– Strādājāt Rīgas Tehniskajā universitātē, bet pēkšņi devāties uz Ventspili un kļuvāt tur par VA rektori. Toreiz teicāt, ka ne jau Lembergs jūs aicinājis ieņemt šo amatu. Kurš tad? 24
– Mani uzrunāja Vītoliņa kungs. Taču, iespējams, arī bez viņa rosinājuma būtu nolēmusi pieteikties, jo vēlējos interesantāku darbu. Piedāvāja lielu algu, kura gan nav daudz lielāka kā citu augstskolu rektoriem, ja ņem vērā arī studentu skaitu un augstskolas finansējumu, kā arī to, ka IKSA projektā, kura kopējais finansējums bija pat 15 miljoni eiro, VA bija vadošā institūcija. (G. Rēvalde intervijā neatklāja algas lielumu, bet informācija VA tīmekļa vietnē liecina, ka martā viņa nopelnījusi 4574 eiro pirms nodokļu nomaksas. – I. K.).
Mana kļūda bija arī tā, ka jau sākumā nenoskaidroju, kāda tad ir Vītoliņa kunga kā kuratora ietekme. Nav nekur aprakstīti kuratora pienākumi un atbildība. Tomēr nav pareizi tas, ka atbildība jāuzņemas rektoram, bet vadīt augstskolu grib kāds cits.
– Cik liels procentuāli ir Ventspils domas finansējums VA?
– Aptuveni 14 procenti, tomēr tā tiešām ir ļoti liela nauda. Skaidrs, ka domei ir tiesības prasīt rezultātus. Valsts dod ap 20 procentiem augstskolas budžetā. Savukārt puse finansējuma ir gūta, iesaistoties dažādos projektos.
– Ventspils finansējums ļāvis VA no valsts saņemt vairāk naudas nekā citām reģionālām augstskolām. Jo no šā gada spēkā nosacījums: jo vairāk naudas devusi pašvaldība, jo vairāk dod valsts.
– Tas bija mūsu priekšlikums iekļaut šādu nosacījumu attiecīgajos valdības noteikumos. Tā, iespējams, bija mūsu kļūda, jo tas VA atkarību no Ventspils domes palielinājis. Tajā pašā laikā: augstskolai nebūs finansiāls krahs, ja domes faktoru izslēgs. Ceram, ka turpmāk izdosies piesaistīt vairāk naudas no uzņēmējiem. No uzņēmējiem gūtais finansējums augstskolu finansēšanas noteikumu kontekstā ir pat trīs reizes vērtīgāks nekā pašvaldības devums.
Ar uzņēmējiem esam sadarbojušies jau līdz šim, piemēram, kompetences centru īstenotajos projektos. 2014. un 2015. gadā bija četri projekti, katrs 200 000 eiro vērtībā.
Šobrīd aptuveni puse akadēmiskā personāla ir zinātnieku un puse mācībspēku. Nevienā citā reģiona augstskolā nav šādas attiecības.
