Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju 14
Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Lai gan mērķis parūpēties par darba ņēmēju sociālo aizsardzību ir cēls, tomēr realitātē tas var nozīmēt, ka darba devējam vienkāršāk būs atlaist darbinieku, tādēļ tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu.
Valtam Grundmanim pieder neliela frizētava Torņakalnā – hobijs un reizē bizness. Šobrīd tiek lemts, kā rīkoties pēc nodokļu reformas, kas darba devējam uzliek lielāku atbildību par darbinieka sociālo aizsardzību. Kādi ir varianti? Pirmais variants – vismaz papildu 200 eiro izdevumi katru mēnesi, kas nav maz, ņemot vērā, ka uzņēmums ir neliels un peļņa nav bezizmēra. Otrs variants – Valts zaudē savu frizētavu, un abas frizieres paliek bez darba. Trīsdesmit vienu gadu vecais Valts spriež, ka reālāks ir pesimistiskais scenārijs. “Frizētava nav liela, strādājam plus mīnus pa nullēm, kaut kā turamies, tāpēc šie papildu 200 eiro mēnesī mūs kārtīgi papurinātu. Piedāvāšu frizierēm pašām maksāt nodokļus. Ja nepiekritīs, diemžēl mūsu frizētavu nāksies slēgt.”
Labumi nākotnē, problēmas tagad
Līdzīgas dilemmas priekšā šobrīd nonākuši arī daudzi citi uzņēmēji. Šāda situācija radusies, jo valsts apņēmusies panākt, lai cilvēki, kuri nopelna mazāk par minimālo algu (no 1. janvāra tā būs 380 eiro mēnesī), saņemtu vismaz minimālās sociālās garantijas. Tādēļ darba devējiem plānots uzlikt par pienākumu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz 75% apmērā no minimālās algas sociālā nodokļa, arī par darbiniekiem, kas nestrādā pilnu slodzi. Mērķis it kā cēls, ar skatu tālā nākotnē, kad tagadējiem darba ņēmējiem pienāks pensijas vecums, bet kā šīs izmaiņas ietekmēs sabiedrību šeit un tagad? Darba devēju pārstāvji brīdina, ka desmitiem tūkstošu cilvēku var palikt bez darba, bet pakalpojumiem zudīs kvalitāte, jo divu darbinieku pusslodzes darbs tiks apvienots vienā, lai ietaupītu naudu.
“Skaidrs ir viens – komunikācija starp sabiedrību un konkrētā likuma pieņēmējiem nav no tām veiksmīgākajām,” spriež zvērināta revidente Sandra Dzerele. Viņa apkalpo daudzus uzņēmumus, ko skars likuma grozījumi. “Es neredzu, ko tas dos darba devējiem; kā lai viņus pamudina veikt šīs iemaksas, kas nozīmēs lielākus izdevumus. Valsts necenšas ieklausīties sabiedrībā, tāpēc rodas domstarpības, piketi, neapmierinātība.”
Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Zaiga Pūce aizstāv nevalstisko organizāciju intereses. Atsaucoties uz Finanšu ministrijas datiem, viņa ziņo, ka ir apmēram 3000 cilvēku, kuri strādā tikai biedrībās un saņem mazāk par minimālo algu. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu izmaiņām liela daļa no viņiem var zaudēt darbu. Piemēram, ja četri cilvēki strādā uz ceturtdaļslodzi, tad darba devējam būs izdevīgāk atlaist trīs cilvēkus un vienam piešķirt pilnu slodzi.
Neapskaužamā situācijā ir arī “Cafe 13” īpašnieks Jūrmalā. Kafejnīca atrodas pie pašas jūras; vasarā, ja ir karsta diena, cilvēku ir ārkārtīgi daudz, darbinieki nespēj apkalpot visus klientus. “Katru vasaru ņemu palīgā cilvēkus, kuri grib nedaudz piepelnīties, jo mums pašiem ir grūti tikt galā. Tagad mēs to vairs nevarēsim darīt, jo nebūs izdevīgi. Nāksies pašiem strādāt divtik,” stāsta kafejnīcas saimnieks.
