Grib ieviest “divplūsmu studijas” 0
Valsts augstskolās jāielaiž krievu valoda – tāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) oficiālā nostāja, kas nu pausta izskatīšanai valdībā iesniegtajā likumprojektā, kurš paredz izmaiņas Augstskolu likumā.
Kad pirms aptuveni mēneša “Latvijas Avīzes” rīcībā nonāca IZM tapis likumprojekts, kas paredzēja, ka studiju pro-grammas valsts augstskolās var būt arī svešvalodās, kas nav citu Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālās valodas, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija) apgalvoja: tas esot tikai darba dokuments, kas netiks virzīts tālāk. Taču vakar Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais likumprojekts paredz ne tikai paplašināt citu ES valstu valodu izmantošanu studiju procesā, bet arī nosaka – studiju programmas jau no bakalaura līmeņa “var īstenot svešvalodā, kura nav ES oficiālā valoda, ja tāda pati pēc satura studiju programma šajā augstskolā vai koledžā tiek īstenota valsts valodā”. Tāpat būtu iespējams gala un valsts pārbaudījumus kārtot svešvalodā, kā arī svešvalodā rakstīt un izstrādāt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas un promocijas darbus.
“Tā būtu atgriešanās pie divplūsmu sistēmas augstskolās, kas ir pilnīgā pretrunā ar valsts valodas politiku. Kāpēc lai cittautiešu jaunietis skolā centīgi apgūtu latviešu valodu, ja viņam kā uz paplātes tiek pienestas studijas krievu valodā?”
jautā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”), kura uzskata, ka tieši krievu valodas iedabūšana valsts augstskolās bijis galvenais izglītības un zinātnes ministra mērķis, gatavojot šo likumprojektu, jo attiecībā uz ES valodu lietošanu studiju procesā plānotās izmaiņas ir samērā nelielas. Piemēram, noteikts, ka citās ES valodās var īstenot ceturtdaļu studiju programmu patlaban likumā noteikto 20 procentu vietā. I. Druviete atgādina, ka daudzas augstskolas jau pašreiz neizmanto visas iespējas, ko dod Augstskolu likums attiecībā uz studijām citās ES oficiālajās valodās.
Turklāt šķiet, ka IZM cenšas, lai sabiedrība nepamanītu likumprojekta patieso jēgu. Izsūtot preses relīzi par likumprojektu, virsrakstā minēta tikai citu ES valodu lomas paplašināšana. R Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs man apgalvoja, ka krieviski varēs mācīties tikai topošie maģistri un doktori, tomēr dziļāk iepazīstoties ar dokumentiem, atklājas patiesā aina.
IZM likumprojekta anotācijā skaidro, ka studijas krievu valodā jāatļauj, lai veicinātu valsts augstskolu konkurētspēju. Kā zināms, privātās augstskolas var mācīt studentus krieviski. Taču privātās augstskolās nav iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem…
R. Tukišs paredz, ka likumprojekta saskaņošana varētu ilgt aptuveni divus mēnešus un tikai tad nonākt izskatīšanā valdības sēdē. “Esmu apņēmusies darīt visu, lai šis likumprojekts netiktu pieņemts,” apgalvo I. Druviete.
