi gadā saņem no pašvaldības. Valdim pieder neliela, bet gaumīgi iekārtota māja Ozolnieku novadā ar 0,27 hektāriem zemes. Māju viņš pats projektējis un cēlis 80. gadu nogalē. Vēl pirms desmit gadiem NĪN maksājums bijis ap vienu latu gadā, taču vēlāk summa sākusi strauji palielināties. 2014. gadā nodoklis sasniedza jau 94 eiro, bet pērn un šogad Āboliņš par savu īpašumu samaksāja jau 238 eiro gadā. Viņš ar bažām gaida nākotni, kad iespējams kārtējais kāpums. “Mana pensija ne tuvu neaug tik strauji, kā tiek celts nodoklis,” stāsta 76 gadus vecais Valdis. Viņam pensija ir ap 330 eiro, sievai tā ir mazāka, ap 250 eiro. “Tādu kā es ir ļoti daudz, un citiem klājas vēl sliktāk. Cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa un neredz nekādu izeju,” secina Āboliņš.
Ne tikai turīgo nodoklis
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola izteikusies, ka nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt “turīgo cilvēku” nodoklim, kas domāts, lai iekasētu naudu par ļoti vērtīgiem īpašumiem. Taču prakse bieži vien atšķiras no teorijas, un pašvaldības šo nodokli izmanto, lai aizlāpītu robus savā budžetā. Ozolnieku novads ar NĪN šogad plānojis iekasēt 800 000 eiro, kas ir aptuveni 6% no pašvaldības kopējiem ieņēmumiem.
Pašvaldībai ir tiesības piemērot nodokļa atlaides, un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis stāsta, ka tās tiek piešķirtas noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm. Pensionāram atlaidi var piešķirt, ja viņš atzīts par maznodrošinātu personu. Veļeckis atzīst, ka atlaides piešķiršana ir koks ar diviem galiem: no vienas puses, pašvaldība tādējādi palīdz saviem iedzīvotājiem; no otras puses, samazinās pašvaldības ieņēmumi un budžetā paliek mazāk naudas, ko tērēt dažādām vajadzībām.
Kā stāsta pensionārs Āboliņš, viņš gājis runāt uz pašvaldību par straujo nodokļa pieaugumu, bet saņēmis atbildi, ka “Jūrmalā ir vēl sliktāk”. Āboliņš raizējas, ka arī Ozolniekos nodoklis turpinās augt un viņam būs jāmaksā pat divreiz vairāk.
Kāpums pat par 300%
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Veļeckis norāda, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir atkarīgs no kadastrālās vērtības, ko nosaka Valsts zemes dienests, nevis pašvaldība. No nākamā gada bija plānots mainīt kadastrālās vērtības, kas vairumā gadījumu nozīmētu vēl straujāku NĪN pieaugumu. Aprēķini rādīja, ka Rīgā un tās apkaimē īpašumu kadastrālā vērtība varētu kāpt pat par 200 līdz 300 procentiem, bet citās pilsētās par 60 līdz 100 procentiem. Kadastrālās vērtības un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieaugums visvairāk skartu jaunās daudzdzīvokļu mājas, kas uzceltas pēc 2000. gada. Taču plānotais kāpums uz laiku ir atlikts un nākamgad vēl nestāsies spēkā.
Finanšu ministrija pašlaik izvērtē alternatīvus modeļus, kā uzlabot NĪN iekasēšanas sistēmu, vienlaikus cenšoties saglabāt pašvaldību budžeta ieņēmumus. Piemēram, viens no modeļiem paredz piemērot progresīvo NĪN likmi atbilstoši īpašuma vērtībai. Jo dārgāks īpašums, jo augstāka būtu nodokļa likme: īpašumiem līdz 100 000 vai 150 000 eiro varētu piemērot 0,2% likmi, savukārt dārgākiem īpašumiem būtu 0,4 vai 0,6% likme. Ja slieksnis būtu 100 000 eiro, tad standarta 0,2% likme attiektos uz 97% savrupmāju Latvijā (Pierīgā šis rādītājs būtu 81%).
Pašvaldību triki
Cenšoties palielināt nodokļu ieņēmumus, pašvaldības ķērušās arī pie citiem likumā atļautiem paņēmieniem, kā iekasētu vairāk naudas no mājokļu īpašniekiem. Piemēram, Rīgā šogad sāka iekasēt paaugstināto 1,5% likmi no tiem mājokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Rīgas pašvaldībai tas ļāva nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: vai nu īpašnieks sāka maksāt septiņreiz lielāku nodokli, vai arī piedeklarējās Rīgā, kas nozīmē, ka viņa maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis papildina tieši galvaspilsētas kasi. Līdzīgu soli spērušas arī vairākas citas pašvaldības, piemēram, Carnikava, Valmiera un Jēkabpils.
