Foto – Karīna Miezāja

Finanšu ministrija grib atteikties no pirms diviem gadiem solītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājuma – nākamgad par diviem, bet no 2015. gada vēl par diviem procentpunktiem. 


Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

Lasīt citas ziņas

Tā vietā ministrija piedāvā ko citu: nākamgad samazināt IIN tikai par vienu procentpunktu un noteikt lielāku minimālo algu – 200 latu vietā tie būtu 225 lati (320 eiro) mēnesī. Savukārt nodokļa atvieglojums par apgādājamiem, kas pašreizējo 70 latu vietā no šā gada 1. jūlija būs 80 lati, nākamgad pieaugtu līdz 98 latiem (140 eiro) mēnesī.

Ar IIN neapliekamā daļa, kas patlaban ir 45 lati, turpmāk būtu atkarīga no ienākumu apmēriem pirms nodokļu nomaksas. Darbiniekam, kurš saņem līdz 400 latiem mēnesī, ar nodokli neapliekamā daļa būtu mainīga – no 46 līdz 84 latiem (120 eiro) mēnesī. Bet darbiniekam, kura mēneša ienākumi “uz papīra” pārsniedz 400 latus, ar nodokli neapliekamā daļa paliktu līdzšinējā – 45 lati. Šāds bruto algas apmērs izraudzīts tāpēc, ka patlaban to saņem 437 000 jeb 56% Latvijas iedzīvotāju.

Pasūtīju durvis par 409 eiro un paliku “bešā”! Populārs internetveikals piesaka maksātsnespēju, naudu pircēji neatgūst

No jaunā VID likuma pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm

Jaunā nedēļa iesāksies ar skarbiem laikapstākļiem, kas pēc tam uzlabosies

Kā atceramies, 2011. gada 7. septembrī finanšu ministrs Andris Vilks, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Zemnieku saeimas un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvji kopīgi parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2011. – 2014. gadam, cita starpā apņemoties pakāpeniski samazināt IIN likmi. No 2013. gada 1. janvāra 25 procentu vietā tā būtu 24 procenti, kā tas jau ir noticis. No nākamā gada 1. janvāra pēc šī plāna likme samazinātos līdz 22%, bet no 2015. gada 1. janvāra – vēl par 2 procentiem.

Parakstot šo nodokļu politikas stratēģisko plānu turpmākajiem trim gadiem, toreiz finanšu ministrs atzina: “Stratēģija, kas tiek parakstīta šodien, paredz prognozējamas nodokļu likmes, neieviest jaunus nodokļu objektus, kā arī būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Prognozējamai nodokļu politikai ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.”

Tagad finanšu ministrs runā, ka IIN samazināšana tomēr varētu nenotikt tā, kā tas lasāms viņa pašrocīgi parakstītajā nodokļu politikas dokumentā un pirms gada Saeimā pieņemtajos likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” labojumos. Jo, lūk, nodokļa likmes samazinājums līdz 20% budžetā iesitīšot 173,4 miljonu latu lielu robu.

Grozīt nodokļu politiku ministru spiež arī Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules banka, kas pārmet mūsu valdībai nerūpēšanos par trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Ministrija pašlaik pūlas pierādīt, ka, īstenojot šos priekšlikumus, iedzīvotāju papildu ieguvumi naudas izteiksmē gadā būšot lielāki, nekā samazinot IIN likmi no 24 līdz 22 procentiem, kā tas sākotnēji bija plānots (skat. tabulu nr. 1).

Tabula nr. 1. Ieguvumi 2014. gadā ģimenēm ar diviem strādājošajiem salīdzinājumā ar 2013. gadu

* Ar IIN 22% likmi, ceļot minimālo algu lidz Ls 225 un īstenojot citus FM ieteikumus.

Avots: Finanšu ministrija

Gādībā par nabadzīgajiem

Finanšu ministrijā izrēķinājuši, ka minētie priekšlikumi (minimālās algas pacelšana, ar nodokli neapliekamās ienākumu daļas diferencēšana atkarībā no ienākumiem, ar nodokli neapliekamās daļas palielināšana par apgādājamiem) došot vislielāko labumu mazāk atalgotajiem iedzīvotājiem, tādējādi valstī mazināšoties nabadzība, par ko mūs kritizē citviet pasaulē.

Piemēram, ģimenei ar diviem strādājošajiem, kas patlaban saņem minimālo algu, un vienu bērnu IIN likmes samazinājums līdz 22% došot papildu aptuveni 46 latus gadā. Toties, ja IIN likmi samazinātu līdz 23% un īstenotu ministrijas priekšlikumus (pacelt minimālo algu; diferencēt ar IIN neapliekamo daļu), tad gada papildu ienākums sasniegšot aptuveni 713 latu.

