Gribam dzīvot zaļāk! 0
Zaļais dzīvesveids var palīdzēt cilvēcei izkļūt no strupceļa. No tuneļa, kura izeja aizkrauta ar civilizācijas labumiem, apgalvo pētnieki. Dzīvot videi draudzīgi – tas ir domāt ekoloģiski un saimniekot saudzīgi, neizniekojot dabas resursus. Taču ar dzīvot zaļi saprotam arī – cepuri kuldams, veiksmīgi, priecīgi. Diez vai kāds gribēs atteikties no laimīgas dzīves. Tātad atliek tikai zināt, ko tā nozīmē.
“Daudzi gluži intuitīvi saprot, kādēļ ir vērts dzīvot zaļāk, neiedziļinoties sarežģītos aprēķinos par kaitējumu videi,” saka vides eksperts Jānis Brizga.
“Cilvēka meklējumi ir dziļš aicinājums atgriezties līdzsvarā ar sevi,” tā psihiatre Helēna Husainova.
Turīgs, ar lielu pēdu
Viens no galvenajiem nosacījumiem – lai katra cilvēka ietekme uz vidi nepārsniegtu dabas spējas tikt galā ar radīto piesārņojumu. Ir dažādi veidi, kā to noteikt, piemēram, tā dēvētais ekoloģiskās pēdas nospiedums. Ar šo metodi aprēķina ietekmi uz vidi, aplūko līdzsvaru starp patērētajiem un esošajiem resursiem. Varam uzzināt, cik lielu spiedienu kontinents, valsts vai konkrētais cilvēks rada uz pasaules teritoriju, ja apmierina savas vajadzības. Par to ir vērts pārliecināties ikvienam – www.pdf.lv/epeda/epeda.html.
“Ekoloģiskā pēda labi parāda, ka joprojām spējam dzīvot uz Zemes tikai tādēļ, ka liela daļa cilvēces eksistē nabadzībā. Planētas resursi visiem pasaules iedzīvotājiem nespētu nodrošināt dzīvesveidu, kāds redzams Holivudas filmās,” atzīst Jānis Brizga.
Ekoloģiskā pēda labi parāda, ka joprojām spējam dzīvot uz Zemes tikai tādēļ, ka liela daļa cilvēces eksistē nabadzībā. Planētas resursi visiem pasaules iedzīvotājiem nespētu nodrošināt dzīvesveidu, kāds redzams Holivudas filmās.
Daļa sabiedrības kļūst turīgāka. Ienākumi ļauj viņiem bieži pārvietoties ar lidmašīnām, kuģiem un automašīnām, dzīvot lielās mājās, lietot modernas ierīces, tērēt un patērēt – tātad viņiem ir ļoti liels ekoloģiskās pēdas nospiedums.
Pētījumos noskaidrots arī kāds paradokss – daudzi no šī slāņa ļaudīm pat vairāk nekā citi ir informēti par ekoloģiju, zinoši vides aizsardzības jautājumos. Taču tikai daļa no viņiem ņem to vērā, piemēram, iegādājas bioloģisko pārtiku, ekoloģisko kosmētiku, videi draudzīgus mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, lai gan atļauties varētu.
Auduma maisiņš pret automašīnu?
“Diez vai daudziem būs pieņemama dzīve ekociematā. Tāpat ne visi spēs brīvprātīgi izvēlēties vienkāršotāku dzīvesveidu – no pilsētas pārcelties uz laukiem, atteikties no civilizācijas labumiem, paši audzēt pārtiku un gatavot kosmētiku. Šāds dzīvesveids gan kļūst arvien populārāks, arī Latvijā, taču joprojām uzskatāms par visai drosmīgu izvēli. Tomēr censties dzīvot zaļāk iespējams ikvienam,” uzmundrina vides eksperts.
Jebkura gudra un videi draudzīga izvēle ir vērtējama pozitīvi. Turklāt zaļajā dzīvesveidā visu laiku ir iespēja attīstīties, katru dienu veicot nelielas pārmaiņas ierastajā dzīves ritmā. Iepērkoties liekam preces auduma maisiņā, šķirojam atkritumus, taupām ūdeni…
Taču, palūkojoties globāli, tverot plašāk, tas izskatās citādi.
Iet uz veikalu ar auduma maisiņu ir labi, bet varbūt šis pats ļautiņš visur brauc ar automašīnu, tātad rada oglekļa dioksīda izmešus. Mašīnas radītā ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā dabiskā maisiņa labums.
