Grib novērst Rīgas dominanti parlamentā 0
Saeimas vēlēšanās no Rīgas vēlēšanu apgabala būtu jāievēl 30 deputāti, nevis 35 parlamentārieši, kā tas ir tagad. Tas ir viens no opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) ierosinājumiem, kas iekļauts Saeimas vēlēšanu likuma grozījumos. Tajos arī paredzēts, ka balsstiesīgie ārzemēs varētu izvēlēties, par kura vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu balsot, ja to dara pa pastu, – tagad viņi var savu balsi atdot tikai par Rīgas sarakstu.
Abi šie priekšlikumi jau iepriekš ir apspriesti, bet trešā V. Valaiņa ideja ir jaunāka.
Viņš rosina, ka katrā apgabalā var startēt tikai tajā deklarētās personas, lai novērstu Rīgas dominanti parlamentā un “lokomotīvju” izvietošanu reģionos.
Saeimas darba kārtībā jau ir Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi, kurus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja izskatīšanai 2. lasījumā – uz to V. Valainis bija iesniedzis savus priekšlikumus. Taču komisija uzskatīja, ka tie ir konceptuāli jauni ierosinājumi, iesakot politiķim tos sagatavot kā atsevišķu projektu, un priekšlikumus noraidīja, bet Saeimai par tiem vēl drīzumā būs jālemj.
V. Valainis skaidroja, ka ar katrām vēlēšanām no Rīgas ievēlamo deputātu skaits palielinās.
To nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanām. Tādā gadījumā no Rīgas būtu jāievēl 27 deputāti, norādīja V. Valainis. Taču Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ieskaitīti arī balsstiesīgie pilsoņi ārzemēs. Tā veidojas lielāks no Rīgas ievēlamo deputātu skaits. Pilsoņi ārvalstīs var balsot tikai par Rīgas sarakstu, kas arī neapmierina deputātu, kurš rosina paredzēt viņiem iespēju izvēlēties, par kura apgabala kandidātiem nodot savu balsi.
“Skatoties migrācijas datus, no reģioniem aizbraukušo skaits ir lielāks nekā no Rīgas. Uz Angliju un Īriju jau pārsvarā brauc no reģioniem,” uzskata V. Valainis.
“Ja nekas netiks darīts, tad atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju pieaugs. Rīdzinieki pie vēlētājiem aizbrauc ar skaistām runām pirms vēlēšanām, bet viņi dzīvo citu dzīvi, un šiem deputātiem grūti saprast, kas ir Latgales problēmas,” uzskata V. Valainis. Viņaprāt, arī Saeimas īstenotā politika līdz ar to ir par labu Rīgai.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka visi deputāta priekšlikumi ir tehniski īstenojami un neprasa papildu izdevumus. Taču tā ir politiķu izšķiršanās. Viņš apstiprināja, ka laikā, kad pirms 13. Saeimas vēlēšanām noteica mandātu skaitu Rīgas vēlēšanu apgabalā, Rīgā bija 27% vēlētāju, bet ārvalstīs – 8%, bet tagad jau šis skaits ārzemēs pieaudzis līdz 9%.
Citu Eiropas valstu prakse liecina, ka var būt dažādi risinājumi – ārvalstīs dzīvojošie tiek pieskaitīti galvaspilsētas apgabalam, bet ir arī gadījumi, kad ārzemēs veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. R. Eglājs atgādināja, ka 11. Saeima jau bija pieņēmusi likuma grozījumus, kuros paredzēja, ka ārvalstīs dzīvojošie var balsot par jebkura apgabala kandidātiem, bet Valsts prezidents šo likumu atdeva atpakaļ Saeimai, un tā prezidenta viedokli respektēja.
“Šīs Saeimas laikā, visticamāk, būs vērienīgāki grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā,” pieļāva R. Eglājs. Līdz vēlēšanām ir pietiekami daudz laika, lai tādus izvērtētu.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks “LA” atzina, ka saistībā ar ierosinājumu par deputātu skaita ierobežošanu Rīgā Nacionālā apvienība (NA) jau iepriekš esot piedāvājusi kādu citu iniciatīvu, jo proporcionalitātes princips vēlēšanās nav ievērots. Latgalē vēlētāju skaits ir lielāks, nekā tur faktiski dzīvo – līdz ar to Latgalē uz vēlēšanām aizgājušo balss ir daudz vērtīgāka nekā Vidzemē. Kā novērots, tad Vidzemē, jo īpaši Pierīgā, balso arī rīdzinieki un citu apgabalu vēlētāji.
