Ja tici idejai, dari! No garšīgas idejas līdz galvu reibinošam biznesa izrāvienam: “Smalkā mušļa” dibinātāju, draudzeņu Ilzes un Ievas pieredzes stāsts 6
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Vai pārtikas veikalu plauktu pārpilnībā, šķiet, ko jaunu un pircējiem tīkamu vēl var saražot? Divām draudzenēm Ilzei Kalācei-Bērziņai un Ievai Biķei tas izdevies – viņu “Smalkais muslis” īsā laikā uzlidojis tādos komerciālos augstumos, ka pašām jābrīnās. Gardais malums ir gluži vai universāls – der brokastu putrai, smūtijiem un pat smalkajiem franču makarūniem.
Nez, kā būtu veidojusies draudzeņu karjera, ja ne Ilzes ciemošanās pie māsas Vācijā, kur pirmo reizi nogaršots smalki malts muslis*. Vācieši to sauc par putru, aplej ar pienu un parasti ēd brokastīs. Ēdienā izvēlīgajai vecākajai meitai Luīzei jaunums tūlīt iegaršojās, mamma bija sajūsmā – beidzot ir produkts, kuru bērns notiesā ar prieku un prasa vēl! Atceļā uz mājām sapirkusi paku pakas, bet māsas vīrs ieteicis pašai pagatavot. Vajag auzu pārslas, piedevām žāvētas ogas, augļus, sēklas un malšanai jaudīgas dzirnavas, ko mūsdienās saucam par blenderi. Latvijā Ilze atgriezās jau ar ideju vietējā tirgū nepazīstama produkta ražošanai.
Šī nav pirmā reize, kad “Mājas Viesis” ciemojas pie Ilzes un Ievas. Pirms trīs gadiem rakstījām par divām uzņēmīgām biznesa iesācējām, kas ierīkojušas mušļa maltuvi septiņu kvadrātmetru šķūnītī un ar savu ražojumu braukā pa tirdziņiem. Trīs gados noticis milzu izrāviens – “Smalkais muslis” saņēmis balvas un grantus, tostarp 10 tūkstošus eiro SEB bankas “Iedvesmas” programmā, to pārdod gan aviokompānijas “Air Baltic” lidmašīnās, gan lielākajos “Rimi” veikalos. Kovida laikā uzplaukusi tirdzniecība internetā, un tagad jau katrs musli var pasūtināt uz mājām. Līdzās panākumiem piedzīvoti arī grūti brīži, kad nācies pārdomāt savas dzīves pamatvērtības.
Bizness – tumša bilde
“Aiziet, ķeramies klāt!” bez garas domāšanas un pat īsti nenoklausījusies līdz galam Ilzes ideju, ar kuru viņa pēc atgriešanās no Vācijas bija nēsājusies pāris mēnešu, teica Ieva. “Iedvesmoja arī Latvijas meitenes, kas uz ārzemēm tirgoja govju mēslus**. Ja jau viņas var pārdot ko tādu, vai tad mēs netiksim galā ar musli,” nosprieda draudzene. Tālāk par malšanu pašu ģimenei iecere netika izkustējusies. Saražot Ilze prata, bet kā lai pārdod? Mums vajag stratēģiju, sociālos tīklus, muslis jādod radiem, draugiem, paziņām, lai garšo, vērtē un padod tālāk, sprieda Ieva. Drīz vien viņas mamma no Siguldas atsūtīja ziņu – pasūtīja 17 iepakojumus! Nu bija jāpieņem lēmums – būt vai nebūt? Ai, ies tik uz VID un PVD reģistrēties, un tad jau redzēs.
Jau pirmais tirdziņš parādīja, ka “Smalkajam muslim” ir liela piekrišana. Produkts bija labs, bet par biznesa lietām draudzenēm nekādas saprašanas – Ieva pabeigusi žurnālistus Rīgas Stradiņa universitātē, Ilze – Bulduru dārzkopības tehnikumu un kultūras menedžmenta studijas Ekonomikas un kultūras augstskolā. Tirdzniecībā tik vien kā iemēģinājušas roku, strādājot par pārdevēju apģērbu veikalā. Ļoti palīdzējis atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, sākot ar bezmaksas kursiem, semināriem, konsultantiem un biznesa inkubatoru, līdz pat konkursiem, kuros gūtās balvas tagad apskatāmas atjaunotajā vecmāmiņas bufetē, kas dižojas jaunajās telpās.