NĪN kāpums nākamgad skars tās daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Piemēram, tie ir dažādi īres nami. Šajos namos standarta NĪN likme ir spēkā, ja uz vienu deklarēto personu ir 50 kvadrātmetru liela platība (šeit ietilpst arī pagrabi, kāpņutelpas un citas koplietošanas telpas). Par “virsnormas” platību jāmaksā paaugstinātā 1,5% likme. No nākamā gada vienam cilvēkam atvēlētā platība tiek samazināta līdz 40 kvadrātmetriem, bet no 2018. gada tā būs vairs tikai 30 kvadrātmetri. Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska stāsta, ka namīpašniekus NĪN kāpums pārāk nebiedē, jo likums atļauj šo nodokli pārlikt uz īrnieku.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” jau ir savākti vairāk nekā 12 000 parakstu priekšlikumam neaplikt ar NĪN vienīgo mājokli vai arī piemērot tam samazināto 0,1% likmi. Taču maz ticams, ka valdība atteiksies no vēlmes kāpināt pašvaldību ienākumus ar NĪN palīdzību. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš spriež, ka “ideālā pasaulē nodokļu nebūtu vispār”, bet reālā pasaulē lielākas pašvaldību ienākumu daļas nodrošināšana ar aktīvāku NĪN iekasēšanu nav tā sliktākā izvēle.
Māja nevar aizbraukt
Latvijā jau sen tiek runāts, ka mums ir pārāk augsti nodokļi darbaspēkam, bet NĪN piedāvā alternatīvu naudas iekasēšanas mehānismu. “Samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar ko apliek algas, un palielināt nekustamā īpašuma nodokli būtu ekonomiski saprātīgs solis,” uzskata Strautiņš. Pēc viņa domām, tālākā nākotnē no tā gandrīz visi būtu ieguvēji, bet tuvākā nākotnē būs daudz neapmierināto, tādēļ politiķiem nav viegli pieņemt šādu lēmumu.
“No politiskā viedokļa nekustamā īpašuma nodoklim ir vēl viens trūkums – tas ir ļoti acīmredzams. Lielāko daļu nodokļu mēs samaksājam, paši to īpaši nemanot. Iedzīvotāju ienākuma nodokli valstij pārskaita darba devējs, PVN veikals parāda kā daļu no preces cenas, turpretim NĪN katram pašam jāpārskaita pašvaldībai,” norāda Strautiņš.
Tam, ka Latvijā vajadzētu palielināt nekustamā īpašuma un samazināt darbaspēka nodokļus, piekrīt arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens. Viņš norāda, ka augsti darbaspēka nodokļi veicina aplokšņu algu fenomenu, jo gan darba devējam, gan darba ņēmējam ir stimuls šmaukties. “Turklāt, ja darba ņēmējiem nepatīk augstie nodokļi, viņi var emigrēt uz citām zemēm. Savukārt nekustamais īpašums nekur nevar aizbraukt,” secina Hansens. Viņš piebilst, ka liels mājoklis pievilcīgā vietā parasti pieder turīgiem cilvēkiem, tādēļ nekustamā īpašuma nodoklis var kalpot kā instruments nevienlīdzības mazināšanai. Hansens atzīst, ka atsevišķām grupām, piemēram, pensionāriem varētu piemērot zemāku NĪN likmi, taču tādā gadījumā jānovērš blēdīšanās risks, ka pieaugušie bērni reģistrētu mājokļus uz pensionāru vārda.
Uz nabagmāju neiešu!
Ekonomikas eksperts Strautiņš spriež, ka mājas un zemes vērtība nepastāv kādā paralēlā pasaulē; to lielā mērā veido ar nodokļiem uzturētā infrastruktūra. “Tāpēc prasīt maksāt nodokli par māju, kuru cilvēks pats ir uzbūvējis, nav nekas absolūti netaisnīgs un neloģisks. Es ceru, ka ar laiku cilvēki sāks uztvert NĪN kā normālu, pašsaprotamu daļu no īpašuma uzturēšanas izmaksām.” Strautiņš norāda, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku ar nelieliem ienākumiem, kam pieder vērtīgi īpašumi. “Ja viņi nevēlas īpašumu pārdot, ir citas iespējas. Piemēram, var šo īpašumu izīrēt un paturēt starpību starp īres ienākumiem un nodokli.”
Ozolnieku pensionārs Valdis Āboliņš gan negrasās pārdot paša būvēto māju, tādēļ arī turpmāk ir gatavs savilkt jostu un maksāt nodokli. Viņš raizējas, ka pretējā gadījumā atnāks parādu piedzinēji un izmetīs viņu uz ielas. Uz neremdināmo valsts apetīti viņš raugās filozofiski: agrāk zemnieks maksāja nodevas vācu baronam, tagad nodokļus iekasē valsts. “Pat ja nodoklis tiks divkāršots, es tāpat maksāšu. Nekas cits jau neatliek. Uz nabagmāju neiešu!”
