Čebotarenoka: “Riskējam palielināt pilsoņu skaitu, kas vēlēsies valsts valodas statusu krievu valodai.” 93
Grib likt punktu nepilsoņa statusa piešķiršanai
Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunnedēļ iesniegs Saeimā likumdošanas iniciatīvu, kas dos iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki bērniem neizvēlas citas valsts pilsonību. Vakar Rīgas pilī notika ekspertu diskusija par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanas juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
“Jāpārvar baiļu slieksnis”
“Pēc vairāk nekā 26 gadiem pienācis laiks pārvilkt strīpu nepilsoņa statusa piešķiršanai. Mēs tomēr esam progresīva, moderna un demokrātiska Eiropas valsts, kas gatava šāda veida izaicinājumiem. Beidzot jāpieliek punkts riņķa dancim ar nepilsoņa statusa piešķiršanu. Mums nevajag baidīties no pilsoņa statusa piešķiršanas bērniem. Mums jābūt pārliecinātiem par savu valsti. Mūsu izglītības sistēma gatava kopā ar vecākiem ikvienu bērnu izaudzināt par godprātīgu Latvijas pilsoni. Beidzot jāpārvar šis baiļu slieksnis,” ievadot diskusiju, uzsvēra Vējonis. Viņš arī akcentēja, ka šī iniciatīva attiecas tikai uz nākotnes bērniem. Pašreizējiem nepilsoņiem nekādi naturalizācijas atvieglojumi netiekot plānoti.
Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka ikviena bērna tiesības uz pilsonību nostiprinātas gan starptautiskajos tiesību aktos, gan iestrādātas Latvijas nacionālajos tiesību aktos. “Šobrīd spēkā esošais regulējums Latvijā dzimušiem bērniem garantē tiesības iegūt kādas valsts pilsonību,” uzsvēra tiesībsargs. Vecākiem esot ne vien tiesības, bet pienākums izvēlēties bērnam viņa interesēm vislabāko iespēju. “Bērna atstāšana bez nevienas valsts pilsonības nevar būt viņa labākajās interesēs. Ja vecāki kūtri izmanto likumā paredzētās iespējas, tad atbalstāma regulējuma pilnveidošana, lai pilsonību bērniem piešķirtu automātiski, ja vien vecāki no tā neatsakās, izvēloties citas valsts pilsonību. Nav pieļaujams reģistrēt bērnu bez pilsonības, jo tas ir viņa tiesību pārkāpums. Ja vecāki nerīkojas bērna interesēs, valsts pienākums ir iejaukties un nodrošināt bērna tiesību ievērošanu,” teica Jansons. Tiesībsargs arī aicināja atteikties no termina “nepilsonis”, jo tas esot maldinošs un ar negatīvu pieskaņu, aizstājot to, piemēram, ar apzīmējumu “valstspiederīgais”.
Nepilsoņu rindās jau tagad bērnu ir maz
Starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis izvērtējis šādas iniciatīvas atbilstību Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnai un vairākām starptautisko tiesību normām. “Pareizā formā izteikts šāds priekšlikums būtu kontinuitātes doktrīnas ietvaros un nebūtu pretrunā ar starptautisko cilvēktiesību un pilsonības normām,” secināja jurists. Pie līdzīga secinājuma esot nonākuši arī Latvijas Universitātes Starptautisko tiesību katedras eksperti.
Kā informēja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, nepilsoņu skaits Latvijā gadu gaitā ievērojami sarucis – no aptuveni 731 000 nepilsoņu 1995. gadā līdz aptuveni 242 000 pašlaik. Turklāt lielākoties tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, bērnu un jauniešu nepilsoņu rindās ir maz. Kopš 2013. gada, kad Pilsonības likumā jau tika atvieglota pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem, bez pilsonības paliek ļoti neliels skaits bērnu. Piemēram, 2016. gadā nepilsoņu ģimenēs piedzima 258 bērni, no kuriem 204 kļuva par Latvijas pilsoņiem.
Pētījumu centrs SKDS šī gada maijā aptaujājis Latvijas iedzīvotājus par attieksmi pret pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Rezultāti uzrāda, ka prezidenta iniciatīvu gatavi atbalstīt 76% iedzīvotāju, neatbalsta 16%, bet 8% bija grūti atbildēt (pētījumā SKDS aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem). Pētījums uzrādīja minimālas atšķirības atkarībā no respondentu tautības vai pilsonības statusa. Atbalstītāju nedaudz vairāk bija starp krieviski runājošiem nepilsoņiem, skeptiķu – starp latviski runājošiem pilsoņiem.
