Cietīs pakalpojumu kvalitāte 14
Kādas medicīnas iestādes darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma, ar bažām gaida 1. janvāri, kad uzzinās, vai tiks samazināts darbinieku skaits. Savas iestādes situāciju viņai skaidro šādi: “Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, arī mūsu iestāde apsver iespēju apvienot amatus un atbrīvot uz nepilnu darba slodzi nodarbinātos.” Ir bažas ne tikai par darbinieku zaudēšanu, bet par medicīnisko pakalpojumu kvalitātes mazināšanos. “Situācijās, kad varēsim rast iespēju no diviem uz pusslodzi nodarbinātiem cilvēkiem atstāt vienu un papildināt viņa pienākumus, darba kvalitāte nemainīsies. Uzņēmums no tā necietīs; cietīs tas darbinieks, kurš zaudēs darbu. Bet, ja uzņēmumā nebūs tik veiksmīgi apvienojamu amatu, cietīs pacienti. Atbrīvotā darbinieka pienākumi tiks sadalīti uz pārējiem, un jau tā uz pilnu slodzi nodarbinātie tiks vēl papildus nodarbināti – kvalitāte mazināsies!”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl turpina izskatīt dažādus priekšlikumus, kā pēc iespējas nesāpīgāk ieviest nodokļu izmaiņas. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pagaidām atturas komentēt situāciju kopumā, “Mājas Viesim” viņa teica: “Nesniegšu nekādus komentārus par šo tēmu, šobrīd vēl nejūtos par visu tik pārliecināta, lai teiktu kaut ko konkrētu. Mūsu komisija vēl strādā, visi tiek saukti kopā, lai kaut kas notiktu, bet vēl pāragri par to runāt…” Priekšlikumu galvenā ideja ir mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt vismaz minimālās sociālās garantijas arī tiem, kuru alga ir mazāka par minimālo. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 18% no strādājošiem ir tādi, kuri strādā uz pusslodzi.
Finanšu ministrija uzsver, ka līdz ar šo priekšlikumu ieviešanu katrs darba ņēmējs iegūtu apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, slimības pabalstu, sociālo aizsardzību bezdarba gadījumā un pensiju vecumdienās.
Daudzi maksās aploksnē
Zvērināta revidente Sandra Dzerele gan uzskata, ka valsts pieņēma šādu lēmumu pavisam citu motīvu dēļ: lai iegūtu papildu naudu valsts budžetam. “Kas gan cits tas varētu būt? Jā, tas viss skan ļoti jauki – cīņa pret aplokšņu algām, ideja par nodrošinātu nākotni jauniem cilvēkiem, bet vai jaunie šobrīd domā par vecumdienām? Viņi labāk saņems vairāk naudas aploksnē, nekā visu darīs oficiāli, domājot par savu nākotni.” Dzerele pieļauj, ka šī reforma tikai veicinās ēnu ekonomiku. “Tā nav nākšana pretī. Cita lieta bija mikrouzņēmumu nodoklis; 9% no ienākumiem – nomaksā, un viss! Ļoti daudzi to arī darīja, maksāja šo nodokli. Tagad tas tiek atcelts. Grūti prognozēt, kas tagad notiks, bet pastāv liela iespēja, ka vēl vairāk izplatīsies aplokšņu algas. Sanāk, ka valsts cīnās pati ar sevi – no vienas puses dod mums iespēju, bet no otras puses atkal žņaudz. It kā cīnās pret ēnu ekonomiku, bet cenšas iekasēt to, kā nemaz nav.”
Revidente spriež, ka “aplokšņu algu nebūs tad, kad būs adekvāti nodokļi”. “Tas jau ir pierādījies – mikrouzņēmumi cītīgi maksāja savu 9% nodokli. Tagad par katru darbinieku būs jāmaksā papildu 100 eiro mēnesī. Tās ir papildu izmaksas. Ja manā uzņēmumā kāds strādātu uz pusslodzi un man tas radītu zaudējumus, es arī censtos apvienot amatus. Tādējādi kāds zaudētu darbu. Tas ir briesmīgi, ja kas tāds notiek, piemēram, medicīnas iestādēs, kur ļoti svarīga ir pakalpojumu kvalitāte, bet tagad naudas taupīšanas dēļ būs pārstrādājušies darbinieki. Manuprāt, būtu labāk, ja nodoklis ir mazāks, bet vismaz tas tiek maksāts, nevis censties kaut ko uzburt no nekā. Vēl viens piemērs ir uzņēmuma ienākumu nodoklis, kas kādreiz bija 25%, un daudzi centās izvairīties no tā maksāšanas. Tagad tas ir 15%, un to maksā daudz vairāk. Reizēm mazs nodoklis dod lielāku efektu, jo visi ir gatavi maksāt, nevis liels nodoklis, ko spējīgi nomaksāt tikai daži.”
Nodokļu aprēķina piemērs
Anna Bērziņa strādā nepilnu slodzi; viņas alga ir 150 eiro (pirms nodokļiem). Par viņu šobrīd tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas 34,09% no šīs algas, kas ir 51,13 eiro. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, minimālā alga būs 380 eiro, no tās sociālais nodoklis būtu 129,54 eiro. Pat tad, ja darbinieks nesaņem minimālo algu, darba devējs par viņu maksās 75% no šīs sociālā nodokļa summas. Par Annu darba devējam būs jāmaksā 97,16 eiro, kas ir par 45,03 eiro vairāk nekā šobrīd. Īsāk sakot – jo mazāka alga, jo lielākas būs darba devēja maksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
