Izlikšanai no dzīvokļa nevajadzēs tiesas spriedumu, pietiks ar brīdinājumu un policiju 12
Ja dzīvokļa īrnieks aizies viņsaulē, tad viņa atraitne, bērni un citi ģimenes piederīgie nevarēs turpināt īrēt dzīvokli. Nopērkot namu vai atsevišķas dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem ar agrāko īpašnieku un pārdevēju noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā, jaunais īpašnieks no 2015. gada 1. janvāra varēs izlikt īrnieku no dzīvokļa viegli un ātri. Izlikšanai no dzīvokļa namīpašniekam nevajadzēs tiesas spriedumu. Pietiks ar īrniekam nosūtītu rakstisku brīdinājumu.
Šīs tiesības namīpašniekiem paredz Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas jau pagājušā gada nogalē tika iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ja īres līgums būs noslēgts uz vienu gadu, tad brīdinājums jānosūta vismaz vienu mēnesi pirms paredzētās izlikšanas. Ja līgums noslēgts uz laiku no viena līdz trim gadiem, tad brīdinājums jānosūta trīs mēnešus iepriekš. Ja noslēgtā īres līguma termiņš ir ilgāks par trim gadiem, tad brīdinājums jānosūta vismaz sešus mēnešus pirms izlikšanas.
Par īrnieku izlikšanu gādātu policija. Tai būtu tiesības izmest īrnieku no dzīvokļa trijos gadījumos: ja, nopērkot namu vai dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem ar agrāko īpašnieku un pārdevēju noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā, ja beidzies īres līguma termiņš vai ja īres līgumā paredzētas izīrētāja tiesības vienpusēji to lauzt.
Citos gadījumos, ja īrnieks pēc brīdinājuma saņemšanas pats labprātīgi neatstāj dzīvokli, par viņa izlikšanu lemtu tiesa. Piemēram, tiesa lemtu par īrnieka izlikšanu, ja ar viņu noslēgtā īres līguma noteikumi namīpašniekam rada pārmērīgus zaudējumus. Tie, protams, viņam būtu jāpierāda tiesā.
Cita starpā jaunais likumprojekts paredz īres līguma laušanu, ja īpašnieks izlemtu kapitāli remontēt vai nojaukt namu.
Sievas un bērni meklēs pajumti citur
Ja dzīvokļa īrnieks aizies viņsaulē, kļūs rīcības nespējīgs vai būs mainījis dzīvesvietu, tad, pēc šī likumprojekta autoru ieceres, viņa sieva, bērni un citi ģimenes piederīgie nevarēs turpināt īrēt dzīvokli ar tādiem pašiem noteikumiem.
Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders, vairākums īres līgumu tiek noslēgti uz gadu, tāpēc likumprojekts viņiem paredz iespēju turpmāk noslēgt ar izīrētāju kolektīvu līgumu, tādējādi kļūstot par dzīvojamās telpas īrniekiem. Taču, ja izīrētājs to negribēs, tad viņiem būšot jāmeklē sev pajumte citur.
Līgumu reģistrēšana ļautu izlikt
Kā zināms, lielākā daļa namīpašnieku nav ieinteresēti ierakstīt noslēgtos īres līgumus zemesgrāmatā. Pirmkārt, īres līgumu reģistrēšana ir dārga. Otrkārt, no īres ienākumiem izīrētājam tad jāmaksā nodokļi.
Mārtiņš Auders norāda, ka līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā izīrētājam dotu likumprojektā paredzētās tiesības pieminētajos trijos gadījumos izlikt īrnieku bez tiesas sprieduma. Savukārt līgumu reģistrēšanas atvieglošanai un iespējai izlikt īrnieku bez tiesas sprieduma likumprojekts paredz pienākumu vietējām pašvaldībām izveidot īres līgumu reģistru, kurā parādītos ziņas par izīrētajām telpām, īrnieku un viņa ģimenes piederīgajiem, kuri tajās dzīvo, kā arī īres līguma termiņu. Ja termiņš beidzies, tas tad kalpotu izīrētājam īrnieku izlikšanai bez tiesas sprieduma.