Tāpēc NA aicināja mandātu skaitu katrā apgabalā noteikt nevis pirms, bet pēc vēlēšanām, ņemot vērā to, cik balsstiesīgo ir piedalījušies vēlēšanās, skaidroja J. Iesalnieks. Viņš piekrīt, ka ievēlamo deputātu skaits Rīgā ir mākslīgi palielināts, jo daudzi, kas atrodas ārvalstīs, ir deklarēti kādā no Latvijas reģioniem.
“Saskaņa” gatava atbalstīt
Piedāvātās likuma izmaiņas varētu atbalstīt “Saskaņa”, lai gan tās deputāts Valērijs Agešins uzsvēra, ka pagaidām varot paust tikai savu personīgo viedokli. Viņaprāt, visi priekšlikumi ir pamatoti. Pirms katrām vēlēšanām zvanot cilvēki no ārzemēm un vaicājot, kāpēc viņi nevar balsot par kandidātiem Kurzemē, kur ir dzīvojuši vai joprojām deklarēti, kur arī ik pa laikam ierodas savās mājās.
Tāpat V. Agešinam būtu pieņemams, ka kandidātus varētu pieteikt tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņi deklarēti, “jo deputātam ir sevi jāidentificē ar savu vēlētāju, nereti no atsevišķiem apgabaliem ievēl deputātus, kurus pēc tam nevar dabūt rokā”. V. Agešins dzīvo Liepājā un no Kurzemes ievēlēts Saeimā.
Savukārt J. Iesalnieks, kurš ievēlēts no Rīgas, uzskata, ka ierosinājums par deklarēto dzīvesvietu nebūtu atbalstāms, jo ir cilvēki, kas dzīvo, piemēram, Pierīgā (Vidzemē), bet viņu sociālā dzīve notiek Rīgā.
CVK mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Saeimā ir ievēlēti 46 rīdzinieki, bet pārējie deputāti kā savu dzīvesvietu ir norādījuši citu pašvaldību – lielākajā daļā no nedaudz vairāk kā 30 novadiem un pilsētām dzīvo pa vienam parlamentārietim. Pa diviem deputātiem ir no Siguldas, Ogres, Krimuldas, Carnikavas novada un Jelgavas. Trīs deputāti ir no Daugavpils novada, Ventspils un Jēkabpils, bet seši no Rēzeknes un Jūrmalas.
No “Jaunās Vienotības” līderiem, kas ir rīdzinieki, bet startējuši reģionos, Saeimā ievēlēja Arvilu Ašeradenu, Inesi Lībiņu-Egneri un Jāni Reiru, no Zaļo un zemnieku savienības – Raimondu Bergmani un Jāni Dūklavu, no “Attīstībai/Par” – Mārtiņu Bondaru un Juri Pūci, No Nacionālās apvienības – Ināru Mūrnieci, no Jaunās konservatīvās partijas – Jāni Bordānu, Krišjāni Feldmanu un Juri Jurašu. “KPV LV” un “Saskaņas” sarakstu līderi lielākoties kandidējuši apgabalā, kurā dzīvo.
JKP deputāts K. Feldmans “LA” sacīja, ka Saeimas vēlēšanās deklarētajai dzīves vietai nav nozīmes, jo arī deklarēšanās sistēma neesot pilnīga – ir gadījumi, kad cilvēks deklarēts vienā vietā, bet faktiski dzīvo citur. Saeimas vēlēšanās pilsoņiem ir iespēja izvēlēties, vai balsot par svešinieku.
“Man nekad neviens nav prasījis, vai esmu deklarēts Zemgalē, no kuras esmu ievēlēts,” sacīja K. Feldmans, kurš ar kolēģiem pēc vēlēšanām jau neskaitāmas reizes esot bijis Zemgales pašvaldībās un ticies ar cilvēkiem. “Es zinu Zemgales problēmas,” apgalvoja politiķis.
