Irāna materiālu atombumbas radīšanai varētu izgatavot dažu mēnešu laikā: ASV grib saglābt kodolvienošanos 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidenta amatā stājoties Džo Baidenam, aktivizējušies centieni atdzīvināt 2015. gadā panākto vienošanos, kas ierobežo Irānas kodolprogrammu. Prezidenta Baraka Obamas laikā panākto pasaules lielvalstu un Irānas vienošanos pēc tam asi kritizēja un no tās atteicās nākamais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps.
Atsakās no “maksimālā spiediena” politikas
ASV Valsts departaments paziņojis, ka Vašingtona ir piekritusi Eiropas Savienības uzaicinājumam atsākt sarunas ar Teherānu par atgriešanos pie kodolvienošanās.
Izrādot labas gribas žestu, Baidena administrācija atsauca Trampa pērn iesniegto prasību, lai ANO Drošības padome pret Irānu atkārtoti ievieš iepriekš atceltās starptautiskās sankcijas par to, ka tā pārkāpj kodolvienošanās nosacījumus.
ANO Drošības padomes dalībvalstis pret to iebilda, norādot, ka ASV vairs nav vienošanās dalībvalsts. Šis jautājums Trampa laikā radīja spriedzi Vašingtonas attiecībās ar Eiropas valstīm, kas vēlējās glābt vienošanos ar Irānu.
Baidena administrācija arī atvieglojusi ceļošanas nosacījumus tiem Irānas diplomātiem, kuri ierodas ASV uz ANO sanāksmēm. Ar šiem soļiem Vašingtona signalizē par atteikšanos no Trampa administrācijas īstenotās “maksimālā spiediena” politikas, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Vašingtona esot gatava atgriezties pie sarunām oriģinālajā formātā, kurā ir piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis – ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Britānija –, kā arī Vācija un Irāna.
Vašingtona nav piedalījusies šajās sarunās kopš Trampa administrācija 2018. gadā izstājās no vienošanās un sāka Irānai piemērot jaunas sankcijas, norāda “AP”.
Irānā jūnijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas, un nav zināms, vai valsts augstākā politiskā un militārā vadība šādos apstākļos būs gatava sarunām ar Vašingtonu.
Tomēr Irānu pamatīgi ir novājinājušas gan sankcijas, gan arī koronavīrusa izraisītā pandēmija, kas varētu pamudināt Teherānu uz izlīgumu. Baidena administrācijas diplomātija ir satraukusi ASV sabiedrotos, kuri bažījas par Irānas aktivitātēm Tuvajos Austrumos.
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņojis, ka “atgriešanās pie vecās vienošanās nobruģēs Irānai ceļu uz kodolarsenālu”.
Kas spers pirmo soli?
Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs paziņojis, ka ASV vispirms jāatceļ Trampa laikā Irānai piemērotās ekonomiskās sankcijas, un tikai tad Irāna sēdīsies pie sarunu galda. Šādu pozīciju Teherāna ir ieturējusi kopš Trampa administrācijas izstāšanās no kodolvienošanās.
Savukārt Vašingtona uzstāj, ka Irānai jāsper pirmais solis un jāatgriežas pie vienošanās nosacījumu pildīšanas. Irāna arī bija draudējusi, ka ierobežos Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektoru darbību valstī, tomēr piekrita ļaut inspektoriem nākamos trīs mēnešus apmeklēt Irānas kodolobjektus. Inspekcijas gan nedrīkstēs būt negaidītas un notiks ierobežotā apjomā.
Lai arī panāktā vienošanās neatrisina jautājumu par to, kura valsts piekāpsies pirmā, tā abām pusēm dod laiku sarunām.
Baidens vairākkārt ir teicis, ka ASV atgriezīsies pie kodolvienošanās, ja Irāna pildīs tās nosacījumus, tomēr viņa padomnieku vidū ir dažādi viedokļi par to, vai jācenšas panākt vienošanās atjaunošana tās vecajā formā vai arī jāmēģina to paplašināt, raksta izdevums “Politico”.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Vašingtona gribētu “nostiprināt un pagarināt vienošanos”. Viņš arī norādīja, ka Baidena administrācija pievērsīsies Irānas destabilizējošajai rīcībai reģionā un tās ballistisko raķešu programmas attīstībai. Teherāna līdz šim ir uzstājusi, ka citi jautājumi sarunās nav apspriežami.
Irāna aktivizē darbu kodolobjektos
Pēdējās nedēļās Irāna ir ievērojami pastiprinājusi aktivitātes savos kodolobjektos, pārkāpjot vienošanās nosacījumus, norāda “Politico”.
Bažas rada tas, ka Irāna ir sākusi bagātināt urānu līdz 20% līmenim un sākusi metāliskā urāna ražošanu. Šie soļi ir būtiski ceļā uz kodolieroču izgatavošanu. Kodolvienošanās ļauj Irānai bagātināt urānu tikai līdz 3,67% atzīmei.
Irāna arī bija piekritusi neizgatavot metālisko urānu 15 gadus. Kodolieroču neizplatīšanas jautājumu eksperte Lora Rokvuda norāda, ka “Irānai nav nekāda miermīlīga vai civila pamatojuma, kas liktu tai bagātināt urānu līdz 20%”. Tas pats ir sakāms arī par metāliskā urāna ražošanu, viņa teica intervijā “Politico”.
Irāna uzstāj, ka tā ražo metālisko urānu, lai iegūtu kodoldegvielu pētniecības nolūkiem domātam reaktoram.
Eksperti uzskata, ka šobrīd Irāna materiālu atombumbas radīšanai varētu izgatavot trīs līdz četru mēnešu laikā, norāda laikraksts “USA Today”.
Kodolvienošanās 2015. gadā tika noslēgta, lai liegtu Irānai iespēju iegūt kodolieročus, kaut gan Teherāna noliedz, ka tai būtu šādi plāni. sts
