– Tad sanāk, ka kopš neatkarības atgūšanas visu laiku runājam tikai par upuriem, kamēr darītāji palikuši ēnā. 22
– Es uzskatu, ka kopš 1994. gada likuma ir pagājuši 20 gadi un viņu vārdi ir jāpublicē. Daudzi, ar kuriem esmu runājis, beidzot vēlas pielikt šai lietai punktu. Arī tie 4800 ziņotāji – vai viņi ir īsti vai neīsti, tas ir cits jautājums –, taču viņiem bija 20 gadu laiks visu pārdomāt, izstāstīt saviem bērniem, mazbērniem un radiem par pagātni. Nevajag jau aizmirst, ka viņi izdarījuši kaitējumu citiem! Man arī čekā bija uzskaites kartīte, ka esmu izsekots un iedalīts II kategorijā kā tāds, ko perspektīvā varētu savervēt. Tur klāt minēti trīs aģentu vārdi. Vienu es pazīstu. Tas cilvēks pēc 1990. gada taisīja lielu karjeru. Tagad viņš ir miris, bet viņš ne vārda netika teicis par nožēlu, lai arī VDK strādāja kopš 60. gadiem. Nu nezinu, kāpēc mums tādi cilvēki vēl būtu jāslēpj.
– Kādā jomā viņš strādāja?
– Negribu te tagad teikt… Zinātnē. Cilvēks bija centīgs, gribēja taisīt karjeru gan padomju laikā, gan arī pēc tam. Kā gribēja, tā izdarīja. Nevar jau arī visiem pārmest, jo katram jāpelna maizīte. Re, VDK štata darbinieks Savickis sēž ložā. No kolēģiem arī dzirdēts, ka tas strādā tur, tas tur. Dzīve rit tālāk. Bet viņiem vajadzētu padomāt, ka pēc 20 gadiem var arī runāt. Spriež, ka tas izraisīšot negatīvas reakcijas, ka cilvēki izdarīšot pašnāvības. Nezinu. Viens tāds gadījums bija. Bet cik tad no tiem 4800 vēl ir dzīvi? Vēl pārmet, ka tā čekas kartotēka neesot pilnīga. Nu un tad? Tas ir svešas varas saraksts, un mēs neesam atbildīgi par tā pareizību vai nepareizību. Mēs varam saskaitīt tikai to, kas mums ir. Ja tā ir tikai trešā daļa, kā teicis pēdējais VDK vadītājs Johansons, un tur dokumentēti tikai VDK darbības pēdējie 10 – 15 gadi, tad parādīsim kaut vai to. Visi štata darbinieku vārdi, ja nemaldos, 90. gados jau tika presē publicēti. Bet galvenais jau ir jautājums par informatoriem, par aģentiem. Ir jau arī tāpat arguments, ka tos nevar publicēt, vadoties no slepeno dienestu ētikas principa. Mans pretarguments ir: bet tas jau nebija Latvijas slepenais dienests, ka mums būtu uz to tā jāskatās! Bija jau tādi, kuri pēc 1991. gada pārgāja Drošības policijā vai citur. Runā, ka tos publicēšanas gadījumā “atlasīšot”. Varbūt jau ir “atlasīti”. Nezinu. Komisijai vēl trīs gadi darba priekšā. Punkts ir jāpieliek, un ceru, ka pieliksim.
– Vai jūs komisijā kaut kā šķirosiet tos čekistus? Nu, tajos, par kuriem teica, ka viņi ķerot kontrabandu, un tādā garā?
