Foto – Timurs Subhankulovs

– Nav šaubu, ka sabiedrība interesēsies par komisijas darbību. Bet vai nebūtu lietderīgi paskatīties arī, kas bijis gestapo aģentūrā? 22


– Par vācu laikiem… Pie VDK dokumentiem ir krājums par vācu okupācijas laika aģentiem. Ar kādiem 2000 vārdiem. Biezs žurnāls. Sastādīts pēc kara. Tur ir par Arāja komandas dalībniekiem un tamlīdzīgi. Kad Rietumos bija prāvas, kurās apsūdzēja par kara noziegumiem, tad no PSRS sūtīja materiālus par to.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

– Ja to pēc kara sastādīja VDK, tad kāda ir sarakstu ticamība?

– Ticamība ir liela, jo to sarakstu var salīdzināt ar 1943. gada vācu sarakstiem, kur uzskaitīta pārtikas devu, cigarešu izsniegšana. Vēsturnieks An­drievs Ezergailis jau to ir publicējis. Tomēr interesantāki tādi saraksti būtu no 1941. gada. Diemžēl arhīvā tādu nav. Vācieši tos iznīcināja. Ir vienīgi vadošā personāla, 20 galveno cilvēku uzskaitījums. Kad Hamburgā 70. gadu vidū tiesāja Viktoru Arāju, tad tiesa arī vadījās pēc tiem vārdu sarakstiem, kas bija iegūti, iztaujājot cilvēkus. Daļa gestapo arhīva ir Maskavā. Esmu to skatījis, taču tur nekā par viņu iekšējo struktūru nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai ir kādas ziņas, ka uz čeku 1940./1941. gadā būtu pārgājis strādāt kāds no Latvijas dienestiem?

– To es nevaru pateikt. Politpārvaldi čekisti jau toreiz ļoti stingri skatīja, jo pārvaldes priekšnieks Fridrihsons taču visu kartotēku atstāja. Cerēja, ka viņu paņems dienestā. Nezinu, varbūt bija kādi čakli cilvēki, kas pārgāja; un pēc tam vācu dienestā, un pēc tam atkal pie krieviem…

– Vai ir skaidrs, kāds būs jūsu komisijas veikums? Kādi rakstu krājumi?

– Tagad ir jautājums, vai mēs vispār dabūsim finanšu līdzekļus, lai sāktu darbību. Juridiski komisija ir izveidota un Ministru kabinets to ir apstiprinājis. Bet Latvijā tā jocīgi sanāk: vispirms pieņem likumu, kurā nosaka, ka jāizveido starpdisciplināra zinātniska komisija, bet naudu nepiešķir.

Komisiju izveidojām jau 15. jūlijā, tā ka trīs mēnešus eksistējam, bet naudas vēl nav. Nav arī administratīvā vadītāja, kam vajadzētu nākt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Nav ierādītu telpu. Esam bijuši par to runāt trīs Saeimas komisijās. Bijām koalīcijas padomes sēdē; likām savus jautājums Straujumas kundzei priekšā.

– Gājāt paši vai viņi jūs aicināja?

– Aicināja. Bet mēs jau paši pirms tam bijām izdarījuši sava veida lobija darbu. Bija paredzēts, ka naudu priekšizpētes darbu veikšanai šajā gadā dos IZM, kuras paspārnē esam, bet, tā kā viņiem naudas nav, tad domāja, ka to piešķirs no valdības līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Gan koalīcijas padomē, gan komisijās visi izteicās ļoti pozitīvi. Ja Saeima ir pieņēmusi tādu likumu, tad būtu smieklīgi, ja citas institūcijas to bloķētu. Valdības uzdevums ir gādāt mums līdzekļus.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.