Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu 28
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pesticīdu migla laukos kļuvusi par ierastu skatu. Industriālie zemnieki indē nezāles, kukaiņus, sēnītes, savu tiesu dabū arī kaimiņa dārzs vai lauks.
Iedzīvotāju sūdzību skaits par sintētisko pesticīdu lietošanu strauji palielinās, vairāk nekā 10 tūkstoši atbalstījuši aizliegumu lietot indes laukos māju tuvumā, vides aktīvisti rīko kampaņu “#DzīvāZeme”. Latvija mostas, lai aizsargātu savu zemi.
Migla pie Višķu ezera
“Dzīvoju laukos, man ir pieci bērni un interese par pesticīdiem sākas tajā brīdī, kad redzu, kā nedēļu pirms labības pļaujas pa lauku brauc traktors un kaut ko smidzina.
Redzu miglu pie Višķu ezera un zinu, ka tā rodas no indes vai mēslojuma un nonāks arī ūdenī, ezers pamazām aizaug, slimākas kļūst zivis un cilvēki mirst ar vēzi,” saka Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas “#DzīvāZeme” veidotājām.
Viņa dzīvo piecu hektāru saimniecībā Daugavpils novada Ambeļos, audzē dārzeņus, tur govi un bariņu pīļu. Strādā ar folkloras kopām un raksta projektus, vīrs – amatnieks, liek skaidu jumtus.
No pavasara Ilze sākusi apciemot apkārtnes ļaudis, kas dzīvo blakus lielo zemnieku laukiem, un izvaicājusi, vai jutušies apdraudēti miglošanas laikā.
Nepatīkamu gadījumu bijis daudz, lauka apstrādi parasti veicot traktorists, kam vienalga, kas notiek blakus laukā.
“Vai tie ir atarti kartupeļi, vai bišu stropi, viņš atbrauc un miglo, pat neņem vērā, ka turpat blakus saimnieks vāc kartupeļus! Migla ar ķīmiju nāk virsū, lasītāji bēg projām, saimniece skrien pie traktorista un saka, lai taču apstājas, viņš – nē, darīšu, kas jādara,” šis ir tikai viens no stāstiem, ko Ilze uzklausījusi Naujenes pagastā.
Kāds savā pļavā atradis beigtu zaķi – visticamāk, dzīvnieks dabūjis nāvējošu indes devu pupu laukā, kuru tikko bija nomiglojis kaimiņš.
Pa starpu gadījies arī kas pozitīvs – bitenieks, ko lielzemnieks allaž pabrīdinot par bitēm bīstamiem lauku darbiem.
Kampaņā vēloties pievērst uzmanību pesticīdu pārmērīgajai, bieži vien nevajadzīgajai lietošanai un parādīt ceļu no Zemkopības ministrijas ierēdņu un industriālo zemnieku izdaudzinātā apburtā loka, sak, nebūs pesticīdu, nebūs ko ēst.
Latvijas bioloģisko zemnieku pieredze rādot ko citu, arī vairāki uzrunātie industriālie lauksaimnieki sākuši atzīt, ka pesticīdu lietošana pirms ražas novākšanas jāpārtrauc.
Ar miglotiem graudiem noindē sivēnmātes
Ar glifosātu apstrādātu graudu nāvējošo iedarbību piedzīvojusi uzņēmuma “Ulbroka” cūku ferma Stopiņu novadā, kas dzīvnieku barībā galvenokārt izmanto graudus (70– 75%).
Kad rudenī no jaunajiem graudiem cūkām nedaudz pastreikojis vēders, gremošanas traucējumus novērsuši ar medikamentiem, taču reiz parādījusies daudz lielāka problēma, stāsta galvenais veterinārārsts Agris Bokvalds.
“Lielā skaitā aizgāja bojā sivēnmātes, kas baro sivēnus. Patologanatomiskajā sekcijā atklājās, ka dzīvniekiem pa visu vēdera dobumu ir palielināta liesa un notikusi aknu deģenerācija. Sapratām, ka vainīga nav infekcija, bet saindēšanās ar barību. Laktācijas laikā sivēnmātēm notiek daudz aktīvāk vielmaiņa, tāpēc toksiska viela organismu piesārņo daudz ātrāk.”