“Bieži vien esam zaļi, domājot par kādu ikdienišķo izvēli, taču ignorējam to, kas saistās ar enerģijas ražošanu vai transportu. Tāda nu ir cilvēka daba.
Iet uz veikalu ar auduma maisiņu ir labi, bet varbūt šis pats ļautiņš visur brauc ar automašīnu, tātad rada oglekļa dioksīda izmešus. Mašīnas radītā ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā dabiskā maisiņa labums.
Līdzīgi var būt ar pārcelšanos uz laukiem. Jā, kļūstam videi draudzīgāki, paši audzējot produktus un patērējot tos, tomēr nākas vēl tālāk pārvietoties ar automašīnu, piemēram, lai tiktu uz teātri Rīgā. Savukārt rīdzinieks uz teātri var aiziet kājām, nav jābrauc, toties braukā pārtika, lai nokļūtu pie viņa. Par visām šīm sakarībām der aizdomāties,” iesaka Jānis Brizga.
Daudzas vides problēmas nav acīm redzamas, izkliedētas laikā un telpā, tāpēc uztrauc mazāk. Apdraudējumu dabai un veselībai apzināties grūti.
Piemēram, ķīmiskais piesārņojums. Izmantojot sintētisko mazgāšanas līdzekli vai kosmētiku, taču nenokrītam uzreiz beigti. Acumirklī nenotiek nekas slikts ne ar ādu, kam uzziežam krēmu, ne skapīti, kam uzsmidzinām tīrāmo.
Pasaulē ir vairāk nekā 100 000 mākslīgi sintezētu vielu, ko izmantojam. Lielākajai daļai no tām nav veikts pilnīgs vides un veselības novērtējums. Piemēram, kosmētikas produktu gan testē saistībā ar veselību un vidi, taču nav izzināts, kā tas ietekmē ilglaicīgi un kā iedarbojas dažādās kombinācijās. Visbiežāk taču vienlaikus lietojam daudzus līdzekļus. Arī pārtika satur dažādas vielas un piedevas. Ietekmes akumulējas, uzslāņojas cita citai. To visu uzņemam savā organismā.
Gribu vizināties zaļi
Jānis Brizga uzsver – vislielāko negatīvo ietekmi uz vidi rada trīs jomas: pārtika, transports un mājoklis. Tātad ir svarīgi, kā pārvietojamies, kādus produktus lietojam un kādā mājā dzīvojam. Būtiski, lai mēs to zinātu un censtos samazināt radīto ietekmi.
Ir pētījumi, ka daudzviet iekštelpu gaisa kvalitāte ir daudz sliktāka par pilsētas centrā esošo. Cilvēks baidās atvērt logu, bet patiesībā būtu ieteicams vēdināt pēc iespējas biežāk!
* Siltinām ēku, lai būtu pēc iespējas energoefektīvāka. Izmantojam enerģiju taupošas jeb A klases elektroierīces. Atsakāmies no mēbelēm un iekštelpu apdares materiāliem, kas satur gaistošus organiskos savienojumus un citas toksiskas vai bīstamas vielas. Der zināt, ka daudzi sintētiskie materiāli izdala dažādas kaitīgas vielas ne tikai divas nedēļas pēc remonta, bet vismaz vēl piecus gadus pēc tam!
“Ir pētījumi, ka daudzviet iekštelpu gaisa kvalitāte ir daudz sliktāka par pilsētas centrā esošo. Cilvēks baidās atvērt logu, bet patiesībā būtu ieteicams vēdināt pēc iespējas biežāk!”
* Ja vēlamies būt zaļāki, pārsēdīsimies no automašīnas uz sabiedrisko transportu, tā mazinot kaitīgos izmešus gaisā.
Brauksim ar velosipēdu vai iesim kājām. Priecē, ka Latvijā arvien vairāk ļaužu pārvietojas ar velosipēdu, neraugoties uz to, ka, piemēram, Rīgā šādu braucēju vajadzībām infrastruktūra ir visai slikti pielāgota.
