Nomākt, valdīt vai pārveidot? 2
Vēstules rakstītāja, pat īpaši nejautājot, tomēr pieskaras arī tādām dzimumattiecību jomām, kas varētu būt nozīmīgas ne tikai viņai.
Freids bija pirmais, kurš savulaik sāka runāt par zemapziņā bāzētā dzimumdziņas instinkta jeb libido milzīgo spēku, kas attīstās vienlaikus ar cilvēku. Sākumā ir orālā fāze – laiks, kad bērniņš saņem apmierinājumu zīžot. Seko – anālā, kad baudu sniedz spēja pēc savas gribas kakāt vai nekakāt, bet, cilvēkam pieaugot, tā pāriet ģenitālajā jeb falliskajā fāzē.
Psihoterapeits Karls Gustavs Jungs šo secinājumu papildināja, izvirzot teoriju par katram doto iespēju libido pacelt augstākā līmenī un izmantot savā- dāk – pārvērst citos radošas enerģijas veidos. Ja cilvēkam izdodas atrast tādu aizraušanos, kurā iespējams ielikt visu degsmi un prātu, ir liela varbūtība, ka seksuālās domas un vēlmes mazināsies – transformējoties notiek to izlāde un libido tiek apzināti pagriezts citā virzienā. Tādā veidā seksuālā enerģija var tikt izmantota, lai gleznotu, muzicētu, nodarbotos ar sportu vai izpaustos kādā citā radošā jomā.
Taču katram ir savs seksuālais temperaments un vajadzība pēc attiecībām, un ar to jārēķinās. Ja spiedze ir, tā jāizlādē.
Viens no ieteicamākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir masturbācija. Ar tās palīdzību arī visvieglāk izzināt savu seksualitāti. Kā gan iespējams pastāstīt otram to, ko pats nesaprot? Var sanākt kā anekdotē, kur viņš un viņa vecuma galā spriež: domājām, ka orgasms, bet izrādās – tikai astmas lēkme…
Masturbācija ir daudz pieņemamāka nekā domas par cita partnera meklēšanu vai pastāvīga seksuālā neapmierinātība. Agrāk vai vēlāk tā mēdz pārtapt īgnumā un neiecietībā pret dzīvi, kā arī veicināt dažādas kaites. Par sievietēm pētījumu mazāk, bet attiecībā uz vīriešiem ir zinātniski pierādīts: lai ilgstošas atturēšanās dēļ nezaudētu erekcijas spēju, labāk masturbēt.
Masturbācija ir dziļi intīms process, jo vajadzības un vēlmes, lai sasniegtu orgasmu, ir ļoti atšķirīgas. Vienam pietiek ar fizisku kairinājumu, citam vajag arī vizuālo, vēl kādam – iztēloties dažādas situācijas. Nav labāku un sliktāku, pareizāku un aplamāku variantu, tikai jāatrod īstais.
Diemžēl jāatzīst – šādi secinājumi lielākoties attiecināmi tikai uz cilvēkiem, kam atšķirtība ilgst nedēļas vai mēnešus. Ja runa par gadiem, tie posta visciešākās attiecības. Ģimenes izirst. Ne jau tikai neapmierinātas seksuālās vēlmes dēļ. Cilvēkam vajadzīga arī cita veida saskarsme – tuvums, maigums, reāla klātbūtne un atbalsts. Mājās palicējam šādā situācijā saglabāt uzti- cību mazliet vieglāk, jo viņš ir savā ierastajā vidē. Bet tam, kurš atrodas svešā vietā, vientulībā un nomāktībā, pretoties vēlmei sameklēt kādu, kam piekļauties, ir daudz grūtāk. Tā rodas aizvien biežāk sastopamais dubultattiecību modelis: viena sieva vienās mājās, ot- ra – otrās. Un emocionāla spriedze visās.
