Arodbiedrība: Virsstundas ir jāplāno tā, lai tās būtu vien “ārkārtas gadījumos” 5
Grozījumi Darba likumā, kas paredz virsstundu apmaksas regulējuma maiņu, izraisa pretējas nostājas atbildīgo institūciju vidū. Galvenais strīda ābols ir par to, vai mazāk par virsstundām vajadzētu maksāt tikai tiem uzņēmumiem, kuri būs vienojušies ar arodbiedrībām un noslēguši ģenerālvienošanos, vai visu tautsaimniecību nozaru pārstāvjiem – tāpat kā ir Lietuvā un Igaunijā.
Būvniecībā šāda pieeja darbojas labi
Pašreizējais regulējums nosaka, ka darba devējam jau no pirmās virsstundas darbiniekam ir jāmaksā 100% piemaksa par virsstundu darbu. “Praksē darba devējiem šīs piemaksas ir izrādījies pārāk liels finansiālais slogs, tādējādi liela daļa darba devēju virsstundas vispār neuzskaita un neapmaksā,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Turpinot, ka šā iemesla dēļ arī darba ņēmējs ir zaudētājs, jo nesaņem pienācīgu atalgojumu par papildus veikto darba apjomu. “Šobrīd Latvijā ir augstākais virsstundu apmaksas apmērs Baltijā, kas negatīvi ietekmē ārvalstu investoru piesaisti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu peļņu un to darbinieku atalgojuma apmēru.”
Lai risinātu problēmu, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) šā gada 12. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt, ka ar ģenerālvienošanos turpmāk būs iespējams virsstundu apmaksu noteikt ne mazāku par 50% ar nosacījumu, ja attiecīgajā ģenerālvienošanās ir noteikta būtiski lielāka nozares minimālā alga, salīdzinot ar valsts noteikto minimālo algu. Arī LDDK sniedza savu atbalstu, jo “izmaiņas veicinās virsstundu apmaksas jautājuma sakārtošanu, ievērojot Latvijas darba devēju konkurētspēju Baltijas reģionā un nozaru lielāku pašregulāciju”.
Viens no piemēriem ir būvniecība, kur Latvijā jau ilgstoši ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kā pamatā ir aplokšņu algas, neuzrādīti ienākumi un pat nereģistrēti nodarbināti darbinieki. “Lai situāciju risinātu, nozarē ir sperts nozīmīgs solis – panākta vienošanās par nozares koplīguma (ģenerālvienošanās) noslēgšanu, paredzot nozares minimālās darba algas būtisku paaugstinājumu pret valstī noteikto un virsstundu apmaksu 50% apmērā. Uzskatu, ka ikvienai nozarei ir iespēja sekot būvnieku piemēram, lai izmantotu ģenerālvienošanos kā pašregulācijas instrumentu godīgas konkurences veicināšanai, nozares attīstībai un aplokšņu algu izskaušanai,” rezumē L. Meņģelsone.
Piemaksa par virsstundām jāsamazina visiem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apjomā par papildu nostrādātajām stundām visās tautsaimniecības nozarēs. Norādot, ka ir arī saņēmuši priekšlikumus no reģionu uzņēmējiem, ka virsstundu samaksu vajadzētu samazināt vēl lielākā apjomā, jo radušās problēmas ar darbaspēku, kas lielā skaitā ir aizbraucis, gan arī esošo darbinieku atalgošanu par labi paveiktu darbu un virsstundām.
“Pašreiz bizness ir nostādīts ļoti neapskaužamā situācijā – no vienas puses, jābūt konkurētspējīgiem, no otras puses, jāsamaksā augstākie darbaspēka nodokļi Baltijas valstīs un arī virsstundu darbs 100% apjomā, lai gan kaimiņvalstis jau atteikušās no šīs situācijas, paredzot tikai 50% samaksu visām nozarēm, nepiemērojot papildu noteikumus,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Regulējums esot būtisks gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.
Tomēr LTRK protestē pret tām izmaiņām Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk 50% par virsstundām varēs maksāt tikai tie uzņēmumi, kuri būs vienojušies ar arodbiedrībām un slēgs ģenerālvienošanos. “Šāda pieeja nerisinās valstī akūtas problēmas – virsstundu neuzrādīšanu, ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un tādējādi arī sociālo nodrošināšanu. Uzskatām, ka regulējums jāievieš visām nozarēm neatkarīgi no ģenerālvienošanās esamības, bet noslēgtas ģenerālvienošanās gadījumā – ja nozare par to vienojas, nosakot vēl zemākā apmērā,” papildina LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
Vai ir padomāts par pašiem darbiniekiem?
Jautāta par LTRK iebildumu pamatu, L. Meņģelsone akcentē: “LDDK kā sociālais partneris viennozīmīgi atbalsta virsstundu apmaksas noteikšanu 50% apmērā visiem strādājošajiem. Tomēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iebildumu dēļ par šo normu sociālajiem partneriem jau ilgstoši nav izdevies vienoties, un jautājuma risinājums ģenerālvienošanās veidā ir solis ceļā uz kompromisu.”
“Ja mēs vēlamies paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju uz darbinieku darba samaksas rēķina, tad LTRK iebildumi ir pamatoti,” savu nostāju pauž LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Nav svarīgi procenti, par ko šeit tik aktīvi tiek diskutēts, bet gan eiro, ko cilvēki saņem, lai nodrošinātu iztiku sev un savai ģimenei. Piemēram, Īrijā un arī Zviedrijā šī 50% piemaksa par virsstundu eiro izteiksmē ir apmēram četrarpus reižu lielāka nekā mūsu 100%. Iebilstam arī pret to, ka virsstundu darbs tiek uzskatīts par normu. Virsstundas ir jāplāno tā, lai tās būtu tikai kā rezerves variants ārkārtas gadījumos. Labāk šādas situācijas risināt, pieņemot jaunus darbiniekus, piemēram, uz pusslodzi, nevis regulāri strādājot virsstundas.”