“Satiku kādu vides aktīvisti. Viņai vajadzēja vairākas dienas, lai ar pārsēšanos tiktu no Anglijas uz Latviju. Pārvietojās ar vilcienu, jo nav pieņemama lidošana ar lidmašīnu. Gaisa transports ir videi nelabvēlīgākais, patērē daudz enerģijas, rada pārāk daudz kaitīgo izmešu. Mehanizēto transporta līdzekļu jomā videi visdraudzīgākais ir vilciens. Protams, ja tai vilcienā brauksi viens pats, tā vairs nebūs zaļa vizināšanās,” skaidro eksperts.
Pareizais spēka avots
Vislabāk ēst to, kas izaug pašu dārzā vai piemājas dobē – tā neatbalstām kaitīgo izmešu vairošanu, kas rodas, pārvadājot pārtiku.
Ja tādas iespējas nav, izvēlamies vietējos produktus, ko nav bijis jāved tūkstošiem kilometru. Iepirkšanās ir veids, kā balsojam par kaut ko. Atdosim savu balsi Latvijas zemnieku ražotajam. Iespējama tā dēvētā tiešā piegāde – atrodam zemnieku, pie kura varam aizbraukt vai kurš ir gatavs savu preci atvest līdz namdurvīm. Jo ēdiens ir ne tikai baudas, bet arī spēka avots.
Pērkam sezonālus produktus. Ja iegādājamies zemenes ziemā, tā nav videi draudzīga izvēle. Skaistās ogas noteikti ir audzētas kaut kur tālu, turklāt siltumnīcā. Siltumnīcā audzētajam ir liela energoietilpība.
Tikai nieka korķītis…
Aptaujas liecina, ka Latvijā daudziem cilvēkiem rūp atkritumu šķirošana, viņi par šo problēmu aizdomājas. Droši vien tādēļ, ka piesārņotu vidi redz ik dienas. Prece veikalā bieži vien ir iepakota vairākās sintētisko materiālu kārtās gluži kā Ziemassvētku dāvana. Tas viss taču nonāk atkritumos!
Dažreiz uztraucas – mēs sašķirojam, bet atkritumu vedēji tāpat visu samet vienā konteinerā. Jānis Brizga skaidro – tas tādēļ, ka šķirošana notiek pēc tam, poligonā. Tā iznāk lētāk, noteikti arī videi draudzīgāk, jo izmesto nav jābrauc savākt ar trim mašīnām, bet pietiek ar vienu. Svarīgāk ir atdalīt organiskos atkritumus no citiem.
Ja vēlamies dzīvot zaļāk, mums ik dienas jāizdara izvēle. Piemēram, gribu nopirkt pienu. Vispirms vajadzētu apskatīt iepakojumu – vai ir atzīme, ka to var otrreizēji izmantot?
Ja mājās sašķirojam atkritumus, ir laba sajūta, ka paveikts kas pozitīvs. Taču, ja nākas braukāt apkārt, meklējot atbilstošas urnas, konkrētais labums videi, iespējams, būs minimāls vai nekāds. Varbūt ietekme uz vidi pat iznāks lielāka nekā tad, ja nešķirotus izmestu tuvējā konteinerā.
Ja vēlamies dzīvot zaļāk, mums ik dienas jāizdara izvēle. Piemēram, gribu nopirkt pienu. Vispirms vajadzētu apskatīt iepakojumu – vai ir atzīme, ka to var otrreizēji izmantot?Ņemu tetrapaku, jo to iespējams nodot pārstrādei. (To sākusi veikt arī Līgatnes papīrfabrika, tikai vēl nav veiksmīgas savākšanas sistēmas.) Jāuzmanās, lai nepaķertu tetrapaku ar skrūvējamu korķīti. Sīkums, taču korķītis ir papildu nasta videi. Tādai pakai ir divreiz lielāka ietekme uz zemeslodi!
Daba pasaka priekšā
“Mūsdienu cilvēks ir izmēģinājis visu – karjeras kāpienus, informācijas okeānu, finansiālo baudu, gremdējies izklaidēs un seksā, bet nekas nav spējis piepildīt dvēseles alkas,” bilst psihiatre Helēna Husainova.
Jūt, ka vajag ko īstu. Lai mazinātu emocionālo badu, izmēģina ekstrēmi zaļu dzīvošanu, jogu, meditāciju, veģetārismu vai svaigēšanu, dodas filozofiskos meklējumos uz svešām zemēm vai patveras lauku nošķirtībā.