Šaubu nebija, vainīgi graudi, kas pirms vākšanas, visticamāk, apstrādāti ar glifosātu. Līdzīga cūku nāve piedzīvota vēl vienu reizi.
Nomainījuši barības piegādātājus ar noteikumu, ka pirms novākšanas labības lauki netiek migloti ar glifosātu, ap 2014. gadu graudus audzē arī paši.
Laukus mēslojot ar digestātu jeb biogāzes ražošanas procesā pārstrādātiem cūku mēsliem, nezāles apkarojot ar sintētisku ķīmisku līdzekli, kas satur glifosātu, taču indēšana notiekot tikai pēc tam, kad novākta labība.
“Kultivējam augsni, lai nezāles sadīgst, un ar glifosātu attīrām no nezālēm. Pirms ražas vākšanas apstrādāt laukus ar glifosātu nav pieļaujami,” stingri nosaka uzņēmuma vadītājs Aivars Kokts.
Dzīvnieku saindēšanās un bojāeja no barības viņu fermā vairs nav atkārtojusies.
Savādas aknu un nieru kaites govīm un neizskaidrojamu caureju teļiem pēc jaunās graudu ražas barībā savā zemnieku saimniecībā “Dimanti” novērojusi īpašniece Sandra Stricka.
“Neviens nav teicis, ka šīs problēmas rodas tieši no miglotajiem graudiem, bet mums ir pamatotas aizdomas. Sabiedrībai pašai ir jāpieprasa pārtraukt šo neprātīgo praksi, jo skaidrs, ka zemnieks vai Zemkopības ministrija to neprasīs tāpēc, ka tas skar ekonomiskās intereses.”
Nedzīvos blakus rapšu laukam
“Pašlaik glifosātu aizliegts lietot kā desikantu kultūraugu nokaltēšanai,” atgādina Zemkopības ministrija (ZM). Pārkāpuma gadījumā paredzēts administratīvais sods un platībmaksājumu samazinājums.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pēdējos piecos gados nav konstatējis nevienu glifosāta atliekvielu pārsniegumu.
Pērn ražas novākšanas laikā no saimniecībām paņemti ap 150 graudu un rapša sēklu paraugi, no tiem atliekvielas netika konstatētas 64 gadījumos, pieļaujamās robežās – 86 paraugos.
Toties šogad 11 gadījumos glifosāta atliekvielas konstatētas blakus teritorijās. Pērn tie bija 13 gadījumi, kas apliecina, ka dzīve industriālo lauksaimnieku kaimiņos var būt apdraudēta.
Iedzīvotāju sūdzības par pesticīdu izmantošanu no 2016. gada pieaugušas trīskārt, sasniedzot 180, un cik nav gadījumu, kad mierīgu kaimiņattiecību dēļ iespējamais pārkāpums palicis noklusēts.
Arī 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstīta iniciatīva tīmekļa platformā “ManaBalss”, kas pieprasa Saeimai aizliegt pesticīdu lietošanu apdzīvoto lauku māju tuvumā, neliecina, ka industriālo zemnieku tuvumā ļaudis justos droši.
“Zinu jaunās ģimenes, kas gribētu no pilsētas pārcelties uz laukiem, meklē dzīvesvietu, bet palikušas tikai apcirptās viensētas labības vai rapšu lauka vidū, kur dzīvot nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Tā ir mūsu laika traģēdija,” spriež I. Mežniece.
Skaidrāku ainu, kā tuvējie labības un rapšu lauki ietekmē iedzīvotāju veselību, parādīs starptautisks pētījums par pesticīdu, tostarp glifosāta, klātbūtni bērnu un pieaugušo organismā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta pētnieku savāktos 400 urīna paraugus no 100 cilvēkiem, kas dzīvo Zemgalē un Kurzemē, septembrī sūtīs uz laboratoriju Francijā.
Paraugi ņemti gan ziemā, kad nenotiek lauku apstrāde, gan laikā, kad tos miglo. Puse iesaistīto dzīvo ne tālāk par 250 metriem no lauksaimniecības zemes, otra puse – tālāk par 500 m.
Analīžu rezultāti gaidāmi nākamā gada aprīlī.
