Gribētos, lai – hop! – un visi maksā nodokļus? Endijs Bērziņš: “Grūti tiesāt savus kolēģus…” 5
Ar aplokšņu algām, darbinieku zemo atalgojumu un citiem aizdomīgiem gadījumiem sabiedriskie ēdinātāji nonākuši LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” fokusā. Uz “Mājas Viesa” jautājumu par nozares gatavību godīgi maksāt nodokļus valstij šefpavārs un restorānu tīkla “Vairāk saules” līdzīpašnieks Endijs Bērziņš nosaka – grūti tiesāt savus kolēģus…
Nav tikai balts vai melns
Ar kolēģiem esam par to runājuši – visi būtu laimīgi, ja varētu pilnībā nomaksāt nodokļus. Protams, ka darbojas arī rūdīti blēži, kuri nekad to nedarīs, nedomās par valsti un tādā garā. Bet es zinu, ka ir vesels bars uzņēmēju, kas dzīvo no rokas mutē. Te nav tikai balts vai melns.
Vēl nesen bijām pamatīgā ekonomiskās krīzes bedrē, kad bija jāizlemj – uzņēmumam izdzīvot vai beigt darbību, kad simtiem darbinieku paliktu bez darba. Ar daudziem tā notika, un no Latvijas aizceļoja tūkstošiem cilvēku. Tagad maziem solīšiem atkal tipinām uz priekšu – uzņēmumi lēnā garā pāriet uz oficiālu algu un nodokļu maksāšanu, taču kāds mums aizrāda, ka pārāk lēni ejam. Gribētos jau, lai tas notiek tā ātri – hop! – un visi maksā, taču daudziem uzņēmējiem arī šodien aplokšņu algas ir izdzīvošanas iespēja.
Kopumā nozarē nav tā, ka peldamies naudā. Kad mūsu uzņēmumā darbinieki pagājušajā gadā aicināja paaugstināt algas, skaidroju – ja pacelšu katram, piemēram, par 75 eiro ar visiem nodokļiem, pēc trīs mēnešiem būs jāiesniedz maksātnespējas pieteikums. Joprojām staigājam kā pa plānu ledu.
Es nevienu netiesāju, jo vārāmies vienā katlā. Piemēram, ja mainām eļļu automašīnai pie kāda privāta meistara par 70 vai 80 eiro, nevis autorizētā servisā par 300 eiro – vai pēc tam bakstīsim viņu, ka nav nomaksājis nodokļus? Bet cik Latvijā ir tādu, kas var atļauties par eļļas maiņu samaksāt simtus ar visiem nodokļiem? Tas ir tāds apburtais loks un ļoti diskutabls jautājums.
Kaut vai piemērs “Aizliegtajā paņēmienā”, kad restorānam piedāvāja rīkot banketu par 5000 eiro un jautāja, vai varot maksāt bez PVN. Kad to skatījos, nodomāju – nu, kas tas ir! Varu saderēt – ja palūgtu 60 žurnālistiem uzrakstīt preses relīzi par 1000 eiro “kešā” (domāts – skaidrā naudā bez nodokļu nomaksas. – Red.), 59 no šādas iespējas neatteiktos. Tā summa un kārdinājums ir tik liels.
VID – pabeidziet iesākto!
Mani vairāk uztrauc, tas, ka pārejas laiks uz jaunajiem kases aparātiem, kurus nolēma ieviest pēc gadījuma ar restorānu “Gan bei”, ir izplūdis kaut kādos nesaprotamos termiņos. Mēs jauno sistēmu uzstādījām līdz 1. jūnijam, kā tika noteikts ar likumu, bet daudzi to neizdarīja. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc pārbaudes uzņēmumā atzina, ka esam vieni no retajiem, kam ar kases aparātu nomaiņu viss kārtībā. Starp citu, šī pāreja mums izmaksāja 20 tūkstošus eiro. Gribu aicināt VID – ja ko uzsākat, novediet līdz galam, no tā valsts kasē ienāks reāls labums.
Gaidu, kāda izskatīsies nodokļu reforma. Kad to sāka izstrādāt, plāni izskatījās lieliski, bet pa ceļam tik daudz kas tika apcirpts. Cerams, ka reinvestēto peļņu beidzot neapliks ar nodokli. Igaunijā jau sen tas notiek, arī ar nodokļiem neapliekamais minimums atalgojumam viņiem ir krietni augstāks. Kad to pieņems mūsu Saeima, teikšu – bravo!
Nozarē trūkst darbinieku mazkvalificētos darbos – trauku mazgātāji u. c., taču pie mums noteikts, ka viesstrādniekiem jāmaksā valstī noteiktā vidējā darba alga. Kāpēc man trauku mazgātājam būtu jāmaksā tāda summa, ja citur Eiropā viņi saņem vidējo vai minimālo algu nozarē?
Nupat arvien grūtāk dabūt viesmīļus. Ņemam darbā uz pusslodzi studentes, bet VID par to nepārtraukti “drātē” ar draudu vēstulēm un pārbaudēm, jo dators mūs novērtējis kā riska zonas uzņēmumu. Tikko beidzās kārtējā pārbaude, kad atkal skaidrojām, kas pie mums strādā nepilnu darba laiku, devām pilnu informāciju par studentēm – viņu augstskolas, tālruņa numurus. Pirms pusgada viena no VID darbiniecēm smaidot atzina, ka viņas meita arī studijas apvieno ar darbu uz pusslodzi un bez jebkādas šmaukšanās ar nodokļiem. Nupat VID jau sāk ieklausīties mūsu argumentos.