No mazā dārza šķūnīša ar Olaines pašvaldības palīdzību pārcēlušās uz pilsētas biroju ēku. Draudzenes smej, ka šeit ir vienīgās, kas ražo kaut ko taustāmu. Ciemošanās brīdī 113 kvadrātmetru plašā ražotne izskatās patukša, taču tikai uz īsu brīdi. Rīt atvedīšot divas tonnas auzu un darbs atsāksies pilnā sparā. Ražošanas telpā jaudīgas dzirnavas smalcinās auzas ar ogām, augļiem un sēklām, arī iepakošana notiek ar tehnikas palīdzību, taču joprojām muslis paņem daudz roku darba, atzīst uzņēmējas. Mehanizācija prasa lielākus ieguldījumus, bet viņas nepadodas ne kredītu, ne investoru kārdinājumiem. Cik nav dzirdēti piemēri, ka svešai naudai līdzi nāk bargas prasības, vairāk darba un prieks par savu izloloto ieceri pamazām nogrimst pienākumu jūrā.
Jaudīgs tandēms
Draudzenes darbojas jaudīgā tandēmā, kur katrai savi pienākumi – Ilze ražo, Ievai – mārketings un aprēķini. “Kā viņa to spēj saražot – es nesaprotu!” – “Tāpat kā es nesaprotu, kā viņa spēj visu pārdot!” Tā abas viena otru iedvesmojot un uzmundrinot.
Bez palīgiem jau neiztikt – ģimenes vecākā paaudze gan pieskatot bērnus, gan pieliekot roku ražošanā. Ilzes vīramāte zīmogo iepakojumu – uz katras paciņas informācija tiek uzspiesta ar vairākiem zīmogiem, jo tā varot ātri nomainīt tekstu, ja nu gadījies kļūdīties vai nepieciešams ieviest ko jaunu. Drīz zieģelēšana beigšoties, jo varot atļauties apdrukātu iesaiņojumu. Ilzes mamma pārcēlusies no Limbažiem tuvāk meitai uz Olaini un no šā gada pieņemta darbā kā pastāvīga darbiniece. “Jau sen domājām, ka vajag vēl vienu palīgu, bet ielaist savā uzņēmumā svešu cilvēku šaubījāmies. Pagaidām uzticamies savējiem, jo kurš gan spēs izturēt un godprātīgi paveikt šo darbu, ja ne tu pats un ģimene,” nosaka draudzenes.
“Citiem, lai ar savu ražojumu nokļūtu “Rimi” vai kāda cita lielveikala plauktos, jāgaida pat septiņi gadi, mums vajadzēja trīs mēnešus,” palepojas uzņēmējas. Viņas bija pamanītas un novērtētas jau iepriekš, jo “Smalko musli” par vienu no saviem produktiem bija izvēlējusies aviokompānija “Air Baltic”. Zvans no “Rimi” šķita kā sapnis. Kādos uzņēmējdarbības kursos viņas bija noķērušas šīs veikalu ķēdes pārstāvi un iespiedušas rokā maisiņu ar savu mušļu izlasi, kas izrādījās precīzs trāpījums. Pirmais 1200 iepakojumu pasūtījums aizgāja izmēģināšanai, lai redzētu, vai produktam būs pircēji. Kamēr Ilze mala un saiņoja, Ieva iedarbināja sociālos tīklus. Musli pirka, visiem garšoja, tāpēc sekoja līgums un neaprakstāms gandarījums par panākumu.
Prieki un asaras
Nākamais “Rimi” pasūtījums atnāca viņu apjomiem milzīgs. “Vai tas ir visam gadam?” šaubu mākta, prātoja Ilze. Auzas vien vajadzēja trīs tonnas, kur vēl piedevas, bet tolaik “Smalkais muslis” tika gatavots mazajā koka šķūnītī. “Būs labi!” iedrošinājusi Ieva, taču viņas optimisms bija izskaidrojams ar trešā bērniņa gaidībām. Uzdevums likās pāri cilvēka spēkiem, Ilze mala dienu un nakti, un ar čaklu palīgu komandu vairāk nekā astoņi tūkstoši “Smalkā mušļa” paciņu aizceļoja uz lielveikalu plauktiem. Kravas auto šoferis, ieraudzījis viņu “fabriku”, juties šokēts.
