Sitīs pa augstskolu kabatu. Kāpēc valsts grib ierobežot maksas studentu skaitu? 7
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpmāk augstskolām un koledžām, kas apmāca topošās ārstniecības personas, būtu jāsaskaņo ar Veselības ministriju to studentu skaits, kas tiek uzņemti mācībām par maksu. Tādu priekšlikumu izskatīšanai Saeimā iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt, ka uzņemamo studentu skaits salāgojams ar iespēju nodrošināt viņiem klīnisko praksi, un, vai tas salāgots, to tad uzmanīs Veselības ministrija (VM).
Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka jau no 2017. gada sākts domāt, kā salāgot medicīnas studentu skaitu gan ar valsts apmaksātajām vietām rezidentūrā, gan kvalitatīvas klīniskās prakses nodrošināšanas iespējām.
Kā zināms, jau ilgstoši medicīnas studiju absolventu ir krietni vairāk nekā valsts apmaksātās vietas rezidentūrā, kas ir obligāts solis, pirms sākt patstāvīgi praktizēt.
Valsts kontrole 2017. gadā aicināja novērst šo problēmu. Taču tā vietā, lai palielinātu valsts apmaksātās studiju vietas rezidentūrā, acīmredzot izlemts samazināt medicīnas studentu skaitu.
Slimnīcu kapacitāte par mazu?
O. Šneiders teic: vietu skaits rezidentūrā atkarīgs ne tikai no pieejamiem līdzekļiem valsts budžetā, bet arī slimnīcu kapacitātes: ja rezidentu būs par daudz, tad arī rezidentūra var nebūt kvalitatīva. Tāpat viņš norādīja uz ierobežotajiem ārstniecības iestāžu resursiem praktisko mācību nodrošināšanai medicīnas studentiem.
Zināms gan, ka arī uz maksas studiju vietām ārstniecībā ir konkurss: nav tā, ka tiek uzņemti visi, kas spēj samaksāt un grib studēt.
Tajā pašā laikā to, ka studentu ir bijis par daudz, “Latvijas Avīzei” jau agrāk atzinuši medicīnas nozarē strādājošie, toreiz gan tika norādīts uz mācībspēku, ne infrastruktūras trūkumu.
Trūkst ārstniecības personāla
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ir visvairāk medicīnas studentu, savukārt skaidro, ka praktiskās mācības tiek nodrošinātas nepieciešamajā apjomā, jo tās notiek ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās, turklāt vairāk nekā 150 studentu praktiskās mācības apgūst ārvalstīs.
RSU rektors Aigars Pētersons vēstulē Saeimai norāda, ka Latvijā trūkst ārstniecības personāla, tāpēc arī par maksu studējušie tiek nodarbināti veselības aprūpes iestādēs.
“Valsts ierobežoto resursu dēļ nozarei akūti trūkst no valsts līdzekļiem apmaksātas studiju vietas. Ir vispārzināms, ka vietu skaita iztrūkumu vismaz daļēji kompensē maksas studiju vietas,” teikts vēstulē. Samazinot maksas studentu skaitu, Latvijā mediķu trūkums varētu kļūt vēl akūtāks. Jau tagad Latvijā trūkst ap 200 ārstu un 3500 medmāsu.
Iecerētie grozījumi varētu nozīmēt arī to, ka Latvijā mazāk studēs ārvalstnieki: salīdzinoši daudz iebraucēju te studē tieši medicīnu, turklāt medicīnas studentu ārvalstnieku vidū ir daudz citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu.
Sitīs pa augstskolu kabatu
Jāņem arī vērā, ka maksas studenti – jo sevišķi no trešajām valstīm iebraukušie, kas maksā augstāku studiju maksu, – ir nozīmīgs peļņas avots.
RSU rektors maksas studentus pat sauc par “augstskolu attīstības stūrakmeni”. Piemēram, zobārstniecību bez maksas tā sauktajās budžeta vietās uzņemtie var studēt tāpēc, ka ir arī maksas studenti, jo valsts piešķirot vien 61% no studijām nepieciešamā finansējuma.
Cik ļoti iecerētie grozījumi varētu sist pa augstskolu kabatu, šobrīd nav iespējams prognozēt. Tas tāpēc, ka likumprojektā nav ietverts konkrēts skaitlis, cik tad maksas studentu drīkstēs uzņemt.
Katru gadu Veselības ministrija lems, vai augstskolu ieceri par studentu skaitu saskaņot vai ne, līdz ar to nozarē varētu trūkt stabilitātes. A. Pētersons pauž bažas, ka iecere ir ar šīs saskaņošanas palīdzību samazināt maksas studentu skaitu.
To, ka neatbalsta maksas studentu skaita samazināšanu, vēstulēs Saeimai darījušas zināmu arī citas organizācijas, piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas iesaka: ja trūkst klīniskās prakses vietu, jāpiesaista studentu apmācībai privātās medicīnas iestādes.