Ja abi bērna vecāki strādā un saņem vidējo algu (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 527 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas), tad IIN likmes samazinājums līdz 22% papildus došot 186 latus gadā. Samazinot likmi līdz 23% un īstenojot minētos priekšlikumus, ieguvums šai ģimenei būtu mazāks – aptuveni 156 lati gadā.

Ja abi bērna vecāki saņem “uz papīra” 880 latus mēnesī, tad IIN likmes samazinājums no 24 līdz 22% un priekšlikumi dotu papildus aptuveni 336 latus gadā. Ja IIN likmi samazina par vienu procentpunktu un īsteno priekšlikumus, tad ieguvums – aptuveni 232 lati gadā.

Uzņēmējiem 
citas domas

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata – Finanšu ministrijas priekšlikumi neatrisinās nabadzības problēmu un nerosinās “aplokšņu algu” izskaušanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nabadzība visbiežāk skar bērnus, kuriem ir tikai viens apgādnieks, kā arī ģimenes ar trim un vairāk bērniem. Viņasprāt, nabadzību varētu mazināt, paaugstinot ar IIN neapliekamo ienākumu daļu par apgādājamiem līdz 165 latiem mēnesī, kāda tā ir pensionāriem – otrai lielākajai sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai, tikai pēc tam iespēju robežās var paaugstināt neapliekamā minimuma apmēru.

“Bet šie ministrijas priekšlikumi būtībā paredz saglabāt veco kārtību – valsts pakalpojumu izdevumus, pašvaldību uzturēšanu un pensionāru nodrošināšanu uzkraut gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri legāli maksā nodokļus no algām, kas ir vidējas un augstākas par vidējām valstī,” spriež Līga Menģelsone.

LDDK vadītāja lēš, ka uzņēmumos, kur darbiniekiem maksā lielākas algas, vislabākais modelis ir iespējami lielāks IIN likmes samazinājums. Bet tajos, kuros darbinieku algas ir mazas, svarīgāka būtu atvieglojumu par apgādājamo un neapliekamā minimuma palielināšana.

Viņasprāt, tajos uzņēmumos, kur godīgi maksā nodokļus un kas tādējādi pakļauti nevienlīdzīgai konkurencei ar citiem, kuros darbiniekiem maksā algas aploksnēs, labāks tomēr būtu lielāks IIN likmes samazinājums.

Patlaban, piemēram, no bruto algas 1000 latu mēnesī tā saucamajos darbaspēka nodokļos – IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) – valstij aiziet vidēji 545 lati (IIN – Ls 194; VSAOI – Ls 351).

Samazinot IIN likmi par vienu procentpunktu, ieguvums būtu aptuveni 8 lati mēnesī. Savukārt no bruto algas 300 latu mēnesī kopā darbaspēka nodokļos valstij aiziet vidēji 150 lati (IIN – Ls 45; VSAOI – Ls 105). Samazinot IIN likmi par vienu procentpunktu, ieguvums būtu nepilni divi lati.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja teic, ka nodokļi ir viens no veidiem, kā saglabāt Latvijas lauku teritoriju apdzīvotību un mazināt iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. “Tāpēc iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības ierobežošanai un nabadzības mazināšanai vajadzīgi citi paņēmieni, jo ar IIN likmes samazināšanu ir rēķinājušies gan investori, gan lauksaimnieki, gan citu nozaru uzņēmēji,” viņa piebilst.

Vispirms lemj, 
pēc tam rēķina

Uzņēmēju sabiedrisko organizāciju pārstāvji uzskata, ka, atsakoties no pirms diviem gadiem pieņemtā lēmuma trijos gados pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, valdība riskē zaudēt uzņēmēju un investoru uzticību. Viņuprāt, tas nevairo saprašanos starp tiem, kas maksā nodokļus, un tiem, kuri lemj, kā tos tērēt.

“No IIN likmju samazinājuma būtu ieguvuši ne tikai darba ņēmēji, bet arī uzņēmēji – darbaspēks kļūtu lētāks. Tā kā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami to sadārdzina, tāpēc uzņēmumos maksā algas “aploksnēs”,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune. “Esmu pārsteigta, kā strādā Finanšu ministrijā – vispirms lemj, bet, kad lēmumam jau jāstājas spēkā, sāk rēķināt. Uzņēmēji parasti vispirms rēķina un tikai pēc tam pieņem lēmumus,” piebilst LTRK pārstāve.

Tabula nr. 2. Ienākumi iedzīvotājiem 2014. gadā***

* Aprēķinā ņemts vērā, ka ar nodokli neapliekamā daļa paliek līdzšinējā – 45 lati mēnesī; par vienu apgādājamo – 80 lati mēnesī, kā tas paredzēts no šā gada 1. jūlija.

** Aprēķinā ņemti vērā FM priekšlikumi: minimālā alga – 225 lati mēnesī; ar nodokli neapliekamā daļa – 98 lati mēnesī; par vienu apgādājamo – 98 lati mēnesī.

*** “Latvijas Avīzes” aprēķins.