Pārslodze lika sevi manīt – Ilzi piemeklēja veģetatīvā distonija ar trauksmes sajūtu, elpošanas grūtībām un nespēju koncentrēties. Viņai nebija spēka pavadīt līdz skolai meitiņu 1. septembrī! “Sataisīju puķu pušķi, bet pašai jāraud. Uz musli vairs nevarēju paskatīties, sākās konflikti ar tuviniekiem, un es sapratu, ka nekas manā dzīvē vairs nenotiek tā, kā biju vēlējusies. Vai tas ir tā vērts?”
Nekāda pasaules nauda nevar aizvietot ģimeni un veselību, nospriedušas draudzenes un tagad savu dzīvi vairs nepakārto tikai biznesa pienākumiem. Ilze nemaļ līdz spēku izsīkumam, darbu beidz piecos, bet brīvdienas un svētku laiku pavada kopā ar vīru un meitiņām. Ne vienmēr tas izdodas Ievai, mobilais tālrunis allaž pa rokai, un viņas uzdevums taču ir “spridzināt” sociālos tīklus. “Smalkajam muslim” instagramā seko ap 21 tūkstotis cienītāju, publicētas 900 recepšu ar ēdieniem, kurās muslis nav tikai brokastu putra, bet izmantots miltu vietā gan saldos, gan sāļos ēdienos. Ilzes draudzene izcepusi pat smalkos makarūnus.
“Mēs gribam attīstīties, un mums ir mērķis kļūt pazīstamām visā Latvijā, taču ar “Smalko musli”, ko radījām savai ģimenei, nevēlamies to pazaudēt,” ar atziņu par dzīves vērtībām dalās uzņēmējas.
* Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu.
** Domāts izkaltētu un samaltu govju mēslu pulveris “Gavi”, ko ražotājas iesaka grīdu mazgāšanai.
Receptes ar “Smalko musli”
Kartupeļu – ķirbju pankūkas
4 personām
Sastāvdaļas:
Puskilograms kartupeļu, 200 g ķirbja, neliels sīpols, daiviņa ķiploka, ola, 100 g “Smalkā mušļa” ar sēklām, ēd. k. sviesta, ēd. k. krējuma, melnie pipari, sāls.
Gatavošana:
Sarīvē kartupeļus un ķirbi uz rupjās rīves un nospiež sulu. Pievieno olu, sviestu, krējumu, sasmalcinātu, apceptu sīpolu un ķiploku, garšvielas, “Smalko musli” un visu samaisa.
No masas gatavo pankūkas, liek uz pannas sakarsētā eļļā un apcep no abām pusēm gatavas. Pasniedz ar krējumu un brūkleņu ievārījumu.
Ābolu pīrāgs franču gaumē
6 personām
Sastāvdaļas:
Pīrāgam: 1 kg ābolu, 1/3 citrona sulas, 60 g “Smalkā mušļa” ar augļiem, 2 olas, 40 ml piena, 2 tējk. kokosriekstu eļlas vai riekstu sviesta, 3 ēd. k. stēvijas vai cita saldinātāja, 1 tējk. cepamā pulvera, šķipsniņa sāls.
Glazūrai: 1 ola, 1 ēd. k. saldinātāja, saujiņa riekstu, 50 g krēmsiera.
Gatavošana:
Ābolus nomizo, sagriež šķēlītēs un apslaka ar citrona sulu, lai nesabrūnē. Bļodā sajauc musli ar cepamo pulveri un sāli. Otrā bļodā samaisa olas ar pienu, kokosriekstu eļļu vai riekstu sviestu, saldinātāju. Apvieno abu bļodu saturu un samaisa, ja nepieciešams, izmantojot mikseri. Mīklu lej uz āboliem un tos iecilā masā. Masu liek ar cepampapīru izklātā cepamajā traukā un izlīdzina. Cep iepriekš sakarsētā krāsnī 175 °C temperatūrā 20 minūtes.
Pagatavo glazūru, olu saputojot ar saldinātāju, riekstiem un krēmsieru. Izņem pīrāgu no krāsns, pārlej ar glazūru un cep cepeškrāsnī 30 min, virsu apsedzot ar cepampapīru.
Gatavo pīrāgu atdzesē, izņem no trauka, pārkaisa ar pūdercukuru un pasniedz.
