Grib papildināt lielo ierēdņu armiju: valsts iestādes prasa 2500 jaunu amata vietu 13
“Kā tad dursim? Ar sāpēm vai bez sāpēm?” vaicāja blēdis Spuļģīts, izliekoties vakcinējam Kņopienes kazu filmā “Dāvana vientuļai sievietei”. Šie vārdi neviļus nāk prātā, domājot par to, vai un kurš ir gatavs “durt” vai “griezt” tajā “kazā”, kas tiek barota no nodokļu maksātāju kabatas – valsts ierēdniecības korpusā.
Neskatoties sabiedrības nemitīgo šķendēšanos par uzpūsto birokrātiju un lielo ierēdņu armiju valstī, izrādās, ministrijas un neatkarīgās institūcijas nesen nākušas klajā ar pieprasījumu pēc vēl teju 2,5 tūkstošiem jaunu amata vietu nākamajos trīs gados (601 nākamgad, 854 aiznākamgad un 995 vēl pēc gada). Vislielāko amata vietu skaitu pieprasījusi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Veselības ministrija.
Valsts kanceleja (VK), kas apņēmusies panākt valsts pārvaldes efektivizēšanu un darbinieku skaita samazināšanu, uzsver, ka tās ir tikai ministriju vēlmes un absolūti nenozīmējot, ka kāds tās apmierinās. “Par štata vietām vienmēr ir liela cīkstēšanās, lai tās nepieaugtu bezjēdzīgi. Vieglākais ir paprasīt – dodiet mums jaunas amata vietas, taču jāraugās uz situāciju kopumā, tāpēc arī esam mēs, lai izvērtētu, cik tas ir pamatoti,” skaidro VK pārstāve Ieva Aile. Viņa piebilst, ka pat premjers ir atzinis – nereti ministrijas jauno politikas iniciatīvu raksta “rakstīšanas pēc”, ļoti labi apzinoties, ka nevar sadalīt vairāk naudas, nekā tās ir.
Tomēr ministriju un neatkarīgo institūciju papildu amata vietu pieprasīšana ne vienmēr nozīmē jaunus papīru kalnu ražotājus un kafijas dzērējus kabinetos, jo Latvijā valsts pārvaldes uzbūves īpatnību dēļ ministriju tiešā padotībā strādā gan policija, gan glābšanas dienesti, gan daļa skolu, muzeju un sociālās aprūpes centru.
Taču nav pamata vainot sabiedrību, ka tā visus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošos dēvē par vienu lielu birokrātijas vai ierēdņu armiju. Mūsu valsts sistēma ir tik sarežģīti “būvēta”, ka pat paši ierēdņi atzīst – to izskaidrot ir grūti un tajā putrojas pat lēmējvara. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc radies priekšstats par netveramu ierēdņu armiju.
Patlaban Latvijā aptuveni 173 000 cilvēku strādā tieši vai netieši no nodokļu maksātāju naudas apmaksātās darba vietās.
Plašāk – “Latvijas Avīzes” 9.novembra numurā vai e-izdevumā.
