– Vai savā darbā aptversiet arī Iekšlietu ministrijas aģentūru? 22
– Tas ir darba plānā paredzēts. Drīz iesim noskaidrot, kas viņiem ir. Zināmas dokumentu grupas – VDK pavēles, instrukcijas – pēc 1991. gada pārņēma Iekšlietu ministrija (IeM). Drošības policija gan izturas ļoti negatīvi pret to, lai kādu laistu tām klāt. Redzēsim.
– Nesen viena vietējā krievvalodīgā avīze cildināja bijušo mežabrāļu ķērāju, kurš intervijā klāsta, kā viņš tos letiņus mežā ar suņiem tvarstījis. Rakstā kā netīšām pieminēts, ka čekā paši latvieši vien strādājuši un paši latvieši viens otru nodevuši. Te nu gribētu pārmest vēsturniekiem, ka viņi galīgi nereaģē uz to, ka pie mums Latvijā gadiem taisa paralēlo vēsturi, kur krievvalodīgie saņem pavisam citu “bagāžu”.
– Mums pētniecībā paredzēts skatīt arī iznīcinātāju lietas. Par otro jautājumu. Tajā avīzē mēs noteikti nevarētu nopublicēt pretrakstu, jo viņi to nenodrukātu. Vēl ir jautājums, cik lielā mērā vēsturniekiem vajadzētu cīnīties ar presi.
– Bet kuram būtu pienākums reaģēt?
– Kādas ministrijas preses dienestam. Kādam cilvēkam būtu par to jāatbild un ja ne pašam jāraksta, tad jānoorganizē rakstīšana.
– Tas būtu jādara Iekšlietu ministrijai. Kultūras ministrija tam nederēs.
– Vai nu Ārlietu, vai Iekšlietu ministrijai. Kad 1998. gadā sāku strādāt Latvijas Vēsturnieku komisijā un bija visādi uzbrukumi no Izraēlas, Vācijas un tamlīdzīgi, vairākas reizes rakstīju diplomātu vajadzībām par 16. martu un leģionu. Bet ikdienā ar to vajadzētu nodarboties kādai ministrijai. Es to atbalstītu.
– Un kā jūs kā vēsturnieks jūtat Latvijas valsts simtgades tuvošanos? Pasūtījumi, konsultācijas…
– Tieši tādā garā arī izjūtu. Mūsu komisijas darbs jau paredzēts no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam. Kad Saeimas Juridiskajā komisijā sprieda par šiem datumiem, tad domāja līdz 2019. gadam, taču kāds ieminējās, ka darbs būtu jāveic līdz jubilejai. Tātad VDK darbības izvērtēšana kā sava veida dāvana Latvijas simtgadei. Naudu esam prasījuši 250 tūkstošus eiro gadā. Šomēnes sāksim formulēt pētniecības uzdevumus, tad arī izspriedīsim, kādas grāmatas vai dokumentu krājumus izdosim. “Čekas maisu” publicēšanu izvērtēsim ētiski, morāli un juridiski. Vismaz mēs komisijā esam par publicēšanu, bet to galīgi izšķirs Ministru kabinets.
