Grib uzlabot situāciju darba tirgū, mazinot humanitāro speciālistu skaitu 2
Tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, kā arī ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars, šodien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
EM rosina par 47% palielināt augstskolu absolventu skaitu eksaktajās un inženierzinātnēs.
Ašeradens uzskata, ka EM ir jāuzņemas atbildība par darba tirgus attīstību, kā arī viņa ieskatā ir jāaktivizē darbs pie trīs ministru – ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes – padomes izveides, kas risinātu ar darba tirgu saistītos būtiskos jautājumus.
EM rosina līdz 2020.gadam ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus, – matemātikā par 52% jeb no 5200 līdz 8000 skolēniem, dabaszinībās 2,3 reizes jeb no 2600 līdz 6000 skolēniem, bet svešvalodās divarpus reizes jeb no 4000 līdz 10 000 skolēniem.
EM rosina arī panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000.
Plānots arī samazināt jauniešu skaitu bez profesijas un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Savukārt pieaugušo izglītībā paredzēts iesaistīt 2,3 reizes vairāk cilvēku jeb no 65 000 līdz 150 000 cilvēku.
EM atzīst, ka patlaban pastāv neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, piemēram, 2022.gadā pārpalikums aplēsts 10 000, vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem – 2022.gadā iztrūkums būs 16 000.
Pēdējo desmit gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos darbaspēka piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums – aptuveni 30 000, turklāt iztrūkums būs vērojams teju visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.
Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem neturpina mācības augstākās izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Nemainoties šai proporcijai, 2022.gadā vairāk nekā 25 000 jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu. Patlaban arī vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.
Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022.gadam var samazināties par vairāk nekā 60 000, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei.
EM gan prognozē, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022.gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.