“Tik liela mēroga pētījums, kas vērsts uz sabiedrības veselību, Latvijā notiek pirmo reizi,” norāda RSU vadošā pētniece Inese Mārtiņsone. Par ķīmisko vielu pētniecības turpinājumu zinātnieki cenšoties pārliecināt savu vadību un iesaistītās ministrijas.
Video:
Prasa glifosātam pagarinājumu
Patlaban atļautais glifosāta lietojums visā Eiropas Savienībā (ES) noteikts līdz 2022. gada 22. decembrim. ZM informē, ka šovasar komersanti ES iesnieguši pieteikumu un dokumentus ar lūgumu saglabāt glifosāta lietojumu arī turpmāk.
“Dokumentācijā iekļauti ap 1000 pētījumu un 12 000 publicētu zinātnisko rakstu, kas ES atbildīgajām iestādēm būs jāizvērtē, lai secinātu, vai pati viela un pašreiz atļautie lietojumi būtu saglabājami arī pēc 2022. gada,” skaidro ZM.
Vēlme pagarināt pesticīdu lietošanu nesaskan ar Eiropas Komisijas (EK) izsludināto Eiropas Zaļo kursu un stratēģijām, kas pieprasa līdz 2030. gadam ķīmisko pesticīdu izmantošanu samazināšanu par 50%.
Par ambiciozu šo mērķi nosaukusi ZM. Vispirms esot jāizstrādā un jāievieš drošas un efektīvas alternatīvas, taču Latvijā visvairāk audzētajiem kultūraugiem kviešiem un rapšiem tādas nav pieejamas.
Kamēr nebūs pētījumu par drošām alternatīvām metodēm, jāiztiek ar integrēto augu aizsardzību.
“Ir tāds teiciens, ka par ļaužu veselību pirmais atbildīgais ir zemnieks. Viņš atbild par to pārtiku, ko audzē un piegādā cilvēkiem, tāpēc man grūti saprast, kas notiek to lauksaimnieku prātā, kas vieglu roku izmanto pesticīdus, pirms kulšanas apstrādā laukus ar glifosātu,” saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kurš septembra sākumā tiešsaistes tikšanās laikā pasūdzējās ES lauksaimniecības komisāram Janušam Voicehovskim, ka pie mums vairāk tiek atbalstīti industriālie lauksaimnieki.
Vai tas ko mainīs? Ja EK piespiedīs kļūt zaļākiem obligātā kārtā un par neizdarībām dabūsim pērienu, cerība esot, turklāt Latvijā arvien vairāk rodas saimniecību, kas jau tagad ražo pārtiku cilvēkiem, nevis industriālu produktu.
Eksperta viedoklis
Pārtikas graudiem jāaizliedz glifosāts
Jana Simanovska, vides inženierzinātnes doktore, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja: “Sintētiskie ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi jālieto kā pēdējie, kad izmēģināti visi citi pasākumi un nekas nav līdzējis. Eiropas Parlamenta pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīva nosaka, ka visiem vajadzētu strādāt pēc šāda principa, bet realitātē tā nenotiek.
Glifosātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošana pirms labības pļaujas neatbilst integrētās lauksaimniecības metodēm un nav pieļaujama.
Piemēram, Dānijā graudiem, kas paredzēti pārtikai, vispār aizliegts lietot glifosātu. To vajadzētu aizliegt arī Latvijā.
Lauksaimniecības politikas stratēģijā 2021.–2027. gadam ar platību maksājumiem zemniekiem būtu jāuzliek pienākums vairāk rūpēties par vidi – mazāk izmantot pesticīdus un meklēt citas augu aizsardzības metodes.
Līdz šim ļoti daudz naudas ieguldīts tieši pesticīdu izpētē, testēšanā un radīšanā, taču ne mazāks finansējums pienāktos pētniecībai no pesticīdiem brīvām metodēm un par tām izglītot lauksaimniekus.
Sarunās ar zemniekiem dzirdētās atrunas, kāpēc viņiem būtu jāiztiek bez pesticīdiem, bieži vien ir saistītas ar citu metožu nezināšanu, izglītības trūkumu.
Pesticīdu samazinājumam vai aizliegumam jānotiek visā Eiropā. Ja vienā valstī pieņems stingrus mērus, zemnieki būs spiesti pārtraukt savu darbību un iedzīvotāji pirks lētāko importa pārtiku.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