“Būtībā tas ir dziļš aicinājums atgriezties līdzsvarā ar sevi. Visā pasaulē kļuvis aktuāli uzzināt – kā mūsu senči spēja noturēties, kāpēc mēs lūstam pie tik milzīgām mūsdienu iespējām? Viena no atbildēm – viņi dzīvoja saskaņā ar dabas ritmiem.”
Ja ņemsim vērā gadalaika prasības un Mēness fāzes, psihei un ķermenim vieglāk saglabāt veselīgo līdzsvaru.
Senči zināja: pavasarī daba mostas, tātad arī cilvēkam jākļūst mundrākam un kustīgākam. Vasara un rudens ir darbīgais laiks, savukārt ziemā jāatpūšas.
Arī mūsdienu cilvēkam šajā rāmajā gadalaikā jāatrod piemērota nodarbe, kas nomierina. Jāatpūtina kreisā smadzeņu puslode, kas visu laiku tiek piebāzta ar informāciju. Viens atpūšas sporta zālē, cits izbraucot mežā, vēl kāds vakaros klausoties mierīgu mūziku.
Atlaisties dīvānā un skatīties fotogrāfijas, domās vēlreiz aizceļojot patīkamajos mirkļos. Nesteidzīgi, ar baudu un – smadzenes restartējas, process atjaunojas. Zinātniski ir pierādīts, ka nav atšķirības, vai izbaudām reāli dzīvē, vai piedzīvojam mentāli, domās. Efekts vienāds – labsajūta ir iegūta.
Tikpat liela nozīme ir Mēness gaitas ievērošanai, dzīvošanai saskaņā ar to. Mēness ietekmē mūsu psihi un enerģētiku. Daudzi saka – mani tas neinteresē, jo neskar. Nav tiesa, iespaido pilnīgi visus, tāpat kā Zeme, esam pakļauti Mēness fāzēm. Tā nav astroloģija. Stingras likumības gan – kā notiek sadarbība starp Zemi, Mēnesi un Sauli.
Dzīvojot saskaņā ar Mēness ciklu, esam veselāki, spējam gūt vairāk psihiskas labsajūtas un panākumu.
Te neder unificēti padomi, jāzina individuālā iedarbība. Tādēļ ir vērts izveidot savu lunāro veselības kalendāru.
Nekā sarežģīta, tikai katru dienu pierakstām visbūtiskāko pašsajūtā. Piemēram – šodien biju neiecietīgs, pie mazākā sīkuma uzsprāgu… Šodien viss veicās kā pa sviestu… Piecēlos ar brīnišķu viegluma sajūtu, lai gan vēlu aizgāju gulēt un biju tik noguris… Nekas nevedās, viss krita no rokām…
Tā fiksējam vismaz divus mēnešus. Pēc tam ierakstus salīdzinām. Ātri vien kļūst skaidras kopsakarības: kura Mēness fāze un kura diena tajā ir bijusi labvēlīgāka, kad viss izdevies veiksmīgi, ritējis kā pēc notīm. To atzīmējam un ņemam vērā. Ja zinām, ka šis nav atbilstošākais laiks aktīvai rosībai, jaunu darbu uzsākšanai vai panākumu gūšanai, par visām varītēm nekāpjam tajā laivā. Nevis sēžam un kreņķējamies – ak, kāpēc man tā neiet?! Taču arī šajā, it kā nedraudzīgajā laikposmā varam atrast to, kas rada labsajūtu.
Dzīvojot saskaņā ar Mēness ciklu, esam veselāki, spējam gūt vairāk psihiskas labsajūtas un panākumu.
