Ir nepieciešams, lai adopcijai savu piekrišanu dod visi tās dalībnieki: 0
1) adoptētājs;
2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu;
3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē, vai citā ģimenē;
4) aizbildnis.
Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to kā notariālu aktu vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē. Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:
• aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;
• adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;
• aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.
Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tostarp viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tostarp viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību un priekštečiem.
Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību.
Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datus.
Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.
UZZIŅA
Visus ar adopciju saistītos jautājumus regulē Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi Nr. 111 “Adopcijas kārtība”.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
