Grib padarīt naturalizāciju “draudzīgāku” 0
Saeimas Saliedētības komisijas paspārnē izveidotā naturalizācijas darba grupa pagājšnedēļ iepazīstināja ar priekšlikumiem, kā iedvest “otru elpu” pilsonības iegūšanas procesam.
Pēc oficiālās statistikas, naturalizācijas process Latvijā ir teju vai apstājies un gada laikā pilsonību šādā veidā iegūst tikai aptuveni 2000 cilvēku. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktā nepilsoņu aptauja uzrāda, ka galvenie iemesli, kādēļ viņi nevēlas naturalizēties, ir pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski, cerība uz kādiem atvieglojumiem un iespēja vieglāk ceļot uz NVS valstīm.
“Šie iemesli ir tādi, ko Latvijas valsts nevar īpaši ietekmēt. Tādēļ nav ko cerēt, ka tuvākajos gados piedzīvosim lielu naturalizācijas pretendentu skaita pieaugumu,” stāstīja naturalizācijas veicināšanas darba grupas vadītājs Valdis Liepiņš (Reformu partija).
Tādēļ darba grupa savā ziņojumā koncentrējusies nevis uz to, kā palielināt pilsonības pretendentu skaitu, bet gan uz to, kā uzlabot naturalizācijas procesa kvalitāti, lai jaunajiem pilsoņiem būtu vieglāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Vienlaikus gan viņš cer, ka pieaugs arī nepilsoņu vēlme naturalizēties.
Darba grupas priekšlikumi sadalīti trijos blokos. Pirmais no tiem – “Komunikācija par naturalizēšanos” – paredz PMLP interneta mājaslapu pārveidot lietotājam draudzīgākā veidolā, izveidot naturalizāciju motivējošus informatīvos materiālus (kā labu piemēru deputāti minēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras videoklipu par Latviju kā pievilcīgu vietu ārzemju investīcijām), kā arī atspēkot mītu par sarežģītajiem naturalizācijas eksāmeniem. Otrs priekšlikumu bloks paredz mainīt naturalizācijas eksāmenus, papildinot to saturu ar jautājumiem par Latvijas mūsdienu kultūru, un pārveidot pašus eksāmenus, lai tie būtu vairāk izpratnes, nevis atmiņas pārbaudījumi. Tāpat paredzēts internetā publicēt pirmseksāmenu testus. Trešajā blokā “Pretendentu sagatavošanās” paredzēts izveidot īpašus kursus, kur pilsonības gribētāji varētu gūt ne tikai valodas zināšanas, bet arī padziļinātu izpratni par Latvijas vēsturi un kultūru. Tiesa, šis prieks nav lēts. Pēc deputātu aplēsēm, 500 līdz 1000 nepilsoņu sagatavošana izmaksātu aptuveni 100 000 līdz 200 000 latu. Šos kursus varētu apmeklēt arī nesen naturalizētie pilsoņi, kuri vēlas atjaunot vai uzlabot savas zināšanas, turklāt tiem būtu jābūt pieejamiem arī internetā. Darba grupa paredzējusi arī ieviest īpašu svinīgu ceremoniju uzņemšanai pilsonībā. Tas jau ir iestrādāts nesen grozītājā Pilsonības likumā.
Naturalizācijas tempi no 2002. – 2012. gadam
| Gads | Naturalizēto skaits |
| 2002. | 9844 |
| 2003. | 10 049 |
| 2004. | 16 064 |
| 2005. | 19 169 |
| 2006. | 16 439 |
| 2007. | 6826 |
| 2008. | 3004 |
| 2009. | 2080 |
| 2010. | 2338 |
| 2011. | 2467 |
| 2012. | 2213 |
Nepilsoņu skaits un vecums (uz 2013. gada 1. janvāri)
| Līdz 15 g. v. | 8290 |
| 16–18 gadi | 2085 |
| 18–30 gadi | 23 428 |
| 31–40 gadi | 34 209 |
| 41–50 gadi | 46 241 |
| 51–60 gadi | 65 084 |
| 61–70 gadi | 51 730 |
| 71 un vecāki | 66 537 |
| Kopā | 297 604 |
| No visiem iedz. | 13,53% |