Ministrijas pārstāvis piebilst, ka līdz 2019. gada 1. janvārim denacionalizēto namu īrniekus šie noteikumi neskartu, turklāt arī tajos gadījumos, ja denacionalizētā nama īpašnieks būs pārdevis namu citam īpašniekam.
Īres maksas noteikšanas kārtība saglabātos tāda pati kā pašlaik spēkā esošajā likumā. Tāpat paredzēts, ka denacionalizētā nama īrnieku nevar izlikt, mainoties nama īpašniekiem, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, kā arī pārmērīgu zaudējumu dēļ.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka pašvaldībām īres līgumu reģistra veidošana būtu liela laika un spēku šķiešana. “Kāpēc būtu jātaisa šādi papildu reģistri, ja šim nolūkam ir zemesgrāmata?” viņš jautā, “ja namīpašnieks negrib, lai īres līgumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā, likumā jāparedz tiesības tos reģistrēt īrniekam.” Viņaprāt, tas dotu vairākus labumus. Īrnieks būtu vairāk pasargāts pret izīrētāja untumiem. Izīrētājs būtu spiests maksāt valstij nodokļus no īres ienākumiem. Valsts zemes dienests spētu precīzāk un iedzīvotājiem saprotamāk noteikt dzīvokļu īpašumu kadastrālās vērtības, uz kurām pašvaldībās balsta nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinus.
Līgumus reģistrēt nav izdevīgi
Īres darījumu uzņēmuma “Rent in Riga” valdes loceklis Jānis Lipša vēsta, ka ar viņa pārstāvētā uzņēmuma starpniecību ik gadu Rīgā tiek noslēgti ap 600 līdz 700 dzīvojamo telpu īres līgumi. Bet neatminas kaut vienu reizi, kad kāds līgums pēc tam tiktu reģistrēts zemesgrāmatā. Lielākoties tos noslēdz uz gadu vai diviem. Izīrētāji negrib vienoties par ilgāku laiku tāpēc, ka īres cenas var celties. Turklāt īpašumu, kurā nav īrnieku un kurš nav apgrūtināts ar īres tiesībām, vajadzības gadījumā vienmēr vieglāk pārdot.
Jānis Lipša domā, ka jaunais likums, ja Saeima to pieņemtu, mazāk skartu tos īrniekus, kuri noslēguši īres līgumus uz gadu vai diviem un pēc tam vienojas ar izīrētāju par jaunu īres termiņu. Toties visvairāk tos, kuriem īres līgumi noslēgti pirms desmit vai piecpadsmit gadiem ar dzīvojamās telpas īpašniekam nepieņemamiem noteikumiem, kā arī tos īrniekus, kuri mitinās banku pārņemtos īpašumos.
Problēma netiek risināta
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska uzskata, kaut arī likumprojekts uzrakstīts it kā vairāk par labu namīpašniekiem, šādā redakcijā tas ir kļūdains un nebūtu pieņemams. “Ja tāds tas tomēr tiktu pieņemts, es savas mājas īrniekiem virsū neskriešu. Bet pieļauju, ka visvairāk apdraudēti būs tie īrnieki, kuri dzīvo banku pārņemtajos īpašumos un kurus izlikt no dzīvokļiem varēs bez tiesas.” Viņasprāt, Ekonomikas ministrijai tomēr būtu arī jādomā, kurš un kā atbalstīs denacionalizēto namu īrnieku tūkstošus, kuri mazo ienākumu dēļ nespēj maksāt par īri atbilstoši tirgus cenām. “Pašlaik rodas iespaids, ka ar šo likumprojektu denacionalizēto namu īrnieku problēma netiek risināta, vien atlikta vēl uz pieciem gadiem, uzkraujot to namīpašniekiem,” spriež Rita Bednarska.
Īrnieku varēs izlikt, ja:
1. nopirktas dzīvojamās telpas kopā ar īrniekiem, kuriem īres līgumi nav reģistrēti zemesgrāmatā,
2. beidzies īres līguma termiņš,
3. līgumā izīrētājam ir tiesības vienpusēji to lauzt.