Ko varam darīt zaļaākai dzīvei ✔ Pērkam mazāk. Pārdomājam vajadzības. Nepērkam lietas, bez kā tomēr varam iztikt. Izvairāmies no impulsīviem pirkumiem. Neie- gādājamies to, ko iespējams pagatavot pašiem. ✔ Piešķiram lietām otru dzīvi – pirms kaut ko izmest atkritumos, pārdomājam, vai nevajadzīgajai mantai nevaram atrast jaunu īpašnieku. ✔ To, kas vairs nav izmantojams, izmetam pareizi, videi saudzīgi. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, baterijām un akumulatoriem. ✔ Dedzināt nedrīkst gandrīz neko! Arī papīru ne, jo tas mēdz būt balināts ar hloru, kas ir toksiska viela. ✔ Iepirkties ejam ar savu auduma maisiņu. Lejamam vai beramam pārtikas produktam ņemam līdzi savu toverīti. ✔ Veikalā izvēlamies pēc iespējas mazāk iepakotu produktu. Lūkojam, lai iepakojums ir vairākkārt izmantojams, tātad to drīkst likt šķiroto atkritumu konteinerā (papīrs, tetrapaka, polietilēns, PET, stikls). ✔ Produktus, kas lēni bojājas, pērkam vairumā. Tā ir mazāk liekas taras, ietaupās laiks un resursi, ko patērētu, katru nedēļu braucot pēc šīs pārtikas. ✔ Ēdienu uzglabājam rūpīgi. Sabojāti produkti rada nevajadzīgu resursu zudumu un vides piesārņojumu. ✔ Kafijas biezumi lieliski der kompostam, jo tajos ir daudz slāpekļa – mēslojam istabas augus. ✔ Pērkam ilgstošas lietošanas preces, nevis vienreizējos skuvekļus, plastmasas galda piederumus, papīra mutautiņus un pamperus. ✔ Izmantojam uzlādējamos akumulatorus vienreizlietojamo bateriju vietā. ✔ Nomainām kvēlspuldzes pret energoefektīvām spuldzēm vai gaismas diodēm – tās kalpo 5 līdz 10 reizes ilgāk, patērē 4 līdz 5 reizes mazāk elektrības. ✔ Noblīvējam logus un siltinām māju! Pat ja šādi nemazinām apkures rēķinu, taupām dabas resursus. ✔ Ja elektroierīci neizmantojam, to ne tikai izslēdzam, bet arī atvienojam no elektrības. Piemēram, televizors gaidīšanas režīmā patērē 25 procentus no strādājošas elektroierīces enerģijas. ✔ Izmantojam labāk dušu, nekā vannu. Tīrot zobus, aizgriežam ūdens krānu. Arī mazgājoties dušā, to varam izdarīt, kamēr ieziepējam ķermeni vai mazgājam matus. ✔ Gatavojot ēdienu, pārsedzam trauku ar vāku. Šādi samazinām enerģiju, ko patērē plīts. Piemēram, kartupeļus gatavojot, tiek izlietots ievērojami vairāk enerģijas, nekā tos audzējot, tāpēc dabai draudzīga izvēle ir uzlikt katlam vāciņu. ✔ Izslēdzam elektrisko plīti, pāris minūtes pirms vēl maltīte ir gatava. ✔ Visvairāk elektrību taupa indukcijas un stikla keramikas plīts virsmas. ✔ Veļas mašīnu iedarbinām tikai tad, kad tā pilna ar drēbēm. Darbinot pustukšu, lieki tērējam elektrību. Uzstādām minimālo iespējamo temperatūru. Liekam precīzi tik daudz veļas pulvera, cik ieteikts preces aprakstā uz paciņas. ✔ Ļaujam izmazgātām drēbēm žūt dabiskā veidā, nevis žāvējam tās elektroierīcē. ✔ Ja vien iespējams, izmantojam papīra lapas abas puses. ✔ Pērkot izvēlamies drēbes, ko drīkst mazgāt. Ja nesīsim tīrīt ķīmiski, pēc tam tās izdalīs kaitīgas vielas. ✔ Lietojam videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus vai tādus, kas nesatur fosfātus, hloru, papildu smaržvielas vai krāsvielas. ✔ Izmantojam tautas līdzekļus. Piemēram, plīts virsmu var lieliski notīrīt ar sodas, sāls un karsta ūdens maisījumu. Pods un vanna atkal būs spodri, ja iekaisa sodu un pievieno etiķi, pēc tam virsmu noberž ar papīra dvieli. Stikla spodrināšanai der etiķis, ko sajauc vienādās daļās ar ūdeni un izsmidzina uz stikla. Notīra ar avīzes lapu. ✔ Ja nespējam atteikties no smaržām, izsmidzinām tās uz matiem vai apģērba, bet ne uz ādas. Iesaka izdevums Zaļais ceļvedis. Gudrai un videi draudzīgai izvēlei (lasāms arī: www.zb-zeme.lv/images/viss%20kopaa.pdf) un interneta lietotāji.
|
Lasiet arī pieredzes stāstus par zaļāku dzīvošanu:
Dvēsele priecājas, gaiss tīrāks
Zaļākam dzīvesveidam pievērsušies pēc bērnu piedzimšanas
